“Tava kārta melot.” Kremļa telekanāla “virtuve” (38)

Leonīds Krivenkovs telekanālā strādāja no tā atklāšanas 2006.gadā līdz 2016.gadam, kad devās pensijā. Viņš kā videooperators strādāja "Septītajā studijā", kur tiek filmētas tiešraides. Raidījumos piedalās vadošie politiķi un kultūras darbinieki.

Intervijā RFE/RL žurnālistam Dmitrijam Volčekam bijušais operators Krivenkovs pastāstīja, kā tādos Krievijas valdības kontrolētajos telekanālos kā "Rossija 24" un tā mātesuzņēmumā VGTRK tiek izspiesti "gaisa jaucēji", ko diktoriem no aizkadra saka "austiņā" un kā 2011.gada Valsts Domes vēlēšanās radās 146% vēlēšanu rezultāts.

- Vai tad, kad sāki strādāt "Rossija 24", tavi politiskie uzskati bija tādi paši kā tagad? Vai tie mainījās pēc tur pieredzētā?

- Es vienmēr esmu ļoti uzmanīgi attiecies pret valdošo režīmu. Es zināju, ka tas īsteno pats savas intereses un maldina sabiedrību, izliekoties, ka likumus pieņem kopīgā labuma vārdā. Kamēr tur strādāju, sāku interesēties par politiku, jo biju tur visu dienu, skatoties ziņas un pārspriežot notikumus ar moderatoriem. Dažreiz pēc darba aizgājām izdzert glāzīti konjaka un parunāt. Viņi man stāstīja lietas, kas diezgan stipri atšķīrās no izteikumiem ēterā. Es sapratu, kā Krievijā viss notiek.

Pirmajos darba gados mani šokēja cinisms, ar kādu cilvēki izturējās pret savu darbu. Viņi visi, protams, saprata, ka dezinformē skatītājus. Esot ēterā, "austiņā" var dzirdēt diskusijas par to, kā labāk pasniegt kādu ziņu, - bieži vien bija dzirdamas fantastiskas, savstarpēji izslēdzošas versijas. Režisoru un moderatoru iemīļotākais joks bija "tagad ir tava kārta melot". Tieši to viņi teica korespondentiem pirms došanās ēterā.

- Tātad tu nebiji nekāds atkritējs? Tur strādā cilvēki ar līdzīgiem uzskatiem?

- Jā. Es domāju, ka vairums visu lieliski saprot. Patiešām prokremliski noskaņoti cilvēki - tas ir izņēmums. Daži cenšas sevi pasniegt kā putinistus-patriotus. Nezinu, varbūt viņi tikai tēlo, bet varbūt patiešām tādi ir. Bet lielākā daļa ir normāli cilvēki, kuri nejaušības dēļ nokļuvuši šajā orbītā. Viņiem nākas izlocīties, lai nopelnītu iztiku.

- Televīzijā strādājošie man ir bieži teikuši - ja valdība mainītos, tad tie paši cilvēki, kas tagad slavē Putinu, viņu peltu ar tādu pašu entuziasmu.

- Es domāju, ka tā ir taisnība. Ja valdība mainītos, viņi nākamajā dienā jau stāstītu pavisam ko citu.

Daudzi cilvēki tur ir atkarīgi, viņiem jāsaka tas, ko liek. VGTRK oficiālās algas ir smieklīgas. Ja darbinieks kāda iemesla dēļ sāktu uzvesties nepareizi, tad viņam vienkārši sāktu maksāt oficiālo, līgumā norādīto algu. Viņam nāktos vai nu aiziet, vai arī atvainoties.

Vadībai ir kontroles mehānismi pār darbiniekiem. Daudziem ir aizņēmumi. Daudzi nāk no reģioniem un ir nopirkuši dzīvokļus Maskavā. Viņiem jāmaksā hipotekārie kredīti. Viņi turas pie savas darba vietas un dara to, ko liek.

- Dažiem ir nožēlojamas algas, kamēr citi pelna daudz. Pirmā Kanāla moderators Sergejs Briļovs nopirka dzīvokli Londonā par simtiem tūkstošu mārciņu.

