Kariņa valdības ministru biroji: no ierēdņiem līdz “operiem” (5)

Lai gan sabiedrība ministrus parasti redz kadros no valdības sēdēm vai svinīgos pasākumos, viņu ikdienas darbs ir cieši saistīts ar ministru birojiem. Ministru padomnieku patiesā ietekme var sniegties krietni pāri oficiālajiem pienākumiem, jo šis amats nozīmē plašu pieeju informācijai par ministrijas struktūrās notiekošo, kā arī iespēju radīt par sevi iespaidu kā par ļoti nozīmīgu personu.

Premjera Kariņa birojā lielu pārsteigumu gan nav – gan viņa biroja vadītājs Jānis Patmalnieks,  gan padomniece Ieva Zīberga savulaik palīdzējuši viņam Eiropas Parlamentā. Preses sekretārs būs līdz šim “Jaunajā Vienotībā” šos pienākumus pildījušais Sandris Sabajevs, savukārt juridiskā padomniece būs savulaik šos pienākumus pie Laimdotas Straujumas pildījusī Ilze Skrodele.

Parlamentārās sekretāres amatam ir noskatīta partijas biedre Evika Siliņa, kas vairākus gadus šos pienākumus pildīja Iekšlietu ministrijā. Tāpat saskaņā ar politisku vienošanos premjera padomnieks demogrāfijas lietās būs Nacionālās apvienības pārstāvis Imants Parādnieks.

Arī abi pārējie “Jaunās Vienotības” pārstāvji valdībā – finanšu ministrs Jānis Reirs un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs – nolēmuši uzticēties jau pārbaudītiem cilvēkiem. Rinkēviča birojā darbu turpinās arī juridiskā padomniece Sandra Sondore. “de facto” savulaik vēstīja par viņas izmantotā apvidus auto iegādes dīvainajiem apstākļiem, kuri bija izraisījuši arī Valsts ieņēmuma dienesta interesi.

Tomēr mediju ziņas par Sondori neiedragā ministra uzticību viņai, izriet no Rinkēviča teiktā: “Vairāk par dokumentālām filmām un aizdomām par vīriem, bijušajiem vīriem vai, teiksim, tādām lietām, es tā kā neesmu neko dzirdējis. Bet Sandra Sondore-Kukule, tagad jau Sandra Sondore, ir bijusi mana padomniece no 2011.gada, kārtojusi juridiskus jautājumus, un šajā kapacitātē, es domāju, viņa var turpināt darbu.”

Arī jaunā veselības ministre Ilze Viņķele (AP!) uzticas pārbaudītiem, taču šajā gadījumā – citu partiju politiķu pārbaudītiem - kadriem. Viņas biroju vadīs Inga Spriņķe, kas savulaik sniegusi padomus gan Rīgas mēram Jānim Birkam, gan bijušajiem satiksmes ministriem Kasparam Gerhardam un Anrijam Matīsam. “Biroja vadītājam ir jābūt spējīgam likt kopā ministra dienaskārtību, ir jāpazīst valsts pārvaldes funkcionēšanas specifika, jāpārzina ir likumdošanas process, un Spriņķes kundzei ir visas šīs kvalitātes,” skaidro Viņķele.

Spriņķe nav “Attīstībai/Par!” pārstāve, savukārt Viņķeles apvienības biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce sava biroja vadībā izvēlējās paša vadītās partijas “Latvijas Attīstībai” valdes locekli Lailu Spaliņu. Viņa ilgus gadus bijusi basketbola kluba “VEF Rīga” direktore – arī laikā, kad kluba prezidents bija šobrīd vairākās krimināllietās ierautais uzņēmējs Māris Martinsons, bet viņa vadītais uzņēmums “Moduls-Rīga” basketbola klubu dāsni atbalstīja. “de facto” vēl nupat vēstīja par to, ka uzņēmumiem, kuriem joprojām saskatāma netieša saikne ar Martinsonu, veicas Vides ministrijai padotu struktūru iepirkumos.

Tomēr ministrs Pūce neuzskata, ka viņa biroja sastāvs var radīt jaunus riskus: “Ministra biroja cilvēki nekādā gadījumā nedrīkst iejaukties iepirkuma procedūrās. Tie nav ministra biroja darba pienākumi. Un katrā gadījumā, kad ministra biroja darbinieki kaut ko tādu pat mēģinās, viņi nekavējoties zaudēs savu darbu. Un konkrēti par Lailu Spaliņu man nav ne mazāko šaubu par to, ka viņa to nedarīs. Laila Spaliņa ir ļoti pieredzējusi, viņa ir vadījusi, piemēram, Rīgas mēra Aivara Aksenoka biroju. Viņa ir strādājusi politikā ar pieredzi dažādos amatos.”

