Atklājumi par krievu algotņiem, ASV sarunas ar talibiem: pieci svarīgākie pasaules notikumi šonedēļ (4)

ASV un ES

1. janvārī ASV paziņoja, ka aptur savu dalību Līgumā par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju (INFT), no kura Donalds Tramps jau iepriekš bija nolēmis izstāties. Šis lēmums tika pieņemts pēc šajā nedēļā notikušajām sarunām starp Vašingtonu un Maskavu Pekinā. To rezultātā tā arī netika panākta vienošanās iznīcināt krievu raķeti «Novator 9M729», kuras darbības rādiuss pēc amerikāņu domām ir šī līguma pārkāpums. Tiesa gan, pēc tam vēl spēkā stāsies sešu mēnešu periods pēc kura beigām notiks formāla ASV izstāšanās.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Līgums par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju (INFT) ir uzskatāms par vienu no svarīgākajiem mūsdienu bruņojuma kontroles līgumiem, jo tas ASV un Krievijai liedz apbruņoties ar tuva (500 – 1000 km) un vidēja (1000 – 5500 km) darbības rādiusa konvencionālajām un ar kodolgalviņu aprīkojamajām raķetēm. Tiesa gan, līgums attiecas tika uz raķetēm un to palaišanas iekārtām, kuras izmanto uz sauszemes. Donalda Trampa lēmums draud sākt jaunu kodolbruņošanās sacensību pasaulē, jo ja ASV palielinās savu kodolarsenālu, tad visticamāk, ka to darīs arī Krievija. Īpaši liels risks varētu rasties, ja šīs raķetes tiktu izvietotas Krievijas pierobežā – Eiropā. Tāpat ir jautājums kā uz ASV kodolambīcijām atbildēs Ķīna, kura jau pašlaik ir sākusi palielināt savu ieroču klāstu Klusajā okeānā.

Postpadomju telpa

Šajā nedēļā Ukrainas drošības dienests publicēja vairāku simtu Krievijas pilsoņu ārzemju pasu datus, kas, šķietami apstiprina šo personu iespējamo dalību dažādos bruņotajos konfliktos Āfrikā. Pētot iespējamo «Vāgnera grupas» saistību ar Kremli un izanalizējot aptuveni 1000 pasu datu, ukraiņu izmeklētāji noskaidrojuši, ka vairums dokumentu krievu algotņiem ir izdoti vienā un tajā pašā Maskavas nodaļā, kas izdevusi viltus dokumentus arī Skripaļu lietā iesaistītajiem GRU aģentiem. Tāpat šis drošības dienests apgalvo, ka «Vāgnera grupas» karavīri ir darbojušies Sudānā un palīdzējuši apspiest turienes protestus. Turklāt tie Sudānā ir nogādāti ar Krievijas Aizsardzības ministrijas lidmašīnām.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Par Putina kabatas armiju dēvētā privātā militārā kompānija «Vāgnera grupa» ir pēdējā laikā izpelnījusies plašu uzmanību saistībā ar tās darbībām vairākos pasaules karstajos punktos – Austrumukrainā, Centrālāfrikas Republikā, Sudānā, Lībijā un citur. Ja šis Ukrainas drošības dienesta atklājums ir patiess, iepriekšējais pieņēmums par “Vāgnera grupas” ciešo saistību ar valdību Maskavā nav tikai baumas. Tā, savukārt, ir liela neveiksme gan pašai «Vāgnera grupai», gan arī Krievijas valdībai. Gluži vienkārši tāpēc, ka «Vāgnera grupa» ir uzskatāma par Kremļa militāro instrumentu, kuram nevar piesiet atbildību par nodarījumiem kaujas laukā. Tas tādēļ, ka oficiāli jau tā neskaitās valsts dienestā. Tomēr, ja pasaule arvien vairāk saprot, ka īstenībā “Vāgnera grupa” un valdība Maskavā ir viens un tas pats, Krievijas iespējas slēpties aiz šīs grupas muguras samazinās.

Tuvie Austrumi

Ceturtdien, 31. janvārī Eiropas Savienība oficiāli izveidoja īpašo maksājumu mehānismu Irānai (INSTEX), kura mērķis ir ļaut Irānai tirgoties ar bloku, neizmantojot dolāra valūtu. Tas tiek darīts ar mērķi apiet ASV piemērotās sankcijas Irānai, kuru mērķis ir piespiest valsti mainīt tās agresīvo ārpolitiku Tuvo Austrumu reģionā un iegrožot ballistisko raķešu izveides programmu. Tiesa gan, paies vēl vairāki mēneši līdz tas varēs uzsākt savu darbību. Sākotnēji bija paredzēts, ka minētais mehānisms varētu tikt izmantots, lai ļautu Irānai pārdot Eiropas tirgū pārdot savus naftas produktus, taču tagad ambīcijas ir kļuvušas daudz piezemētākas. Visticamāk, ka INSTEX varētu tikt izmantots mazāku tirdzniecības apjomu finansēšanai (piemēram, humanitāro preču vai arī pārtikas produktu).

