Aptauja: katrs otrais interneta lietotājs ir saskāries ar pārkāpumiem internetā

Pārkāpumu vidū ir internetā piedzīvota šantāža vai draudi, finanšu krāpšanas shēmas upura loma, piedzīvota emocionālā vardarbība, manīta pornogrāfija bez vecumu ierobežojoša brīdinājuma vai saskarsme ar nelegālo pornogrāfiju. Tāpat 15% jeb katrs septītais atzīst, ka internetā iepazinies ar cilvēku, kurš, izmantojot viltus profilu, izlicies par kādu citu. Tikmēr 47% aptaujāto atzīst, ka, iespējams, arī viņu bērni ir nonākuši līdzīgās situācijas, tikai viņi par tām nav informēti. Diemžēl 39% vecāku nemaz nav interesējušies, vai bērnam ir bijusi kāda negatīva pieredze, izmantojot internetu.

Aicinot uz atbildīgu interneta lietošanu un līdzdalību internetā konstatēto pārkāpumu mazināšanā, lai palīdzētu gan sev, gan bērniem, Latvijas Drošāka interneta centrs aizsācis sociālo kampaņu “CĒRT SAKNĒ!”.

Informē Maija Katkovska, Latvijas Drošāka interneta centra (Drossinternets.lv) vadītāja: “Diemžēl joprojām ir daudzi, kuri, nonākot nepatīkamā situācijā interneta vidē vai pamanot pārkāpumu, izvēlas par to neziņot vai nezina, kā rīkoties, lai pasargātu sevi un līdzcilvēkus. Tomēr jāuzsver, ka drošas interneta vides veidošanā svarīga ir katra interneta lietotāja iesaiste un visu pušu sadarbība. Centrs saņem vidēji 500 ziņojumus gadā par pamanītiem pārkāpumiem internetā, un mūsu atbildība ir sniegt atbalstu katram interneta lietotājam sarežģītajā situācijā – ir reizes, kad pietiek ar konsultāciju, bet ir gadījumi, kad jāiesaista tiesībsargājošās institūcijas vai sociālo tīklu administrācija. Prognozējam, ka, pateicoties jaunajai mobilajai lietotnei, ziņojumu aktivitāte būs augstāka, jo lietotne piedāvā ērtu un vienkāršu veidu, kā ziņot par pārkāpumiem internetā vai saņemt konsultāciju. Ir iespēja ziņot arī anonīmi.”

“Drošs Internets” mobilā lietotne ir ērts rīks un atbalsta instruments, kurā iespējams ziņot par tādiem gadījumiem kā emocionālā vardarbība vai finanšu krāpniecība, par bērnu seksuālu izmantošanu saturošiem materiāliem un citu nelegālu saturu. Lietotne piedāvā arī iespēju atrast atbildes uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem, piemēram, kā rīkoties, ja kāds piekļuvis manam sociālā tīkla kontam un nomainījis paroli, kā ierobežot piekļuvi bērniem nevēlamam interneta saturam un, ko darīt, ja tiek veikta šantāža par kailfoto. Lietotnē tāpat ir apkopotas saites populārākajos sociālajos tīklos ar noderīgu informāciju par privātuma iestatījumiem, kontroles rīkiem un ieteicamo rīcību problēmu gadījumos. Līdzšinējā Latvijas Drošāka interneta centra pieredze liecina, ka visbiežāk tiek saņemti ziņojumi vai palīdzības lūgumi brīžos, kad tiek īstenota naudas izspiešana, lai netiktu publicēti cietušajam kompromitējoši materiāli. Nereti arī vecāki vēršas pēc palīdzības, jo viņu atvases ir cietušas no kibermobinga.

Vispasaules Drošāka interneta dienā vairāku pasākumu programma

Līdzās aicinājumam iesaistīties drošākas interneta vides veidošanā un mudinot ziņot par pārkāpumiem internetā, Latvijas Drošāka interneta centrs Vispasaules Drošāka interneta dienā rīko arī citus pasākumus. Lai pilnveidotu skolēnu sadarbības un komunikācijas prasmes, stiprinātu zināšanas par drošību internetā un veicinātu kritiskās domāšanas un medijpratības attīstību, 5.februārī 3. - 4.klašu skolēniem tiek organizēts “Vaifija spēle” finālturnīrs. Tajā piedalīsies skolēni no 39 skolām un viņu pedagogi. Tiešraidei varēs sekot līdzi drossinternets.lv mājas lapā no plkst. 11.00-13.00.

Ikviens skolēns līdz 28. februārim ir aicināts arī piedalīties konkursā “Izaicini savas pelēkās šūnas!”, aizpildot tiešsaistes testu. Nedēļas laikā to ir jau izdarījuši vairāk nekā 4000 skolēni. Saites uz testu atrodamas Drossinternets.lv mājas lapā šeit .

Tāpat arī 62 skolās, bibliotēkās un jauniešu centros visā Latvijā tiks organizēti vairāk nekā 100 pasākumi bērniem un jauniešiem, lai atzīmētu Drošāka interneta dienu. Pasākumu karte apskatāma šeit.

* _{Latvijas Drošāka interneta centra un pētījumu kompānijas “Norstat Latvija” pētījums par interneta lietotāju pieredzi, saskaroties ar pārkāpumiem interneta vidē, tika veikts 2018.gada nogalē. Aptaujā piedalījās 711 respondenti vecumā no 18-65 gadiem.}