Igauņu eksperiments. Kā “krievu skolu problēmu” risina kaimiņi (28)

„Tā nav bijusi nekāda pastaiga zaļumos,” atzīst Heidi Ūstalu, Kivieli 1. vidusskolas direktore.

Kivieli ir krieviski runājoša mazpilsēta Igaunijas austrumos ar 5200 iedzīvotājiem. 2013. gadā, ņemot vērā sarūkošo cilvēku skaitu, divas vidusskolas – krievu un igauņu – tika apvienotas vienā.

Kura no valodām būtu lietojama skolās, jau gadu desmitiem bijis strīdīgs jautājums Latvijā un Igaunijā. Atgūstot neatkarību 90. gadu sākumā, tās arī mantoja prāvas pārsvarā krieviski runājošas minoritātes, kas bija apzināti radītas šajās valstīs ar mērķi padomju okupācijas 50 gadu laikā tās pārkrievot.

Ceturtdaļa iedzīvotāju Latvijā un Igaunijā ir krievi. Valsts apmaksā izglītību minoritāšu valodā, taču, lai nodrošinātu integrāciju, skolām zināma daļa mācību programmas jāparedz latviešu vai igauņu valodā (šobrīd 60 procenti valsts valodā un 40 procenti minoritāšu valodās).

2018. gadā pirms Saeimas vēlēšanām Latvijas parlaments pieņēma stingrākus noteikumus, saskaņā ar kuriem pamatskolām no 7. klases jāpāriet uz 80/20 modeli, bet vidusskolā visi priekšmeti, izņemot minoritātes valodu, kultūru un vēsturi, jāmāca latviešu valodā. Līdz 7. klasei latviski mācīsies vismaz pusi no mācību laika.

Igauņi izvēlējušies maigāku pieeju. Minoritāšu skolēni Igaunijas vidusskolās var mācīties saskaņā ar 60/40 modeli. Atšķirībā no Latvijas parlamentā pieņemtajiem noteikumiem Igaunijā pamatskolām netiek noteikta mācību valoda. Līdz ar to sestdaļā pamatskolu bērni mācās tikai un vienīgi krievu valodā.

Ūstalu atzīst, ka skolai bijis grūti panākt, lai modelis labi kalpo skolēniem ar atšķirīgu pagātni, taču pamazām izdevies atrast savu ceļu, jo nepastāv nekādi priekšraksti, kā paveikt apvienošanos. Tāpēc tas tiek uzskatīts par eksperimentu.

„Ideālas receptes nav,“ Ūstalu atzīst. „Tā ir māksla atrast vidusceļu, ņemot vērā visas atšķirības.”

Galvenā problēma - valodas prasme

Viņa nenoliedz, ka reforma, kas sakņojas 1993. gadā, pakļāvusi skolas lielam spiedienam.

„Diemžēl kā skolotāja es nevaru mācīt visus skolēnus vienādi. Slikto igauņu valodas zināšanu dēļ man vienmēr jārod krievu izcelsmes skolēniem atsevišķa pieeja,” saka Anu Vau, kas Kivielā mācījusi igauņu valodu un literatūru pēdējos 11 gadus. Pēc viņas domām, pat apgūt 60 procentus priekšmetu igauņu valodā ir pārāk daudz skolēniem, kas nāk no pamatskolām, kur mācību valoda bijusi tikai krievu.

„Viņi atnāk ar labām atzīmēm, bet slikti zina valodu,” Vau atzīst. Tas, piemēram, nozīmē, ka grupu darbā skolotāji nošķir igauņu un krievu skolēnus. Pavisam vienkārši – tā ir vieglāk visiem.

„Krievu izcelsmes skolēni baidās sarunāties igauniski, jo viņiem bail kļūdīties. Šķiet, ka krievu skolās māca citādi: kļūdas netiek ciestas, un tas atstājis uz viņiem iespaidu,” Vau secina. „Un, kaut gan igauņu bērni ir vairāk nekā gatavi viņiem palīdzēt, šie skolēni ir grūtā situācijā, jo viņi negrib neuzrādīt labas sekmes.”

Pēc likuma vismaz 60 procentu visu priekšmetu tiek mācīti igauniski, kad skolēni nokļuvuši vidusskolā, taču pamatskolā nekādi likumi attiecībā uz valodu nepastāv. Tāpēc krievu bērni var būt spiesti veikt lēcienu no ikdienišķas igauņu sarunvalodas uz fizikas apmācību igauniski, taču arī igauņu jauniešiem “apvienotajā skolā” neklājas viegli.

Astoņpadsmit gadus vecā Ana Amanova no Sondas pagasta pabeidza pamatskolas deviņas klases igauniski. Loģiska izvēle vidusskolai būtu Kivieli, kas atrodas 10 minūšu brauciena attālumā no viņas mājām.