Kāpēc tas ir svarīgi?

INSTEX tiek uzskatīts par vienu no Eiropas Savienības galvenajiem mēģinājumiem ļaut Irānai apiet ASV piemērotās ekonomiskās sankcijas un pierunāt šo valsti palikt Kopīgajā Visaptverošajā rīcības plānā, kas ierobežo Irānas iespējas iegūt kodolieročus. Paši irāņi jau ir paziņojuši, ka gadījumā ja eiropiešiem un starptautiskajai sabiedrībai kopumā tas neizdosies, viņi ir gatavi no vienošanās aiziet. Vairums analītiķu gan norāda, ka šis plāns ir samērā vājš un būtiski nespēs traucēt Vašingtonas mēģinājumus iegrožot Teherānu. Tāpat ir loģiski, ka ES darbības ir radījušas papildus saspringrumu attiecībās ar amerikāņiem. Vašingtona jau ir paziņojusi, ka šādus Briseles iejaukšanās mēģinājumus necietīs.

Centrālāzija

Šonedēļ Kataras galvaspilsētā Dohā norisinājās ASV valdības sarunas ar teroristiskā grupējuma “Taliban” kaujiniekiem. To mērķis bija iztaustīt miera procesa iespējas Afganistānā. Sarunu noslēgumā ASV paziņoja, ka ir panākta vienošanās par provizorisku ietvaru miera izlīgumam. Tiesa, pagaidām vēl pastāv plašas diskusijas par vairākiem jūtīgiem jautājumiem. Piemēram par starptautisko spēku klātbūtni Afganistānā un talibu nevēlēšanos iesaistīties sarunās ar starptautiski atzīto Afganistānas valdību. Tādēļ pirms ilgtermiņa miera līguma panākšanas abām pusēm būs nepieciešams veikt nopietnu darbu.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Minētās miera sarunas ir būtiskākais diplomātiskais izrāviens ASV un «Taliban» attiecībās pēdējo gadu laikā. Fakts, ka amerikāņi šādās sarunās ir piekrituši iesaistīties pats par sevi parāda, ka Vašingtona ir nogurusi no bezgalīgās cīņas ar šo grupējumu un sākusi atzīt tā politisko ietekmi. Tas, savukārt, varētu pavērt ceļu uz mieru un iespēju amerikāņu karavīriem samazināt savu militāro klātbūtni vēl vairāk. Tiesa gan, ir jautājums cik ļoti amerikāņi varētu piekāpties grupējumam, kurš pieprasa to atbalstītās valdības gāšanu un pilnīgu distancēšanos no valsts iekšpolitiskajiem procesiem. Atbildi sniegs tikai laiks.

Latīņamerika

Šajā nedēļā pasaules uzmanība vēl arvien bija piesaistīta notikumiem Venecuēlā, kurā vēl arvien divi prezidenti – Nikolass Maduro un Huans Gvaido turpināja cīņu par varu. Tā vien izskatās, ka Maduro zaudē arvien lielāku starptautisko atbalstu, jo šajā nedēļā arī Eiropas Parlaments paziņoja, ka atzīst Gvaido par leģitīmo Venecuēlas prezidentu. Tāpat izskatās, ka viņš varētu arī jau plānot kā no valsts aizbēgt. Ir jau pienākušas ziņas par mistisku Krievijas lidmašīnu, kura ir nolaidusies valsts galvaspilsētā Karakasā. Venecuēlas politiķis Hosē Gverra jau ir paziņojis, ka tā ir domāta Venecuēlas zelta rezervju izvešanai. Tāpat politiskā riska analīzes kompānijas «Eurasia Group» direktors Ians Bremers ir izteicis pieņēmumu, ka Krievijas privātās militārās kompānijas «Vāgnera grupa» karavīri, kuri pagājšnedēļ ieradās Venecuēlā varētu tikt izmantoti, lai nodrošinātu Maduro veiksmīgu eskortēšanu.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Cīņa starp abiem prezidentiem noteiks Venecuēlas tālāko likteni. Ja pie varas paliks Maduro, valstī visticamāk, ka turpināsies iepriekšējā ekonomiskā politika, kuras rezultātā valstī ir sācies milzīgs bads un aptuveni 3 miljons iedzīvotāju Venecuēlu jau ir atstājuši. Savukārt, Gvaido uzvaras gadījumā pastāv iespējamība, ka kaut kas varētu mainīties (protams, ka simtprocentīgu garantiju nav nekad). Vienlaikus šāda konfrontācija palielina arī lielvalstu sadursmju risku, jo tā vien izskatās, ka Krievija, Ķīna un citi ASV naidīgie spēlētāji no Maduro atbalsta atteikties negrasās.