Atgriežoties pie būtiskā – KPV LV ir sašķēlusies pašos pamatos, un noteikti nebija jābūt Nostradamam vai Vangai, lai to pareģotu jau pirms pāris mēnešiem. Pēc šīs laulības šķiršanas Kaimiņš, visticamāk, dosies mājās kā uzvarētājs, līdzi vedot ne tikai lielāko daļu no partijas mandātiem Saeimā, bet arī lielāko daļu partijas atbalstītāju.
Bet kas atliks Aldim? Aldim paliks tā daļa partijas atbalstītāju, kuri joprojām nespēj izprast, kāpēc Gobzems šobrīd nav ministru prezidents. Respektīvi – ne tās pašas spožākās spuldzītes gaismu virtenē. Centos izdomāt kādu pēc iespējas trāpīgāku salīdzinājumu, jo daļu sabiedrības nosaukt par idiotiem nebūtu pārāk korekti.
Tad nu, lūk, – patiesībā šādi Aldis ir nokļuvis ļoti ērtā pozīcijā, jo tagad turpmākos četrus gadus varēs pavadīt, absolūti neiespringstot uz vēlētājiem dotajiem solījumiem, lēnā garā ēdot puņ... ieplīsušu pirkstu ādu, un chillā turpinot visus pārējos apvainot valsts izzagšanā, kā arī veltīt ļoti garas video tiešraides tam, ka bez viņa kā valsts galvenā un vienīgā vadoņa viss kļūst arvien sliktāk un sliktāk.
Kamēr KPV LV sastāvā palikušajiem deputātiem būs patiešām jāstrādā un jācenšas īstenot vismaz tos solījumus, kas attiecas uz viņu pārziņā nodotajām ministrijām, Gobzems ir sava veida varas pozīcijā, jo no viņa neviens vairs neko nevar prasīt.
Protams, šāda nākotnes vīzija ir tikai spekulācija, jo notikumi attīstās neaptverami strauji. Piemēram, kad sāku rakstīt šo gabalu, Gobzems tikko bija izlikts no paša partijas, bet tagad jau paspējis savu ilggadējo cīņu biedru Kaimiņu nosaukt par «Šveices labklājību baudošu vietējo dzērāju, kas pats nemāk nepaplašinātu teikumu bez piecām kļūdām uzrakstīt».