Valsts kontrole nosauc galvenos iemeslus haosam Rīgas ielās (24)

Pašvaldība, šādi rīkojoties, neievēro satiksmes dalībnieku - gan gājēju, gan velosipēdistu, gan autovadītāju intereses ne īstermiņā, ne ilgtermiņā. 

Līdz šim Rīgas pašvaldība ar īstermiņa risinājumiem radījusi iespaidu par aktīvu darbu. Arī rīcība par pieejamajiem naudas resursiem bieži nav izsekojama. 

Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa norāda, ka Rīga ir īpaša, gan ņemot vērā līdzekļu apjomu, gan sūdzību skaitu. Ar Rīgu ir saistīta liela daļa Latvijas iedzīvotāju. Revīzijas Rīgas pašvaldības uzņēmumos ir vienmēr bijušas VK redzeslokā. 

"Ar audita metodēm esam norādījuši uz trūkumiem, kas vadībai būtu jānovērš. Ja apkopo, tad ar Rīgas domi sadarbība nav tāda, kā gribētos. Pašvaldība nereti negrasās novērst norādītos trūkumus, tā vietā piesedzoties ar informācijas noliegšanu un politiskām atrunām," saka Krūmiņa. 

Galvenais pamatojums, kāpēc tika veikta revīzija par notiekošo Rīgas ielās, ir tāpēc, ka jau iepriekš satiksmes jomā bija konstatēti pārkāpumi, kā arī sabiedrības neapmierinātība ar notiekošo pilsētas ielās. 

Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins norāda, ka revīzijā tika ņemti vērā visa veida objekti - ielas, viadukti, tilti un citi - tāpat arī komunikācijas. Kad sākotnēji paskatās, liekas, ka 2016.-17. gadā 440 miljoni ir pieejami tieši transporta jomai. Sākot skatīties sīkāk, kam šī nauda aiziet, tad var redzēt, ka šī bilde kļūst pilnīgi citādāka. 

"Lauvas tiesu no šīs naudas paņem dotācijas "Rīgas satiksmei", proti, dažādu politisku lēmumu rezultātā veikti maksājumi, kā arī kredīta atdošana par Dienvidu tiltu. Tas kas, atliek - paliek 136 miljoni eiro. Sīkāk skatoties no šīs summas - teju 50 miljonus 2 gadu laikā tiek novirzīti ikdienas ielu uzturēšanas darbiem, piemēram, bedrīšu lāpīšanu," norāda Korčagins. 

Situācija jābalsta uz virspusīgu situācijas izpratni - jāskatās uz ilgtspējas stratēģiju, kas pieņemta 2014. gadā. Tā pieņemta uz novecojušu informāciju - uz 2005. gadu. Kopš tā laika Rīgā ir palielinājies automašīnu skaits. Laika perioda no 2013.-2017. gadam Rīgas dome veltījusi daudz līdzekļus situācijas apzināšanai. Rīgas dome pasūtījusi 19 pētījumus par teju 500 tūkstošiem eiro. Pētījumos atklātās problēmas nav novestas līdz problēmu risinājumam. 

Pilsētplānošanas eksperts norāda, ka ir problēmas, kas nav pētītas, piemēram, sastrēgumu veidošanās. 

"Problēmas, kas ilgstoši nav risinātas, ir ceļu satiksmes negadījumu skaits, kas pieaug gan uz gājēju pārejām, gan saistībā ar velosipēdiem. Tāpat nav risināti jautājumi saistībā ar lietus ūdens novadīšanas sistēmām. Tas nav efektīvi.

Jau 2016. gadā Rīgas domes piesaistītie eksperti šo lietu virspusēji izvērtēja un izstrādāja rīcības plānu, kuros vajadzēja veikt 85 uzdevumus, no kuriem veikti tikai 15%. Nav īstenoti dažādi ielu atjaunošanas darbi," saka Korčagins. 

Problēmas, kas ir apzinātas un ar ko Rīgas pilsēta strādā - tādi ir 11 un kopā ar Rīgas domes speciālistiem secināts, ka pašvaldība izvērtē, piesaistot ekspertus, dažādiem mērījumiem un uzklausot iedzīvotāju sūdzības. Rīgas dome būtiski ņem vērā iedzīvotāju aptaujas. Šīs revīzijas laikā tika lūgts arī iedzīvotāju viedoklis, un tajā secināts, ka apmierinātības līmenis nesasniedz 75%, kā pašvaldības veiktajās aptaujās, bet tikai 12%. 

Transporta joma prasa lielus līdzekļus, tāpēc jānosaka prioritātes. Skatoties no rīcības plānā veicamajiem darbiem, redzams, ka ne vienmēr tie tiek īstenoti. Faktiski investīciju plānā no četriem projektiem tika veikts tikai viens - lifta izbūve pie Vanšu tilta. 

