Pirmie iespaidi: Hyundai Santa Fe

Hyundai Santa Fe jeb dienvidkorejiešu zīmola lielākā SUV pirmsākumi meklējami tālajā 2001.gadā, kad dienas gaismu ieraudzīja šā modeļa pirmā paaudze. Kopš tā laika Eiropā vien pārdoti 400 000 Santa FE, kas ir ceturtā daļa no visiem vecajā pasaulē realizētajiem Hyundai SUV. Pēc ceturtās paaudzes modeļa iznākšanas jādomā, ka skaitļi turpinās augt un pat straujāk. Protams, laiks šo pieņēmumu noraidīs vai apstiprinās, taču man šķiet, ka tā notiks - ja iepriekšējās paaudzes modelis jau šķita visnotaļ iekārojams SUV, tad jaunais Santa Fe daudzos aspektos ir pārāks un patīk vēl vairāk.

No ārpuses

Santa Fe eksterjera dizainā evolūcija ir skaidri redzama. Pirmkārt jau priekšējās daļas redzams, ka lielais apvidnieks ir ieguvis mazajam radiniekam Tucson līdzīgu radiatora režģi. Tā “pildījums” gan ir citādāks, tāpat kā lukturu koncepcija, jo tie tagad dalīti un izkārtoti trīs stāvos - zem motora pārsega līnijas, bampera sānos un zem tā. Atminos, ka bija viens leģendāra amerikāņu auto zīmola automobilis, par kura analogu risinājumu daudzi smīkņāja, taču Santa Fe gadījumā šāds risinājums izskatās moderni un glīti.

Profilā redzams un labi novērtējums Santa Fe dinamiskais siluets. Garš motora pārsegs, salīdzinoši zems jumts un augsta vidus jeb logu līnija - pilnīgs pretstats tādiem auto, kā G klase. Un ja vēl uzstādīti 19 collu riteņi, kas Premium komplektācijā ir standarta aprīkojums, šis Hyundai nepārprotami atbilst sports utility vehicle labākajai definīcijai. Proti, tas ir sportisks un vienlaikus arī utilitārs. Šo praktiskus un ģimenes cilvēkus interesējošo īpašību gan vislabāk var novērtēt, paverot durvis un iepazīstot salonu.

Santa Fe salonā

Ir mazās un kompaktās mašīnas, kas tik cieši pieguļ augumam, it kā būtu speciāli piemērītas un piegrieztas. Santa Fe nav mazs, taču nav arī sajūtas, ka tas būtu vairākus izmērus par lielu. Tieši laikā, ar zināmu devu brīvības jeb telpas, ko īpaši labi var novērtēt šī septiņvietīgā auto vidējā rindā, ja sēdeklis aizbīdīts vistālāk uz aizmuguri. Ja nu tomēr paredzēts braukt ar aizņemtām visām septiņām sēdvietām, tad vidējo dīvānu droši var bīdīt uz priekšu. Bagāžniekā sēdošajiem gan tāpat jau ir atvēlēta vieta kājām, taču tā noteikti būs ērtāk un ilgāka uzturēšanās šeit nesagādās raizes. Ja nu vienīgi bagāžas novietošanas jautājums liks palauzīt galvas. Turpretī piecvietīga auto konfigurācijā bažas par bagāžnieka ietilpību neradīsies, jo braucēju rīcībā tad ir vismaz 547 līdz 625 litrus liela telpa. Par 40 litriem lielāka nekā iepriekš.

Hyundai Santa Fe vadītāja zonā nav nekādu revolucionāru risinājumu vai jaunievedumu. Aiz multifunkciju stūres atrodas kombinētais instrumentu panelis, kurā spidometrs ar informāciju par patēriņu, nobrauktajiem kilometriem, vilkmes sadalījumu starp asīm u.c. atrodas šķidro kristālu ekrānā, bet abpus tam ir aizvien analogas bultiņas, kas informē par degvielas daudzumu tvertnē, dzinēja apgriezieniem un temperatūru. Vienkārši, glīti, saprotami. Arī pogas uz stūres nav nekāda ķīniešu ābece, kādu šad tad ir gadījies novērot.

