Pavisam nopietni par smiekliem un humoru (9)

Šis ir tikai viens no iemesliem, kāpēc cilvēki mēdz smieties, un daudzi no tiem nav tāpēc, ka kāds apzināti joko. Smiekli ir viens no galvenajiem komunikācijas veidiem; mēs 30 reizes vairāk smejamies, kad esam kopā ar citiem, nekā vienatnē, Izdevumā "BBC" raksta profesore Sofija Skota.

Smiekli ir antīka, universāla reakcija, kas gan nav raksturīga tikai cilvēkiem, proti, smiešanās novērota starp dažādām dzīvnieku sugām, piemēram, primātiem un pat žurkām. Kad žurkas rotaļājas vai tiek kutinātas, tās izdod savādu “čivināšanu”, ko zinātnieki saista ar smiekliem. Tādā veidā žurkas signalizē, ka tikai spēlējas, nevis izrāda īstu agresiju. Un, ja reiz žurkas šādās situācijās smejas, nav brīnums, ka arī cilvēks mēdz smieties visdažādākajās situācijās.

Mēs izmantojam smieklus, lai veidotu un uzturētu sociālās saites. Tas ir veids, kā izrādīt sapratni viens otram, kā arī funkcionē, lai distancētos no citiem, kas neatrodas noteiktā sociālajā grupā. Šī sociālā un emocionālā kontrole smieklus padara par ļoti spēcīgu ieroci, tāpēc nav brīnums, ka cilvēki smieklus mēdz izmantot gan personiskos, gan politiskos nolūkos.

Smiekli ir spontāna, neverbāla ekspresija, līdzīgi kā kliegšana vai šņuksti.

Skaņa, kādu mēs veidojam smejoties, ir ļoti līdzīga “rukšķēšanai”, kādu izdod primāti, kad rotaļājas.

Atšķirībā no runas, smieklu skaņas radīšanā gandrīz nepiedalās mēle, žoklis vai lūpas, tāpēc tā ir tuvāka skaņa dzīvnieku radītajām skaņām. Tiesa, zinātnieki joprojām īsti nezina, kāpēc mēs šādi izdodam smieklu skaņas. Iespējams, tāpēc, ka tas ir vienīgais veids, kā radīt skaņu ar balsi, proti, tas notiek, vienkārši strauji un periodiski izpūšot gaisu no plaušām.

Lai arī smiekli mums attīstās ar laiku, tomēr tā ir iedzimta parādība, jo arī akli un kurli zīdaiņi mēdz smieties, kad tos kutina.

Komiķiem ir dotas tiesības mūsu smieklus nopelnīt, tomēr pastāv daudzi citi, kas ir izmantojuši vai centušies izmantot smieklus savtīgiem nolūkiem. Piemēram nesenajā novičoka saindēšanās lietā Salsberijā Krievijas amatpersonas izmantoja ņirgāšanos, lai novērstu vainu no sevis.

Tomēr humoram ne vienmēr ir jābūt provocējošam, lai tas būtu spēcīgs.

Bijušais ASV prezidents Bils Klintons toreizējā Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina visai neapdomīgos izteicienus kādā preses konferencē pārvērta visai jautrā pasākumā, izturoties tā, it kā Jeļcins dzītu velnu un jokotos.

Personīgie smiekli

Smiekliem ir liela nozīme mūsu ikdienā. Piemēram, tu uz ielas nejauši uzskrien virsū kādam cilvēkam. Jūs abi pasmejaties, tomēr nevis tāpēc, ka tas ir smieklīgi, bet gan lai izrādītu, ka nekas traks nav noticis un jūs necenšaties viens otram uzbrukt.

Pētījumos ir atzīmēts, ka lielākā daļa smieklu rodas nevis joku dēļ, bet gan no dažādiem paziņojumiem un komentāriem. Šāda veida sociālā biedrošanās laika gaitā tiek noslīpēta, pateicoties sarunām.

Vēl viens smiešanās mērķis ir stresa mazināšana. Pētījumā noskaidrots, ka tie pāri, kuri kādu attiecību problēmu risina pozitīvas diskusijas formā, ir daudz mierīgāki, kā arī laimīgāki savās attiecībās. Tiesa, tas darbojas tikai tad, ja smejas abi partneri.

Piemēram, ja kāds smejoties saka, ka pērk pārāk daudz grāmatu, bet otrs tam aizrāda, ka tā ir nopietna problēma, ar kuru jātiek galā, tad neviens no partneriem nejutīsies labi.

Smiekli iedarbojas ne jau tāpēc, ka tā ir kaut kāda maģija. Smiekli norāda, ka tu jūties labi kādā situācijā. Cilvēki smejas ne tikai tad, kad ir kopā ar cilvēkiem, kas patīk, bet arī tad, kad jūtas fiziski droši.

Kad, kā un kur tu smejies, var tev norādīt daudz nozīmīga par tavu emocionālo pasaulei. Tieši tāpēc – smiesimies vairāk!