Negodīgi biznesmeņi atklājuši efektīvu veidu, kā palielināt savas bagātības (5)

Slavenais vācu tenisists Boriss Bekers apgalvoja, ka viņa rīcībā ir diplomātiskā pase, Izraēlas bijušais enerģētikas ministrs tādu pasi viltoja, bet Francijas prezidenta Emanuela Makrona miesassargs ceļoja ar diplomātisko pasi vēl vairākus mēnešus pēc viņa atlaišanas no darba.

Kā norāda Vācijas medijs, 2019. gadā diplomātiskā pase ir kā sava veida aksesuārs dažādiem bagātniekiem un uzņēmējiem. Diplomātiskās pases var iegādāties, pateicoties korumpētiem darbiniekiem valstu pārvaldēs.

Tā, piemēram, diplomātisko pasu bizness plaukst un zeļ vairākās Āfrikas, Āzijas un nelielās salu valstīs. Diplomātisko pasu turētājam ir vairāk privilēģiju nekā parastam Eiropas Savienības pilsonim.

“Šādu pasu turētāji parasti vispār nav saistīti ar diplomātisko dienestu. Viņi pases iegūst korupcijas ceļā,” sacīja “Transparency International” pārstāvis Keisijs Kelso.

Šādu pasu iegāde parasti ir vairāku tūkstošu eiro jautājums – iegādājoties šādu dokumentu, cilvēks var izvairīties no kriminālvajāšanas, bankrota procedūrām un faktiski negodīgā ceļā palielināt savu bagātību.

“Daudzās valstīs ļoti bieži nav konkrēti kritēriji, kas nepieciešami diplomātiskās pases iegūšanai, līdz ar to bijušais elites pārstāvis vai cilvēks, kurš ziedo lielu naudas summu konkrētai partijai var iegūt šādu pasi,” skaidro Kelso, kurš piebilst, ka lai iegūtu diplomātisko pasi, nav nepieciešams būt konkrētās valsts, kur pasi iegādājas, pilsonim.

Daudzos gadījumos valstīs, kurās tiek iegādātas diplomātiskās pases, ir īpaši saraksti ar diplomātisko pasu turētājiem, un tas ir rūpīgi glabāts noslēpums.

Viens no spilgtākajiem piemēriem ir 2016. gadā mirušais kazahu izcelsmes uzņēmējs Tengs Bunma, kurš ieguva Kazahstānas diplomātisko pasi un varēja ieceļot ASV, neraugoties uz apsūdzībām narkotiku izplatīšanā. Tāpat arī Kazahstānas pilsoņi Iļjass un Madina Hrapunovi, kuri bija Centrālāfrikas Republikas diplomātiskās pases turētāji – pret viņiem nevarēja uzsākt kriminālvajāšanu, neraugoties uz savām apsūdzībām par naudas izkrāpšanu 300 miljonu dolāru apmērā.

Pērn Komoru salās, kas atrodas Āfrikas dienvidu daļā, tika anulēti vairāki desmiti pasu, tostarp arī diplomātiskie dokumenti, kas izdoti vairāk nekā 100 irāņu biznesmeņiem. Daudzi no viņiem Komoru diplomātiskās pases iegādājās, lai apietu ASV noteiktās sankcijas.

Arī Gambija ir apsūdzēta līdzīgā diplomātisko pasu izdošanas sistēmā. Nelegālā pasu izdošanā apsūdzēts arī beļģu uzņēmums “Semlex Europe”, kas ir atbildīgs par biometrisko pasu izsniegšanu vairākās Āfrikas valstīs.

Organizācija “Transparecy Internation” paziņojusi, ka

“Sentkitsas un Nevisas, kā arī Sentvinsenta un Grenadīnas piedāvā pat atsevišķu pilsonības programmu, kas dod daudz priekšrocību bagātniekiem, viņi pat var darboties dažādu lielu organizāciju vārdā. Pasu ieguvēji it kā ir šo valstu pārstāvji Pasaules Tirdzniecības organizācijā, UNESCO un citur”.

1961. gada Vīnes konvencija, kas paredz diplomātisko attiecību regulējumu paredz, ka uz šo pasu turētājiem attiecas īpaša imunitāte – viņi drīkst pārvietoties bez ierobežojumiem, viņus nedrīkst nedz pārmeklēt, nedz arī aizturēt.

Drošības dienestu pārstāvji norāda, ka lidojot ar lidmašīnu, visbiežāk šo cilvēku lietas netiek pārbaudītas, un tas dod iespēju pārvadāt dažādas bagātības – sākot ar zelta stienīšiem, beidzot ar zagtiem mākslas darbiem un lielu daudzumu skaidrā naudā.

Tā, piemēram, pagājušā gada februārī Argentīnā tika aizturēts kāds cilvēks ar Krievijas diplomātisko pasi – viņš pārvadāja 12 somas ar kokaīnu 50 miljonu eiro vērtībā. Krievija kategoriski noliegusi savu saistību ar kokaīna pārvadātāju.

“Var redzēt, ka krimināli pārkāpumi kā šis tiek pastrādāti, izmantojot diplomātisko imunitāti,” sacīja globālās izlūkošanas platformas “Stratfor” vadītājs Freds Bērtons, kurš piebilda, ka valstīs ar augstu korupcijas līmeni “tas nav nekas neparasts”.

Vēl viena būtiska nianse – diplomātiem ir dažādi nodokļu atvieglojumi un citādāki noteikumi ceļošanas laikā. Viņi nemaksā nodokļus par cigaretēm, alkoholu, kā arī citām precēm, kas nepieciešamas viņu darba veikšanai. Tomēr diplomātiskās pases tiek izmantotas arī citiem mērķiem, ne tikai savas bagātības veicināšanai.

“Tādas valstis kā Irāna un Ziemeļkoreja izdod diplomātiskās pases spiegiem, kā arī cilvēkiem, kuriem jāveic noteiktas misijas ārzemēs – piemēram, naudas atmazgātājiem, ieroču tirgoņiem un intelektuālā īpašuma zagļiem,” sacīja Bērtons.

Aicinājumi rūpīgāk izvērtēt diplomātiskā statusa piešķiršanu daudzās valstīs dzirdīgas ausis neatrod, tomēr daudzām likumu uzraugošām iestādēm ir zināms par “viltus diplomātu” veiktajām operācijām, kas tiek pastrādātas, izmantojot diplomātisko imunitāti.

“Mūsu ieteikumi paredz, ka valstīm ir jābūt pārliecinātām par diplomātu patiesajiem mērķiem un identitāti. Tāpat rūpīgi jāizvērtē katrs pieteikums uz diplomātisko pasi, lai tā netiktu izmantota krimināliem mērķiem,” noslēdz Kelso.