Grībauskaite un Skverlnelis saplūcas par premjera vizīti Izraēlā (1)

"Šo vizīti Izraēlā starptautiskā sabiedrība un ārvalstu mediji vērtēja neviennozīmīgi, tādēļ tā nesusi vairāk slikta, nekā laba," viņas nostāju ziņu aģentūrai BNS skaidrojis Grībauskaites preses dienests.

Savukārt premjera premjera preses pārstāvis Toms Beržinsks norādījis, ka valdības vadītājs, dodamies starptautiskajās vizītēs, pirmām kārtām domā nevis par formu, bet saturu un tiecas panākt konkrētus rezultātus un izdevīgumu Lietuvai.

"Daudz lielāku un paliekošāku kaitējumu Lietuvai nodara vienpersoniskā kārtā pieņemti lēmumi, ar kuriem, iespējams, mēģināts izpatikt atsevišķu valstu līderiem, un rezultātā pat balsojumā Apvienoto Nāciju Organizācijā esam novērsušies no mūsu galvenās stratēģiskās partneres - Amerikas Savienotajām Valstīm," viņš izteicies.

Kā ziņots, pagājušās nedēļas sākumā, viesojoties Izraēlā, Skvernelis neapmeklēja Palestīniešu pašpārvaldes teritorijas, lai gan prezidente un Seima spīkers Viktors Pranckietis savu iepriekšējo vizīšu laikā tās apciemoja. Spīkers pērn oktobrī arī uzaicināja palestīniešus Lietuvā veidot savu pārstāvniecību Baltijas valstīs.

Palestīniešu pašpārvalde pēc vizītes iesniedza Lietuvai protesta notu, kurā, cita starpā, iebilda arī pret to, ka Skverneli pastaigā pa Austrumjeruzalemi pavadījis Izraēlas vēstnieks Lietuvā, par ko liecina vēstnieka sociālā tīkla "Facebook" profilā ievietota fotogrāfija.

Kā izteicās palestīniešu pašpārvaldes ārlietu ministra vietniece Amala Džadu, Lietuvas valdības vadītāja rīcība šīs vizītes laikā "pārkāpusi Eiropas Savienības (ES) praksi un starptautisko tiesību normas un sūtījusi ļoti negatīvu vēstījumu palestīniešiem". Pēc viņas teiktā, saskaņā ar ierasto diplomātisko praksi ES pārstāvjus Austrumjeruzalemē parasti pavada palestīniešu pārstāvji.

Džadu arī uzsvēra, ka Palestīniešu pašpārvalde vēlas attīstīt aktīvākus sakarus ar Lietuvu un apsver iespēju atvērt pārstāvniecību Viļņā, bet šis notikums minēto nodomu neveicina.

Reaģējot uz šo notu, Beržinsks piektdien paziņoja, ka tas bijis premjera brauciens uz vienu valsti, un šāda vizīte neuzliek par pienākumu apmeklēt arī palestīniešu teritorijas.

"Tā bija īsa un intensīva vizīte, kas bija veltīta vienai valstij. Premjerministram vai jebkurai citai Lietuvas amatpersonai nav un nevar būt pienākuma obligāti apmeklēt arī Palestīnu," viņš norādīja, bet vienlaikus uzsvēra, ka Lietuva nav mainījusi attieksmi pret tā dēvēto divu valstu risinājumu, kas paredz neatkarīgas palestīniešu valsts izveidi līdzās Izraēlas valstij.

Lietuva tradicionāli bijusi viena no spēcīgākajām Izraēlas atbalstītājām Eiropā, taču Lietuvas diplomāti pēdējā laikā spiesti manevrēt starp atšķirīgajām ES un ASV pozīcijām, piemēram, attiecībā uz Jeruzalemes atzīšanu par Izraēlas galvaspilsētu, un Viļņas stratēģiskais kurss izskatās visai pretrunīgs.

Pēc Lietuvas iniciatīvas 2017.gada nogalē Izraēlas premjers pēc vairāk nekā 20 gadu pārtraukuma tika uzaicināts uz tikšanos ar ES ministriem Briselē. Skvernelis augustā izteicās, ka Lietuva ierosinās sarīkot Eiropas ES un Izraēlas iekšlietu ministru tikšanos, lai tajā apspriestu terorisma draudus, cenšoties mazināt spriedzi starp ES un Izraēlu, bet nesenās vizītes laikā paziņoja, ka Lietuva varētu būt "Izraēlas balss Eiropas Savienībā".

Vienlaikus Lietuva, atšķirībā no Latvijas un Polijas, pēc prezidentes norādījuma balsoja par ANO rezolūciju, kurā tika noraidīts ASV prezidenta Donalda Trampa lēmums atzīt Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu.

Lietuvas vairīšanās kritizēt Izraēlas politiku palestīniešu jautājumā dažkārt jau izpelnījusies kritiku, kas tiek pamatota ar viedokli, ka tādējādi Lietuva kaitē ES kopīgajai nostājai un izrāda necieņu pret starptautiskajām tiesībām.

Tiesa, Grībauskaite pērn Netanjahu vizītes laikā uzsvēra, ka Lietuva vēlas nostiprināt attiecības ar Izraēlu, taču aicina apturēt ebreju apmetņu paplašināšanu un nesamērīgu spēka lietošanu konfliktā ar palestīniešiem.

Komentētāji Lietuvā Skverneļa vizītes atskaņas vērtē pretrunīgi, cita starpā norādot uz apstākli, ka premjers tikko paziņojis par nodomu kandidēt maijā gaidāmajās prezidenta vēlēšanās un tiek uzskatīts par visai reālu Grībauskaites pēcteci šai amatā.

Kā uzsvēris politologs Egdūns Račs, premjera rīcība nekādā ziņā nav uzskatāma par nejaušu kļūmi - ar šo vizīti Skvernelis sūta vēstījumu tiklab saviem potenciālajiem vēlētājiem, kā ES līderiem. Noprotams, ka viņš ne tikai cer piesaistīt Lietuvai Izraēlas investīcijas un tūristus, bet arī atklāti nevairās pārkāpt valstī pastāvošo subordināciju, un noteiktām vēlētāju grupām tas varētu patikt.