Pūce uzsver, ka, lai gan Spaliņa joprojām ir biedrības “VEF Rīga” valdē, Martinsons un savulaik ar viņu saistītie uzņēmumi jau dažus pēdējos gadus ar basketbola klubu nesadarbojas. Jāpiebilst, ka Lailas Spaliņas māsa, bijusī Ekonomikas ministrijas juriste Dace Spaliņa ir kļuvusi par juridisko padomnieci citam “Attīstībai/Par!” pārstāvim, aizsardzības ministram Artim Pabrikam.

Vismazāk pagaidām ir zināms par “KPV LV” ministru birojiem. Tomēr “de facto” noskaidroja, ka sarunas par iekšlietu ministra Sanda Ģirģena  padomnieka amatu notikušas ar bijušo ministru Māri Gulbi, kurš nesen izslēgts no Jaunās konservatīvās partijas. "Es jums šodien nenosaukšu uzvārdus, es vēlētos sagaidīt atbildes no konkrētiem cilvēkiem un tikai tad, kad cilvēks apstiprinās un pateiks, ka – jā, mums sakrīt vīzija, tad es ar jums personīgi [sazināšos]...” oficiāli pagaidām neko neatklāj Ģirģens.

Arī labklājības ministres Ramonas Petravičas birojā “vakances ir brīvas”, saka politiķe: “Divi padomnieki ir paredzēti, un es tos skatīšos no nevalstisko organizāciju vidus, pašreiz es tā domāju. Cilvēks, kam pēc iespējas plašāks šis redzeslauks un pieredze.”

Pēdējā brīdī ekonomikas ministra amatam izvirzītais Ralfs Nemiro (KPV LV) arī skaidro, ka vēl nav paguvis sameklēt sev padomniekus. Viņš savā komandā noteikti gribētu spēcīgu juristu, jo viens no galvenajiem ministrijas darbiem būšot tiesiskais regulējums OIK atcelšanai jau pavasarī.

Kopš 2006.gada Nemiro ir darbojies zvērinātu advokātu birojā “Rebenoks & Vilders”. Šī biroja pārstāvji pēdējā laikā guva plašu atpazīstamību saistībā ar “Olainfarm” mantojuma lietu. Uz Ekonomikas ministriju bijušos kolēģus aicināt Nemiro gan neplāno: “Nē, tā es domāju, ka nē. Tas ir maz ticams, jo, cik man tagad zināms, mans bijušais kolēģis strādā un darbojas “Olainfarm”, un, es domāju, viņiem tur tagad ir diezgan daudz, ko darīt.”

Savu biroju jau ir nokomplektējis jaunais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP). Saeimas frakcijā kā deputāta palīgi darbojas vairāki bijušie KNAB darbinieki. Tāds ir arī  Linkaita juridiskais padomnieks Uģis Upenieks, kurš pērn rudenī pēc 14 gadiem KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļā aizgāja izdienas pensijā. Lai gan Satiksmes ministrijas un tās uzņēmumu darbinieki pēdējos gados korupcijas skandālos bijuši ierauti visai bieži, Linkaits apgalvo, ka ir gatavs to mainīt: "Mēs esam visi kā vienota komanda, un jāatceras, ka viens no galvenajiem principiem, kāpēc mēs vispār nākam Satiksmes ministrijā, ir nulles tolerance pret korupciju un dažādām shēmām. Un šis biroja sastāvs ir tas, kas palīdzēs man šo principu īstenot.”

Valdības deklarācijā vairākkārt minēts Jaunās konservatīvās partijas piedāvātais termins “bezkompromisu tiesiskums”. To ievērojis jūtas arī partijas vadītājs un tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš par savu parlamentāro sekretāru izvēlējies Saeimas frakcijas kolēģi un bijušo KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāju Juri Jurašu. Tas gan izdarīts laikā, kad Saeimā ir nonācis Ģenerālprokuratūras lūgums ļaut Jurašam uzrādīt apsūdzību par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu. Līdzīgi tam, kā šādos gadījumos nereti rīkojušies citu partiju politiķi, JKP šo pieprasījumu  nodēvējusi par politiski motivētu.

Bordāns gan neuzskata, ka partijas retorika un viņa lēmums par amatu Jurašam varētu veicināt tiesisko nihilismu: “Šis tieši ir demonstrējums tam, ka šāds ir bezkompromisu tiesiskums. Jā, mēs nebaidāmies, mēs nebēgam, mēs stāvam tur, kur mēs esam. Tie cilvēki, kas cīnās ar noziedzību, viņi nepadodas. Bet tad, kad viņi uzvar, tad viņi ir augstsirdīgi. (..) Ja būs kāds cits deputāts no vienalga kuras citas partijas, kuram arī tiks prasīta vajāšana, mēs vērtēsim konkrētos apstākļus. Un tajos brīžos, kad varbūt ir šaubas par šī konkrētā deputāta rīcību, tad mēs šīs šaubas drīzāk par sliktu viņam vērtēsim. Šajā gadījumā ar Juraša kungu man personiski šaubu nav.”