/nginx/o/2019/01/12/11710124t1hc7a1.jpg)
Pētot "dzelteno vestu" kustības potenciālu Latvijā, vairāki žurnālisti uzdevās par iespējamiem aktīvistiem un vērsās pie vairākām protestētāju kustībām Latvijā, kas pēdējā laikā bijušas aktīvas, tostarp savos mītiņos sākušas izmantot dzeltenās atstarojošās vestes, vēstī raidījums "Aizliegtais paņēmiens".
Latvijas Krievu savienība
Latvijas Krievu savienības un tās atbalstītāji, kurus mēdz dēvēt “ždanokiešiem”, pirmie pēc Francijas protestiem uzvilka dzeltenās vestes Latvijā. Protestētāju pirmajās rindās ir Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka un Miroslavs Mitrofanovs. Līdz šim Latvijas Krievu savienības skaļākie lozungi bijuši vērsti uz krievu skolu aizstāvību pret reformām, bet pēdējā gājienā līdzās šiem jautājumiem arī ekonomiska rakstura prasības – līdzīgi kā Francijā.
LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”, uzdodoties par jaunieti no Latvijas, kuram ir kontakti ar Franciju un “dzelteno vestu” kustību, vērsās pie Latvijas Krievu savienības ar ideju par "kopprojektu". Mitrofanovs bija atsaucīgs, pauda gatavību tikties Francijā, bet uz pamatīgāku rīcību neparakstījās:
“Mums ir ļoti principiāli, ka viss, ko mēs organizējam, notiek pilnīgi bez vardarbības. Mums ir sadarbība ar policiju, bet mums ir tāda vienošanās, ko mēs nedarām. Tas ir nerakstīts noteikums, kurš tiek pildīts. Un līdz ar to mums nav nekādas nedienas ar policiju, mēs varam droši apgalvot, ka visi tie notikumi notiek miermīlīgi, lai cilvēki var atnākt.”
Atbalstītāju loks Latvijas Krievu savienībai ir gana kupls. 2014. gada Eiroparlamenta vēlēšanās par to nobalsoja vairāk nekā 28 tūkstoši cilvēku. Līdzīgi atbalsta rādītāji – 27 tūkstoši cilvēku – bija arī Saeimas vēlēšanās.
“Nacionālā savienība “Taisnīgums””
Līdzās Ždanokai un viņas domubiedriem “dzelteno vestu” simboliku Latvijā jau lieto arī citi. Piemēram, “Nacionālā savienība “Taisnīgums”” ar dzeltenu vesti fonā pērn decembrī pieprasīja ārlietu ministra Edgara Rinkeviča (“Jaunā Vienotība”) demisiju, iebilstot pret Latvijas pievienošanos ANO bēgļu paktam. Šajā gadījumā ielās neviens negāja, protesta akcija paredzēta sociālajiem tīkliem. Lielu atbalstu gan šī akcija neguva.
Arī šo organizāciju nevar saukt par ietekmīgu. Sekotāju skaits – apmēram 1400 cilvēku. Tās līderis ir liepājnieks Viktors Birze, kas jau sen pazīstams kā ultranacionāli noskaņots politiskais aktīvists, bijis vairāku partiju dibinātājs, aktīvi piedalījies 16. marta leģionāru atceres gājienos u.c.
“Aizliegtais paņēmiens” vērsās arī pie Viktora Birzes, uzdodoties par aktīvistiem, kas varētu no frančiem saņemt naudu ''dzelteno vestu'' kustībai Latvijā. Taču Birze bija skeptisks, turklāt neesot cilvēku, kas protestētu: “Par aktīviem cilvēkiem var runāt par dažiem desmitiem, formāli cilvēki ir daži simti, bet tie ir formāli.”
"Jeremejevieši"
Līdz ar protestiem Francijā dzeltenās vestes uzvilkusi arī organizācija “Tautas varas fronte”; viens no redzamākajiem tās personāžiem ir Valentīns Jeremejevs, bijušais Latvijas Zaļās partijas biedrs, šobrīd Latvijas Zinātņu akadēmijas Zinātnes fonda vadītājs, un fonda mērķis ir piesaistīt naudu zinātnei.