Rīgas domei ir noteikta loģiska kārtība, kā tiek noteiktas projektu prioritātes. Attīstības departamenta darba grupa izvērtē un iedod punktus projektiem, kas atbilst noteiktiem kritēriji. 

"Būtu loģiski, ka tie projekti, kuri iegūst vairāk punktus, prioritāri arī iegūst finansējumu. Taču patiesībā nauda tika piešķirta projektiem, kas iepriekš vispār netika iekļauti nekādos attīstības plānos. Septiņi projekti saņēma 0 punktus, taču tas netraucēja šiem projektiem piešķirt finansējumu. Piemēram, Skanstes ielas posma atjaunošana, kas saņēma 21 punktu, finansējumu nesaņēma," norādīja Korčagins.

"Tie projekti, kas tiek īstenoti, var uzskatīt kā darbu ar miskasti, jo liela daļa projektu uzrodas ne no kurienes, tie ir politiski motivēti," saka Korčagins. 

No 2014. gada līdz 2017. gadam netika īstenots 31 projekts, kā izdevumos norakstīti zaudējumos vairāk nekā pieci miljoni eiro. Tas noticis, jo projekts zaudēja aktualitāti, vai arī nebija iespējams vienoties par tā veikšanu. 

Vēl viens aspekts ir būvuzraudzība. Šeit darbs tiek veikts dubultā. Likumi norāda, ka būvuzraugam jābūt neitrālam, ko uzrauga satiksmes departaments. Taču šajā gadījumā būvniecību veic būvuzraugs, gan satiksmes departamenta piesaistītie eksperti. Dubulta darba veikšana nav rezultējusies veiksmīgā projektu izpildē. 

Lai arī Rīgas domes noteikumi paredz, ka plāni jāsaskaņo trīs gadu periodā, satiksmes departaments to izdara tikai gada griezumā, kad nereti tas ir par vēlu. Darbi notiek bez sasaistes. 

"Šāda plānošana noteikti nepaliek bez sekām. Piemēram, Krustpils ielā 2017. gadā tika atjaunots asfalta segums. Faktiski mēnesi vēlāk tika paziņots par "Rīgas siltuma" plāniem pārbūvēt siltuma komunikāciju pārbūvi. Un jā - dažus mēnešus vēlāk atkal tika uzrakta iela," saka Korčagins. 

Viens no mērķiem Rīgas domei ir mazināt mašīnu plūsmu pilsētas centrā, tāpēc ir izvirzīts mērķis īstenot autosstāvvietu politiku. Kaut arī stāvēšanas laiks ir apzīmēts ar zonām, redzams, ka pēdējo gadu laikā stāvvietu izmantošana centrā ir pieaugusi. Lielā mērā palīdzīgu roku varētu sniegt stāvparku attīstīšana. Stāvparku attīstība jau ilgāku laiku ir Rīgas prioritāšu sarakstā. Taču ar to nav veicies. 

Ulbrokas ielā ir izveidots vienīgais stāvparks. Laika periodā no 2014.-2017. gadam tas ir izmantots 28 reizes, un procentuāli tā ir nulle. Tas sabiedriskais transports, kas tur ir, ir bez priekšrocībām satiksmes plūsmā, un tas nav ērti izmantojams. 

"Rīgas domes noteikumi paredz, ka līdz piecām minūtēm par stāvvietu nav jāmaksā. Tomēr 300 000 gadījumu rīdzinieki šo laiku ir apmaksājuši. Tādējādi Rīgas dome ieguvusi vairāk nekā 160 000 eiro par stāvēšanas laiku, par kuru var nemaksāt," norāda Korčagins. 

Rīgā apmaksas aparāti ir ļoti daudz un to uzturēšanas izmaksas ir krietni lielākas nekā pārējās Baltijas valstīs. Salīdzinot ar Viļņu un Tallinu - tur šie aparāti ir krietni mazākā skaitā. 

Bez skaidra pamatojuma dīkstāvē nostādīts satiksmes departamenta direktors, kurš tāpat saņem darba algu. Šajā laikā strādā strādā jauns direktors, līdz ar to nelietderīgi iztērēti 50 tūkstoši eiro. 

Tika izvirzīti 19 efektivitātes kritēriji, no kuriem sasniegti tikai trīs. Sasniegti daļēji ir trīs, bet nav sasniegti - 13. Tas tiek uzskatīts par ļoti neefektīvu sniegumu. 

Jau ziņots, ka Valsts kontrole ir noslēgusi revīziju par Rīgas transporta infrastruktūras tēriņiem un trešdien publiskoja tās ziņojumu.