/nginx/o/2019/02/05/11766898t1h1898.jpg)
Pagājušās nedēļas nogalē visai spraigs pavērsiens Latvijas politikā bija Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktā kratīšana Rīgas mēra Nila Ušakova darbavietā un dzīvesvietā – privātmājā Mežaparkā. Līdz ar politiskajām peripetijām lielu sabiedrības uzmanību pievērsa Ušakova smalkā māja, kas atrodas Rīgas elitārākajā privātmāju rajonā. Kā izrādās – šai mājai ir visai tumša vēsture.
Pēc skandalozās kratīšanas un mediju publicētajiem attēliem ātri vien tapa skaidrs, kas ir šis nams, kurā dzīvo mērs ar sievu. Vien dažu dienu laikā vairāki sociālie tīkli jau publicēja ziņas par mājas bēdīgo vēsturi.
Vienģimenes ēka Bergenas ielā 6 ir celta 1932. gadā – tās autors ir funkcionālisma stila lietpratējs, arhitekts, būvinženieris un Latvijas valsts darbinieks Teodors Hermanovskis. Līdz ar citām Mežaparka vēsturiskajām privātmājām arī Ušakova māja ir iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, vēsta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta publicētā informācija.
Līdz arestam 1940. gada 9. augustā namā Bergenas ielā 6 ir dzīvojis ierēdnis, Kriminālās policijas pārvaldes priekšnieks un jurists Jēkabs Silarājs ar sievu Leontīni un trim meitiņām. Kā vēsta Twitter lietotāja “Čekistu mednieks” publicētā informācija, Silarājs namu ieguvis 1939. gada jūnijā – autors skaidro: “Vien 1939. gada jūlijā Rīgas pilsētas valde, pamatojoties uz Ulmaņa režīma 1938. gada likumu "Par dalīta īpašuma tiesību atcelšanu" atļāva īpašumtiesīgajam lietotājam Jēkabam Silarājam izpirkt gruntsgabalu Bergenas ielā 6, kas tika zaudēts pēc gada PSRS armijas iebrukuma rezultātā."
Tomēr ierēdņa dzīve elegantajā namā nebija ilga – portālā Nekropole.lv paustā informācija liecina, ka Silarājs 1940. gada 9. augusta rītā izgāja no savas mājas Bergenas ielā 6 un pazuda. Pēcāk viņa mirstīgās atliekas atrastas Beberbeķu mežā, kur bija aprakti čekas upuri.
Jēkabs Silarājs (1989-1941) Ulmaņlaikā bija Kriminālās policijas pārvaldes priekšnieks, Interpola viceprezidents. Kad 1940. gada 9. augustā (4 dienas pēc Latvijas pretlikumīgās inkorporācijas PSRS) devās no Bergenas 6 uz darbu, čekisti Silarāju nolaupīja un vēlāk noslepkavoja. pic.twitter.com/bv1t8wd15i
— Čekistu mednieks (@Cekistumednieks) January 30, 2019
Vadoties pēc informācijas portālā Nekropole.lv, Silarājs ir miris 1940. gada 15. janvārī Rīgas čekā – 1940. gada novembrī un decembrī Baltijas Īpašā kara apgabala kara tribunāls bija piespriedis nāvessodu Silarājam un vēl deviņiem vīriešiem.
Čekistu mednieks apgalvo, ka vācu reiha okupācijas laikā Rīgas Apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 1942. gada 20. maijā nodibināja aizgādību par mirušā Jēkaba Silarāja īpašumu. Tomēr pēc PSRS okupācijas no 1944. gada 15. oktobra Bergenas ielā 6 tika ierīkota PSRS bruņoto spēku pretizlūkošanas nodaļa. Kā apgalvo Čekistu mednieks, Jēkaba Silarāja namu PSRS armija 1945. gadā izlaupīja.
Staļina rajona TDP izpildu komitejas 352. pārvaldnieka Rūdolfa Kalniņa 1945. gada 23. maija akts kara prokuroram (LNA LVA 270. f., 1s. a., 170. l., 6. lpp.) liecina, ka no 1944. gada 15. oktobra Bergenas ielā 6 atradās PSRS bruņoto spēku pretizlūkošana. Vai jau ir kas mainījies? pic.twitter.com/nLX4P8Xm8J
— Čekistu mednieks (@Cekistumednieks) January 30, 2019
Savukārt Facebook lietotāja Marija Pavlovska vēsta, ka 2010. gadā namu tiesu izpildītājs atņēma kādam īpašniekam vārdā Jānis un pārdeva to Swedbank. Nekustamā īpašuma – mājas un 2132 kvadrātmetrus plašā zemesgabala vērtība ir 190 000 lati jeb 270 345 eiro.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)