Taču, spriežot pēc ierakstiem sociālajā tīklā “Facebook”, viņa prioritātes no zinātnes šobrīd ir patālu – redzami saukļi par to, ka valstī viss ir slikti, valdība un oligarhi apzog tautu. Vēl Jeremejevs apsaimnieko “Facebook” lapu ar nosaukumu “TTK – Tautas tiesību kustība” un pret svešinieku kritiku ir pat ļoti neiecietīgs.
Kā Jeremejevs norādīja žurnālistam, kurš maskējās par aktīvistu, viņaprāt, līdzīgas aktivitātes kā Francijā Latvijā nav iespējamas.
“Mums ir ļoti maz cilvēku. Par šodienu - cik mēs esam? 50 cilvēki. Paņems visus, un nav vispār nekādas kustības. Tāpēc neko nedrīkst pārkāpt, tas ir kā Mahatma Gandijs. Tas ir - likumiska, nevardarbīga pretošanās,” saka Jeremejevs.
“Gobzemieši”
Atnākot uz LTV raidījumu, dzelteno vesti bija gatavs vilkt viens no partijas “KPV LV” līderiem Aldis Gobzems, kurš ir pret jaunizveidoto Krišjāņa Kariņa valdību. Pirms valdības apstiprināšanas pie Saeimas notika pikets, kur līdzās “gobzemiešiem” pulcējās arī Latvijas Krievu savienības biedri, antiglobālisti ar Andri Orolu priekšgalā, Latvijas Centriskās partijas pārstāvji ar līderi Daini Grabovski.
“Aizliegtais paņēmiens”, cenšoties noskaidrot, vai būtu iespējams mobilizēt Gobzema atbalstītājus, vērsās pie 22. janvāra piketa organizētājiem. Viena no viņiem ir uzņēmēja Mārīte de Bruin, taču viņa protestam ar dzeltenām vestēm nepiekrīt.
Kustības līderi?
Bet varbūt "dzeltenajām vestēm" ir jāmeklē jauns līderis? Piemēram, Lotārs Novkunskis. Latvietis, kurš bija “KPV LV” vēlētājs, bet pēc Gobzema un Kaimiņa nesaskaņām publiski saplosīja “KPV LV” kreklu. Taču piedāvājumu būt līderim “dzelteno vestu” kustībai, kurai būtu arī finansējums, viņš nepiekrita.
Vēl viens kandidāts – Zigurds Štelmahers, masieris no Ventspils. Savulaik bijis Zatlera Reformu partijā, bijis arī kriminālistikas eksperts.
“Mums tā protesta kustība kā ''dzeltenās vestes'' neapšaubāmi būs vajadzīgas. (..) Bet tur apakšā jābūt skaidriem līderiem, skaidrai ideoloģijai, kāds ir mērķis. Nevar pārvērst valsti grautiņos vai kaut kādā vardarbībā, vai šo kustību diskreditēt,” norāda Štelmahers, sakot, ka par līderi viņš nederot.
“Aizliegtais paņēmiens” vērsās arī pie Anša Ataola Bērziņa, kurš līdzās vairākiem citiem tika notiesāts pēc janvāra grautiņiem 2009. gadā. Arī viņš bija pamanāms 22. janvāra piketā pie Saeima.
“Aizliegtais paņēmiens” viņu uzrunāja kā iespējamo stratēģi kustībai, kas sekotu frančiem. Viņš norādīja uz ārkārtas vēlēšanu nepieciešamību, bet vēlāk gan pauda, ka grib redzēt nupat izveidoto valdību darbībā - esot “jāstrādā” ar ministriem un jāpiedāvā likumdošanas pilnveides grupas: “Mēģināt šobrīd pa labam.”
Francijai līdzīgu agresiju Bērziņš neatbalsta: “Manuprāt, viss ir jādara atbilstoši situācijai. Nu, darīt, taisīt tādu skaļu teijāteri tikai taisīšanas pēc ir stulbi. Ir jādara tas, kas attiecīgajā brīdī ir adekvāti. Teiksim, ja ar tevi runā, tad kāpēc vajag lekties.”