Ministri tuvplānā. Petraviča: “Būs jācīnās ar elkoņiem” (13)

Kāda bija diena pēc apstiprināšanas amatā?

Es atbraucu uz ministriju, iepazinos ar personālu. Mani šeit sagaidīja. Bija neliela apsveikuma runa. Iepriekšējais ministrs pielika savu portretu portretu zālē. Un tad sākām runāt par to, kas ir šīs nozares, kas man būs jādara, ar ko tikties, kā plānot savu dienu. Tā tas sākās.

Kas ir līdz šim grūtākais, ko jums vaicāja darbinieki?

Visi vaicā par to, kādas ir manas prioritātes, kā mēs redzam šo tālāko darbību. Un prioritātes man jau ir saliktas gan šim gadam, gan arī nākošajiem trijiem. Un tās ir ieliktas arī deklarācijā.

Kādas ir jūsu prioritātes?

Tā kā pašlaik notiek darbs pie budžeta izstrādes, tad pirmais un galvenais jautājums un prioritāte, par ko būs jācīnās ar elkoņiem, ir valsts sociālo aprūpes centru darbinieku algu paaugstināšana. Un tas ir tiešām jautājums, par kuru ir jāiestājas un kurš jāizcīna jau šogad, lai tas tiktu iekļauts šā gada budžetā. Tur ir nepieciešami 6,4 milj. eiro. Un, tā kā fiskālās telpas deficīts jau ir mīnus 39 milj. eiro, tad tā būs ļoti grūta cīņa. Katra ministrija centīsies izcīnīt sev līdzekļus, un man būs jācīnās par šiem.

Vai jums ir konkrēts priekšlikums, kur dabūt šo naudu?

Protams, mums pašiem ir kaut kāda fiskālā telpa.

Cik līdzekļu šim mērķim ir Labklājības ministrijai?

Tas šobrīd droši vien ir jāaprēķina precīzāk. Es negribētu par šīm summām runāt, kādas tās mums ir šobrīd, jo to vispirms izrunāsim valdības sēdē.

Kādi vēl ir iespējamie finansējuma avoti?

Mēs esam pārskatījuši, kur varam atrast kaut kādus līdzekļus. Bet, protams, mums šie līdzekļi arī ir ļoti ierobežoti. Neskatoties uz to, ka esam meklējuši un ir arī iepriekš slēgtas sociālās aprūpes iestādes, gan 2016., gan 2017. gadā, kur it kā kaut kāds ietaupījums [ir bijis], tāpat šī nauda seko klientam, un ir ļoti grūti atrast kaut kādu ietaupījumu mūsu nozarē.

Tad, cik es saprotu, jums šobrīd nav īsti zināms, kur naudu paņemt?

Mums ir kaut kāda fiskālā telpa, kur mēs varētu, bet par to, protams, jāvienojas visiem kopā, visām partijām un visiem ministriem.

Par prioritātēm runājot. KPV LV priekšvēlēšanu programmā bija priekšlikums, kā paaugstināt pensionāru dzīves kvalitāti, atceļot nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam īpašumam, un otrs - veikt izmaiņas pensiju mantošanas sistēmā. Kā konkrēti jūs plānojat pildīt šos solījumus?

Pirmais, kas ir saistīts ar nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu pensionāru vienīgajam mājoklim, tas šobrīd ir iekļauts [valdības] deklarācijā, un arī kā Finanšu ministrijas piedāvājums. Līdz ar to tiks noteikta summa, līdz kurai nekustamā īpašuma nodoklis nebūs jāmaksā. Ne tikai pensionāriem, bet tas jau skars daudz lielāku sabiedrības daļu. Tas ir iekļauts deklarācijā un Finanšu ministrijas piedāvājumā. Līdz ar to tas attieksies ne tikai uz pensionāriem.

Kad šis priekšlikums tiks ieviests?

Šī deklarācija ir uz četriem gadiem. Tātad šajā laika posmā. Neviens, protams, nesola, ka tas notiks šogad. Bet, protams, tas, kas ir ielikts deklarācijā, tas tad ir arī jāpilda. Šie solījumi. Tā, protams, ir ne tikai mūsu partijas [vēlme], par to ir jāvienojas visām partijām. Neapšaubāmi, šis jautājums tiks skatīts un risināts.

Par pensiju mantojamības sistēmas izmaiņām. Ko konkrēti plānojat mainīt?