- Protams, ienākumu atšķirības ir milzīgas. Daži raidījumu vadītāji uz darbu brauc mašīnās ar personīgajiem šoferiem. Viņiem ir papildu ienākumu avoti, piemēram, viņus aicina vadīt korporatīvos pasākumus. Videooperatoram maksā apmēram 45 000 rubļu (600 eiro). Darbs ir intensīvs un nogurdinošs. Daži darbinieki saņem pat vēl mazāk. Taču oficiālās VGTRK algas ir nožēlojamas pat pēc Krievijas standartiem. 2015.gadā videooperatora oficiālā alga bija 6860 rubļi (91 eiro). Mēnesī, nevis dienā.

Protams, par tādu naudu neviens nestrādās, tāpēc VGTRK ir atjautīga bonusu sistēma - bonusus vai nu maksā, vai arī nemaksā atkarībā no tā, vai darbinieks uzvedas "nepareizi". Vairākas reizes man samaksāja tieši šo algu - 6860 rubļus. Es viņus iesūdzēju, bet tiesa teica, ka viss esot likumīgi.

- Strādājot tur, tu droši vien novēroji daudzas dīvainas lietas. Vai vari par tām pastāstīt?

- Vislabāk zināmais ir 146% iznākums 2011.gada Valsts Domes vēlēšanās. (Redaktora piezīme: Valsts televīzijā atspoguļojot katras partijas rezultātus reģionos, dažos reģionos kopsumma pārsniedza 100%. Rostovas apgabalā septiņu partiju procentuālais rezultātu sadalījums veidoja 146%.)

Vairākus gadus strādāju vienā studijā ar moderatoriem Ivanu Kudrjavcevu un Annu Šnaideri, kuri 146% rezultātu izziņoja visai valstij. Es par to jautāju Annai, Ivanam un "Rossija 24" galvenajai redaktorei Natālijai Ščedrinskai. Protams, tā nebija patiesība, kā [toreizējais Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Vladimirs] Čurovs teica - kāds darbinieks tāpēc tika pie jaukas mājas ārvalstīs.

Patiesībā bija daudz vienkāršāk. "Rossija 24" no Kremļa saņēma instrukcijas, kādus procentus rādīt [prokremliskajai partijai] "Vienotā Krievija". Redaktors jautāja: "Un kā ar pārējām partijām?" Atbilde: "Rādiet, kas nu viņiem ir." Redaktors jau neies strīdēties. Kremlis taču zina vislabāk. Viņš izdarīja tieši to, ko lika. Un tā radās 146%.

- Parasti diskusiju raidījumi ir iestudēti un lomas jau iepriekš ir sadalītas. Vai kādreiz notiek kas neparedzēts?

- Ir bijuši viesi, kuri interviju mēģinājumos izturējās "pieņemami", bet tiešajā ēterā sāka stāstīt taisnību. Reiz lielu skandālu izraisīja viesis, kurš bija uzaicināts uz raidījumu par [Sīrijas diktatora un Putina sabiedrotā] Bašara al Asada bruņoto spēku ķīmisko ieroču lietošanu. Viesis sāka stāstīt patiesību par Sīrijas režīma ķīmisko ieroču ražošanu un lietošanu. Redaktors Aleksejs Kazakovs bļāva moderatoram "austiņā": "Tu nedzirdi, ko viņš saka? Tūlīt pat liec viņam aizvērties!"

Moderators acumirklī pārtrauca ekspertu, sakot, ka esot beidzies laiks. Vēlāk piezvanīja Kremlis un bija skandāls. Eksperts vairs nekad nebija redzams televīzijā.

