Saeima nolemj izdot Jurašu kriminālvajāšanai (21)

Jautājumu par deputāta mandāta nolikšanu Jurašs plāno izlemt tuvāko dienu laikā.

Ja Jurašs lems nenolikt deputāta mandātu, tad viņam nebūs iespējas piedalīties Saeimas darbā, tādējādi samazinot savas frakcijas balsu skaitu. Savukārt, ja viņš noliks mandātu, viņa vietā varēs nākt cits viņa partijas biedrs, koalīcijas balsu skaitam nesamazinoties.

“Šī nav cīņa par mani, bet gan par Latviju kā tiesisku valsti,” pirms balsošanas par viņa izdošanu kriminālvajāšanai teica Jurašs. Viņš atzīmēja, ka turpināšot cīnieties pret netaisnību un viens nav cīnītājs. “Mani mēģina piespiest padoties,” viņš piebilda.

Jurašs arī pateicās par pausto atbalstu.

Viņš norāda, ka neesot izdarījis viņam inkriminēto noziegumu. "Ziņošana par korupciju nav noziegums," uzsvēra Jurašs.

Ģenerālprokuratūra nosūtījusi uz Saeimu dokumentus, kurā lūdz izdot Jurašu kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai. Lēmumu parlaments plāno pieņemt ceturtdien.

Tikmēr JKP ceturtdienas rītā pie Saeimas rīkoja tautas sapulci, iestājoties pret šo lūgumu.

Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja toreiz Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas jau iepriekš lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību, taču prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla Zalužinska 2017.gada 15.jūnija lēmumu.

Lieta tika nodota atpakaļ Drošības policijai un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.

Jurašs kritiski vērtē pret viņu uzsākot kriminālprocesu. "Kriminālprocesa sākšana un pamatoti izbeigtas lietas atjaunošana jāskata kontekstā ar ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera publiskajiem izteikumiem, kas iezīmē viņa pārliecību, ka esmu uzdevis KNAB operatīvajiem darbiniekiem neoficiāli vākt informāciju par viņu un viņa ģimeni, un varētu būt vainojams viņa suņa sazāļošanā, iekļūšanā viņa miteklī, kā arī esmu viņam liedzis turpmāku iespēju atpūsties medībās kopā ar Gunti Ulmani, Aigaru Kalvīti, Juri Savicki, Gunti Rāvi un citiem ietekmīgiem vīriem," iepriekš uzsvēris Jurašs.