Kopumā ņemot, Santa Fe salons ir viesmīlīgs un funkcionāls, vadītāja sēdvieta - ergonomiski pareiza, caur opcionālo panorāmas stikla jumtu ieplūst papildus gaisma, bet griestu apdarē izmantots tik mīksts audums, ka tādu labprāt redzētu arī savā miteklī, un kas būtiskākais - automobiļa salonā viscaur jūtama pārliecinoša montāžas kvalitāte. Līdz ar to arī automobilis atstāj pārliecinošu iespaidu.

Tehnikas lietas

Gluži tāpat kā salons, arī tehnika un gaitas īpašības atstāj pārliecinošu iespaidu. Es pat teiktu - Santa Fe pārsteidza ar to, cik komfortabli tas slīd pa ceļu un cik kluss tas ir. Patiesībā tā jau arī ir jābūt, jo ko dotu mājīgs salons, ja uz šosejas to piepildītu dažādi nepatīkami ārējie trokšņi?

Hyundai preses materiālos teikts, ka modelim paredzēts 2 litru dīzeļdzinējs ar 150 vai 185 zirgspēkiem, 2,2 litru dīzelis ar apaļiem 200 ZS un 2,4 litru benzīna motors ar 185 ZS. Pie mums gan tiek piedāvāta optimālākā no opcijām un tas ir 200 zirgspēku dīzelis kombinācijā tikai ar astoņu pakāpju automātisko pārnesumkārbu un priekšpiedziņas vai pilnpiedziņas versijā. Ja izvēlēta pēdējā opcija, normālos apstākļos Santa Fe velk tikai priekšējie riteņi. Aizmugurējā ass daļu motora vilkmes, taču ne vairāk kā 50% saņem tikai tad, kad mazinās saķere ar segumu.

Kā jau minēju, Santa Fe drīzāk slīd pa šoseju nevis brauc, tādēļ 100 kilometri bez apstājas ir drīzāk atpūta nekā darbs. Par to, ka braukšana drīz kļūs par atpūtu, aizvien vairāk liecina arī pieejamie elektroniskie asistenti, īpaši jau autonomās braukšanas iedīgļi. Arī Hyundai lielajam SUV tādi ir, tādēļ intereses pēc pamēģināju, cik ilgi automobilis ļaus man būt pasažierim vadītāja sēdeklī. Diezgan liels bija pārsteigums, ka vairākas minūtes varbūt pat piecas, automobilis tikai kautrīgi lūdza uzlikt rokas uz stūres un tikai tad pabrīdināja, ka joslas centrēšanas asistents ir atslēgts, un izvairīšanās no grāvja ir tevis paša atbildība. Citos auto, kam arī ir adaptīvā kruīza kontrole un joslas asistents, šādu joku var izspēlēt vien kādas 10-15 sekundes. Tad mašīna sāk brēkt, sūta vizuālus signālus un var pat veikt ārkārtas apstāšanos, lai kur atrastos.

Pēc dažādos apstākļos nobrauktiem apmēram 500 kilometriem, Santa Fe atstāja nudien pārliecinoša, iekārojama auto iespaidu ar 7 - 10 litru patēriņu, atkarībā no tā, vai pārsvarā brauc pilsētā vai pa šoseju. Jāteic gan, ka konkrētais eksemplārs bija arī dārgākais un labāk aprīkotais no piedāvātajiem, proti, Premium komplektācijas auto ar pilnpiedziņu par 48 990 eiro, kam jāpieskaita vēl 495 par metālisku krāsu, 995 par stikla jumtu un 1795 par drošības pakotni. Tātad kopā - 52 275 eiro.

>>Hyundai Santa Fe aprīkojums

>>Hyundai Santa Fe tehniskie dati