Atceros, ka reiz filmēju debates starp [Liberāldemokrātiskās partijas līderi Vladimiru] Žirinovski un [Komunistu partijas līderi Genādiju] Zjuganovu. Sākumā viņi pļāpāja kā seni draugi. Bet, kad tika ieslēgtas kameras, viņi sāka viens otru lamāt un gandrīz sakāvās. Tiklīdz reklāmas paužu laikā kameras izslēdza, tā viņi atkal runāja par saviem mazbērniem un šķita pārvērtušies pavisam citos cilvēkos. Tas viss bija teātris, bet viņi - aktieri. Uz aktieri nevar dusmoties par lomu, ko viņš spēlē.

- Vai no Putina birojiem vai citām iestādēm bieži zvana un skandalē, vai arī vienkārši izskaidro, kas ir jādara?

- Redaktori nepārtraukti saņem zvanus no Kremļa darbiniekiem, kuri liek "izlabot" ziņu saturu. Šo sarunu saturs ir labi nojaušams, jo "austiņas" mikrofons parasti ir ieslēgts un visi, kam tas ir pieejams, var dzirdēt redaktora teikto. Pēc šiem zvaniem redaktors liek moderatoram nolasīt ziņas kādā citā veidā - bieži vien tādā, kas ir pilnīgā pretrunā ar to, ko moderators sacīja pirms stundas.

- Esam dzirdējuši, ka dažkārt raidījumu rediģē pirms izrādīšanas Tālajos Austrumos vai eiropeiskajā Krievijas daļā. Vai tas bieži notiek?

- Jā, dažas lietas vadībai nepatīk, tās pazūd pilnībā. Dažreiz tiešraides intervijas raidījuma atkārtojumos tiek radikāli "izlabotas".

- Daudz kas atkarīgs no videooperatora; kādam var pieglaimoties, citam ne. Vai "Rossija 24" ir noteikumi par to, kā parādīt atsevišķus viesus vai moderatorus?

- Videooperators vienmēr seko režisora rīkojumiem, tādējādi viss atbilst vadības noteiktajiem parametriem. VGTRK "Septītajā studijā" uz sienām ir apmēram 20 līdz 30 fotogrāfijas no vadības apstiprinātajām tiešraidēm. Visiem operatora izmantotajiem leņķiem jāatbilst kādai no fotogrāfijām. Režisors varētu teikt: "Otrā kamera, dodiet man astoto!" Tas nozīmē, ka jāfilmē tā, kā astotajā fotogrāfijā.

Sākumā nesapratu, kāpēc tas ir svarīgi, jo daži no leņķiem neizskatījās pārāk labi. Dažreiz kāds mazliet pabīdīja studijas noformējuma elementus. Tādos gadījumos atskrēja režisors un nolasīja lekciju, ka nekam nedrīkstot skarties klāt. "Jūs tiešām domājat, ka visi šie kvadrātiņi un stariņi ir smukuma pēc?"

Tā es arī naivi biju iedomājies. Bet izrādās, ka tik vienkārši vis nav. Kāds režisors man pastāstīja, ka studijas iekārtot palīdzējuši vadošie psihologi, lai zemapziņas līmenī panāktu iespaidu uz auditoriju. Pat tad, ja nezini, ko attiecīgais cilvēks runā, vai skaties ar izslēgtu skaņu, rodas kāds iespaids... Kaut kādā veidā attēls rada lielāku uzticēšanos ekrānā redzamajam cilvēkam.

- Vai viņi seko līdzi darbinieku lojalitātei? Vai tu kādreiz iekūlies nepatikšanās?

- Reiz pie manis pienāca galvenā videooperatora asistents un palūdza kaut ko izņemt no mana "Facebook" profila. Es biju uzrakstījis, ko domāju par Ukrainu. Tas nebija oficiāls rājiens. Man to nācās izņemt, un tas arī bija viss.

- Moderatore Jekaterina Andrejeva nesen intervijā BBC teica, ka vispār neskatās televīziju, jo tā viņai krītot uz nerviem. Vai tu tagad, esot pensijā, skaties televīziju?

- Godīgi sakot... Man kādreiz bija divi televizori. Es tos abus atdevu. Tagad man nav neviena. Ziņas skatos tikai internetā. Es neticu nekam, ko rāda Krievijas televīzijā. Mans padoms - izslēdziet televizoru.