/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2019/01/25/11740747t1h2cb4.jpg)
Pirms 98 gadiem, 1921. gada 26 janvārī pasaules vadošās valstis - Francija, Apvienotā Karaliste, Itālija, Beļģija un Japāna - atzina Latvijas un Igaunijas neatkarību de iure.
Diena vēsturē: Latvijas valsts atzīšana de iure (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Visiem zināms, ka 1918. gada 18. novembrī tika nodibināta neatkarīga Latvijas valsts, tāpēc ik gadu šis datums tiek atzīmēts ar vērienīgiem svētkiem – īpaši pagājušajā gadā, kas bija Latvijas valsts simtā dzimšanas diena. Tomēr šajā datumā Latvijas valsts nākotne vēl bija pavisam neskaidra un neatkarīgas valsts pasludināšanai bija vairāk simboliska, nevis praktiska nozīme.
Daudz nozīmīgāks, tomēr nepelnīti piemirsts, ir 1921. gada 26. janvāris, kad notika Latvijas valsts neatkarības atzīšanas de iure, kad Antantes Augstākā padome, kurā ietilpa Lielbritānija, Francija, Itālija, Japāna un Beļģija, vienbalsīgi nolēma juridiski atzīt Latviju un Igauniju. Šo valstu piemēram februārī sekoja arī pārējās Skandināvijas valstis, Vācija, Austrija, Portugāle, Rumānija, Persija. Savukārt ASV Latviju de iure atzina vien 1922. gada 28. jūlijā.
Zigfrīds Anna Meirovics 18. februārī Satversmes sapulces sēdē norādīja: “Mēs esam panākuši de iure atzīšanu bez kaut kādām klauzulām un varam tagad savu nākamību veidot kā pilntiesīga valsts, kā mūsu intereses to vislabāk prasa.”
Latvija savu neatkarību de facto zaudēja 1940. gadā, kad valsti okupēja PSRS, tomēr no starptautisko tiesību puses Latvija de iure joprojām eksistēja, un lielākās daļas demokrātisko valstu piekoptā “Baltijas valstu inkorporācijas neatzīšanas politika” bija tiesiskais pamats Latvijas neatkarības atjaunošanai 1990./1991. gadā.