Taču Ana to nevēlējās, jo šī skola pazīstama kā “krievu skola”. Kopš apvienošanās skolai vidusskolas līmenī ir divas paralēlas mācību programmas – vienā priekšmeti ir tikai igauņu valodā, otrā īstenots 60/40 modelis skolēniem no krievu skolām.

„Es baidījos, ka mani nepieņems manu slikto krievu valodas zināšanu dēļ,” Ana atzīst.

Tāpēc viņa izvēlējās skolu Rakverē, 30 kilometrus no mājām, taču izvēle izrādījās neveiksmīga. Viņai nācās tomēr doties uz sākotnēji noraidīto skolu. Tagad Ana mācās 12. klasē Kivieli skolā un saka, ka nevienas no bailēm, kā izrādās, nav bijušas pamatotas. Kaut gan krievu un igauņu skolēni vēl aizvien vairāk turas pie savējiem, visi savā starpā sadzīvo labi un ļoti labprāt mācās otru valodu. Ja gadās kas nesaprotams, viņi vai nu izmanto Google tulkojumus, vai pāriet uz angļu valodu.

„Viņi cenšas tikpat stipri kā es,” viņa saka. „Un mana krievu valodas prasme ir ļoti uzlabojusies, par ko man liels prieks.”

Urbanizācija kā apvienošanās dzinulis

Šīs “divi vienā” skolas nebija galvenais mērķis. “Eksperimenta” pamatā bija praktiski apsvērumi.

Skolēni dod priekšroku vidusskolai lielajās pilsētās – Tallinā un Tartu. Vispārēja tendence uz urbanizāciju raksturīga ne vien skolēnu, bet arī viņu ģimeņu vidū. Tallina strauji aug, un tur šobrīd dzīvo aptuveni viena trešā daļa Igaunijas iedzīvotāju.

Skolām lauku apvidos tas bijis nāvējošs trieciens. Daļa no tām ir slēgtas. Alternatīva ir “eksperimentālās” vidusskolas, kurās mācās no 100 līdz 530 skolēniem. Viņi var izvēlēties mācīties vai nu igauņu valodā, vai arī saskaņā ar 60/40 modeli.

Arne Pīrimegi, Kivieli skolas direktors skolu apvienošanas laikā, tagad vada Peipusa ģimnāziju. Pēc tam, kad ar viņa palīdzību bija izveidota un sākusi darboties Kivieli skola, Pīrimegi nolēma pārcelties uz citu krieviski runājošu reģionu, kur arī risinājās skolu apvienošana.

Šī skola atrodas Mustvē – mazpilsētiņā ar tūkstoš iedzīvotājiem Peipusa ezera krastā. Vidusskolā, no 10. līdz 12. klasei, tur ir tikai 42 skolēni. Igauņu valoda tur nav cieņā – tikai divi no šiem skolēniem apgūst vidusskolas kursu igauņu valodā, un abi šopavasar skolu beigs. Katru gadu pamatskolu te beidz 10-13 igauņu bērni, taču viņi neturpina mācības vietējā vidusskolā.

Ienākot ēkā, visur redzami uzraksti un plakāti krieviski, arī gaiteņos pārsvarā dzirdama krievu valoda.

„Patiesība ir tāda, ka skolēniem, kuri vēlas mācīties igauniski, nepietiek speciālistu. Tāpēc viņi aizbrauc,” Pīrimegi saka. „Bet saprotams – tas, ka vidusskolas izglītība pilnībā igauņu valodā te ir gandrīz pagalam, ir skumji.”

Astoņpadsmitgadīgais Antons Resiks ir viens no diviem skolēniem, kuri vidusskolas kursu te apgūst igauņu valodā. Visi viņa pamatskolas klasesbiedri devušies mācīties uz Tartu vai Jegevu.

Palikt uz vietas Antonam bijis vienkāršāk, jo viņa māte ir igauniete, tēvs – krievs, līdz ar to viņš uzaudzis abās valodās. Viņš piekrita sarunai kopā ar savu klasesbiedreni un draudzeni Aļinu Krivoglazovu, kura, atšķirībā no viņa, apgūst vidusskolas kursu saskaņā ar 60/40 formulu.

“Daži no mūsu klasesbiedriem diez cik labi neprot igauniski, bet, kad viņiem rodas grūtības, mēs palīdzam,” viņa teica. “Kopīga mācīšanās palīdz abām kopienām labāk saprasties. Tas ir veids, kā atrast jaunus draugus,” piebilda Antons.