Jau no šā gada ir stājies spēkā likums, ka laulātais viena gada garumā var saņemt sava laulātā drauga, kas ir devies aizsaulē, pensiju. Mūsu piedāvājums bija, ka laulātais draugs var izvēlēties saņemt [nevis savu, bet] aizgājēja pensiju, ja tā ir bijusi lielāka. Protams, tā kā no šā gada stājies spēkā cits likums, tad šeit arī būs jāizvērtē un jāatrod sabalansējums, jo nebūtu prātīgi, ja būtu abi divi, jo tad būtu pārklāšanās. Līdz ar to būtu jāizstrādā, ko mēs atstājam.

Pagaidām jūs plānojat apvienot Saeimas deputātes un labklājības ministres amatu. Vai jums nešķiet, ka tas varētu būt pārāk grūti?

Protams, cik ilgs būs šis termiņš, pašreiz nevaru precizēt. Bet patlaban veiksmīgi to savienoju un ceru, ka arī to laiku, kamēr esmu apņēmusies savienot šos abus amatus, nebūs tā, ka viens amats no tā cietīs.

Kāpēc jūs vispār vēlaties apvienot abus amatus?

Tas ir mūsu frakcijas iekšējais jautājums. Mēs to frakcijā esam izrunājuši un esam nonākuši pie tādas vienošanās, ka šajā brīdī man ir labāk savienot abus amatus un mandātu nenolikt kādu brīdi.

Tomēr šis jautājums uztrauc jūsu vēlētājus, kuri aktīvi to uzdod sociālajos tīklos. Jūs teicāt, ka frakcijā to izrunājāt. Kādi bija argumenti par labu amatu savienošanai?

Tas ir frakcijā, kā jau es teicu, pārrunāts. Frakcijas vadītājs arī par to ir informēts. Viena lieta ir tā, ka mūsu frakcija, var teikt, ir gan pozīcijā, gan opozīcijā. Bet situācija daudzmaz ir nostabilizējusies, un ceru arī, ka tā kļūs pozitīvāka.

Respektīvi, jums vajag balsis?

Nē, mums balsis bija 61, tagad ir 60. Tā kā īsti nevarētu teikt, ka tas būtu balsu trūkums.

Tad varbūt drošu kolēģu trūkums?

Kā kolēģu trūkums?

Piemēram, ja jūs vairs nebūsiet Saeimas deputāte, jūsu vietā nāks kāds cits kolēģis, par kuru, iespējams, nebūs pārliecināti partijas biedri, ka viņš nepievienosies tā dēvētajam “pieciniekam” [KPV LV deputātiem, kas balsoja pret K. Kariņa valdību], vai tā nav?

Es nedomāju, ka arī “piecinieks” no mums atšķelsies. Visticamāk, tas nenotiks.

Bet pagaidām viņi ir iekšējā opozīcijā…

Vairs ne tik ļoti lielā, jo, kā redzējām pēc pēdējās Saeimas sēdes, balsojumi mums bija vienādi un nekādu atšķirību tur nebija.

Vēl viena lieta, kas, manuprāt, publiskajā telpā līdz galam nav atrisinājusies, ir stāsts par jūsu vīra uzņēmumu SIA “Monēta”. Plašsaziņas līdzekļos izskanēja informācija, ka šajā uzņēmumā, iespējams, tika maksātas “aplokšņu algas”. Vēlāk mediji ziņoja, ka jūs bijāt, citēju, “sapinusies melos”. Jūs teicāt, ka Valsts ieņēmumu dienests ir veicis pārbaudi uzņēmumā, savukārt pats dienests to noliedz. Pēc tam apgalvojāt, ka VID jautājumus par vīra uzņēmumu interpretējāt kā pārbaudi. Paskaidrojiet, kā īsti bija? Vai bija aplokšņu algu maksāšana uzņēmumā?

Nu protams, ka tāda nav bijusi. Uzņēmums vienmēr ir sadarbojies ar Valsts ieņēmumu dienestu, un visu informāciju, ko viņi līdz šim ir pieprasījuši (un informāciju pieprasa, lai pārbaudītu datus, nevis ziņkārības dēļ), to arī Ieņēmumu dienests ir saņēmis. Un arī tieši par šo gadījumu ir pieprasīta informācija, kuru Ieņēmumu dienests ir saņēmis, un vairāk man pat nav ko komentēt.