/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2019/02/05/11766629t1hf7f8.jpg)
Lai gan Eirogrupas lēmumi ietekmē miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu dzīves, šī institūcija nav pakļauta demokrātiskai atbildībai, atzīts ziņojumā, kuru otrdien publiskojusi nevalstiskā organizācija "Transparency International".
"Transparency International": Eirogrupai trūkst demokrātiskas atbildības
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Eirogrupai, kas spēlē eirozonas "neformālās valdības" lomu, nav nedz centrālās mītnes, nedz sava personāla, norāda "Transparency International". Lai gan tīri juridiski Eirogrupa nevar pieņemt saistošus lēmumus, praksē Eirogrupa īsteno savus lēmumus ar citu institūciju starpniecību.
Tādējādi Eirogrupas rokās ir vara īstenot politiku, kas parasti tiek uzskatīta par nacionālo valdību prerogatīvu, norāda ziņojuma autori. Tā var noraidīt eirozonas valstu budžetus, piemērot soda sankcijas un izvirzīt nosacījumus finansiālā atbalsta sniegšanai krīzes gadījumos.
"Pati doma, ka neformāla institūcija pārvalda eiro, nav saskaņojama ar atbildību," norāda "Transparency International" ES nodaļas pētījumu koordinators Leo Hofmans-Aksthelms. "Ministri ir ieraduši vest sarunas aiz slēgtām durvīm, jo ciešāka demokrātiska pārraudzība padarītu viņu dzīvi sarežģītāku. Slēpšanās aiz Eirogrupas ļauj tiem vainot Briseli, kamēr Eirogrupa kā tāda nav atbildīga neviena priekšā."
Lai gan finanšu ministri, kas darbojas Eirogrupā, oficiāli ir atbildīgi savu nacionālo parlamentu priekšā, šī decentralizētā atskaitīšanās sistēma nedarbojas, teikts ziņojumā.
"Vienīgi Francija un Vācija spēj sagremot visu informāciju," piebilst Hofmans-Aksthelms. "Visi pārējie finanšu ministri izšķirošus lēmumus, tostarp par citu valstu nacionālajiem budžetiem pieņem, nepārredzot visu ainu, un bez atbilstošas parlamentārās kontroles.
Tas savukārt dod iespēju Francijai un Vācijai izdarīt spiedienu uz citām eirozonas valstīm, bet eirozonas pilsoņi pret Eirogrupas lēmumiem var iebilst vienīgi, kad tie jau kļuvuši par realitāti, teikts ziņojumā.
Ziņojuma autori iesaka padarīt Eirogrupu par ES institūciju, integrējot to Eiropadomē.
Viņuprāt, tas jāattiecina arī uz Eirogrupas kontrolēto Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), kas paredzēts finansiālā atbalsta sniegšanai eirozonas dalībvalstīm krīzes gadījumā.
Ziņojumā arī ierosināts Eirogrupas prezidenta posteni padarīt par pastāvīgu amatu.
Šobrīd šo posteni ieņem viens no eirozonas valstu finanšu ministriem, bet tas neizbēgami ved pie interešu konflikta, norādījuši ziņojuma autori.