Trampam pa pēdām: ko par prezidenta paveikto divos gados stāsta skaitļi? (29)

Kāds ir Trampa reitings? 

Donalds Tramps ASV prezidenta pienākumus sāka pildīt kā viens no vismazāk populārākajiem prezidentiem valsts vēsturē, un viņa reitings arī pēc diviem prezidentūras gadiem saglabājas zemā līmenī. 

Saskaņā ar sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma “Gallup” veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, Tampa reitings pēc diviem gadiem prezidenta amatā veido vien 37%. 

Salīdzinājumam Baraka Obamas reitings attiecīgajā prezidentūras brīdī veidoja 50%, Džordža Buša jaunākā - 58%, bet Bila Klintona – 54%. 

Vienīgais prezidents, kam ASV pēdējo desmitgažu vēsturē attiecīgajā posmā bijis līdzīgi zems reitings, bija Rolands Reigans, kura darbību 1983.gadā pozitīvi vērtēja arī vien 37% iedzīvotāju. 

Reigana reitings viņa prezidentūras otrajā pusē gan uzlabojās, un viņš tika pārvēlēts uz vēl vienu termiņu. 

Trampa gadījumā pozitīvā ziņa gan ir tā, ka viņa reitings republikāņu atbalstītāju vidū joprojām ir ļoti augsts – 88%. Ja tāds tas saglabāsies arī turpmāk, tad Trampam var arī nebūt nopietnu konkurentu cīņā par republikāņu nomināciju 2020.gada prezidenta vēlēšanām. 

Kā strādājusi Trampa administrācija? 

Trampa administrāciju jau no paša sākuma draudzi kritiķi dēvēja par haotisku un līdz galam nefunkcionējošu. 

Pirmajos divos Trampa prezidentūras gados jau ir izveidojies diezgan garš saraksts ar amatpersonām, kuras aizgājušas pašas, atlaistas vai tikušas piespiestas aiziet no Baltā nama. 

Pirmajos divos administrācijas gados savus amatus pametuši 65% augstākā līmeņa prezidenta padomnieku, liecina “Brookings Institution” veiktais pētījums. 

Tas ir krietni vairāki nekā lielākajai daļai Trampa nesenāko priekšgājēju.

Piemēram, Obamas administrācijas pirmā termiņa otrā gada beigās šis īpatsvars bija vien 24%. 

Prezidenta augstākā līmeņa komanda prezidentūras pirmajā gadā parasti gandrīz nemaz nemainās, bet otrajā gadā piedzīvo vien nelielas izmaiņas. 

Savukārt Trampa gadījumā kadru mainība ir bijusi pastāvīga parādība jau gandrīz no pirmās dienas. 

Kā veicies ar solījumu pildīšanu? 

Kā liecina politikas pētniecības tīmekļa vietnes “Politifact” apkopotie dati, Tramps prezidentūras pirmajos divos gados ir izpildījis salīdzinoši maz priekšvēlēšanu kampaņā dotos solījumus un gandrīz puses solījumu izpilde ir iestrēgusi vai arī no šiem solījumiem prezidenta administrācija ir pilnībā atteikusies. 

Prezidentūras pirmajos divos gados ir izpildīti tikai 17% no visiem Trampa iepriekš dotajiem solījumiem. 

11% solījumi ir tikuši izpildīti daļēji, bet pie 27% solījumu izpildes joprojām tiek strādāts. 

Vēl 27% solījumu izpilde ir pilnībā apstājusies, bet vēl 18% solījumu ir tikuši lauzti.

Kā klājies ekonomikai?  

Priekšvēlēšanu kampaņas laikā Tramps izteica solījumus desmit gadu laikā ASV ekonomikā radīt 25 miljonus jaunu darba vietu, tādējādi viņam kļūstot par “visu laiku lieliskāko darba vietu prezidentu”. 

Viņš nepagurstoši pārspīlēja bezdarba līmeņa statistiku apgalvojot, ka reālais bezdarba līmenis ASV esot lielāks par 40%. 

Tagad, kad viņš ir ASV prezidenta amatā, Tramps gan pats pieturas pie tiem bezdarba skaitļiem, kurus iepriekš noliedza, kā “apšaubāmus”. 

Jaunu darba vietu radīšana Trampa valdīšanas pirmajos divos gados ir bijusi nedaudz lēnāka, kā prezidenta Obamas administrācijas pēdējos divos gados. 

Tomēr vispārējā ASV ekonomikas trajektorija Trampa laikā ir tāda pati kā Obamas laikā - bezdarbs ASV ir vēsturiski zemā līmenī, bet iedzīvotāju reālie  ienākumi turpina palielināties. 

Trampam bažas gan varētu radīt vispārējā globālās ekonomikas palēnināšanās un viņa paša sākti tirdzniecības kari, kas ASV ekonomikai galu galā izmaksās miljardiem dolāru.

Kādas perspektīvas 2020.gada vēlēšanām? 

Nākamās ASV prezidenta vēlēšanas paredzētas vien pēc pusotra gada, tomēr priekšvēlēšanu kampaņa faktiski jau ir sākusies. 

Guvuši iedrošinājumu pēc labajiem rezultātiem pagājušā gadā notikušajās vidustermiņa vēlēšanās, demokrāti ir apņēmības pilni atgūt arī Balto namu. 

Vairāki kandidāti jau paziņojuši par savu kandidēšanu cīņā par demokrātu partijas nomināciju prezidenta vēlēšanām. 

Lai kuru kandidātu demokrāti beigās arī izvēlētos, ir skaidrs, ka Trampu sagaida grūta cīņa.