Aļina un Antons Igaunijas vēsturi 10. klasē mācījās pie Nēmes Koka, kurš bijis Peipusa ģimnāzijas mācībspēks pēdējos sešus gadus. Kaut gan viņa stundām teorētiski jānotiek tikai igauņu valodā, realitātē tā nenotiek. “Kad es stāstu igauniski, pēc tam man parasti tas pats jāatkārto arī krieviski,” viņš atzīst. Citādi ne visi skolēni var pārrunāt mācību vielu un to apgūt.

„Ja es desmitklasniekiem stāstītu par pārkrievošanas periodu – kad visās skolās mācību valoda bija krievu un kā tas ietekmēja zināšanas — tikai igauņu valodā, ne visi saprastu, par ko ir runa. Taču tas ir svarīgs temats, un es gribu, lai viņi saprot,” Koks skaidro.

Vislabāk veicas jaukto ģimeņu bērniem

Kaut gan sapludināt dažādas kultūras zem viena jumta nav bijis vienkārši, nesens pētījums, ko veikuši Tartu Universitātes Narvas koledžas sociologi, liecina, ka apvienošanās skolēnus ietekmējusi pozitīvi – neatkarīgi no tā, kādā valodā viņi runā ģimenē.

Pētījums rāda, ka skolēniem no krievu ģimenēm labāk veicas ar igauņu valodas apguvi, ja viņiem apkārt ir igauņu klasesbiedri. Savukārt skolēni no igauņu ģimenēm uzrāda lielāku empātiju un labākas iemaņas krievu valodā.

„Skolēniem iet labi, un viņi ir priecīgi. Tas arī ir vissvarīgākais secinājums,” saka Jeļena Rotamma-Valtere, kas vadīja pētnieku komandu.

Pētījumā pievērsta uzmanība arī baiļu ietekmei. Skolēni no krieviski runājošām ģimenēm atzinuši, ka, pirms sākuši mācīties “apvienotajā ģimnāzijā”, viņi nervozējuši par to, kas gaidāms, un vai viņi spēs uzrādīt labas sekmes mācībās.

„Taču, ja jau viņi izvēlējās šo mācību iestādi, apzinoties, ka gaidāmas zināmas grūtības, – viņiem bijusi motivācija mācīties pēc iespējas labāk,” saka Rotamma-Valtere.

Kas attiecas uz skolēniem no igauņu ģimenēm, viņiem nav bijušas nekādas īpašas ar mācībām saistītas bailes. Tas nozīmē, ka viņi bijuši gatavi gaidāmajām grūtībām un tas ietekmējis viņu spēju pielāgoties.

Neizbrīna, ka, saskaņā ar pētījumu, visveiksmīgāk pielāgojušies skolēni no divvalodīgām ģimenēm, piemēram, Antons Resiks Mustvē. Rotamma-Valtere gan atzīmē, ka tajā pašā laikā viņiem ir vislielākā slodze, jo viņi darbojas kā starpnieki, palīdzot atšķirīgas izcelsmes skolēniem.

Panākumu atslēga

Abi skolu vadītāji, Heidi Ūstalu un Arne Pīrimegi ir vienisprātis, ka krievu un igauņu bērniem vajadzētu mācīties kopā kopš bērnības, nevis tikai nokļūstot vidusskolā. „Process būtu daudz efektīvāks, ja tas aizsāktos jau ar pirmo klasi. Būtu jābūt vienai igauņu skolai, nevis divām dažādām mācību programmām," uzskata Kiveili 1. vidusskolas direktore.

Pēc viņas domām, tas novērstu plaisu starp valodām vēlākos gados. Skolēniem, kas nāk no krievu skolām, sākot mācības vidusskolā, ir ļoti vājas zināšanas igauņu valodā.

“Tas nozīmē, ka jāiegulda daudz vairāk laika igauņu valodas apguvē,” Ūstalu konstatē. Kad krievu skolēni iestājas vidusskolā, viņus gaida intensīva valodas apmācība, un pirmajos mēnešos skolotāji viņiem dod vienkāršotus tekstus un uzdevumus, lai skolēni varētu pieslēgties un izbaudīt mācību procesu.

Jautājums, vai un kad pamatskolas līmenī vajadzētu notikt pārejai no igauņu un krievu sistēmas uz apmācību tikai saskaņā ar igauņu sistēmu (tas attiecas arī uz 6/40 modeli), Igaunijā cilāts, jau kopš tika sākta reforma vidusskolas līmenī.

Taču politiķiem šī reforma sagādā galvassāpes, jo ietekmē ceturto daļu iedzīvotāju un krievu vēlētāju acīs nebūs populāra. Parlamentā laiku pa laikam tiek iesniegti likumprojekti, taču tie nāk no opozīcijas un līdz šim cietuši neveiksmi. Pēdējo reizi izskatīšanai pietrūka vienas balss.