Vai rīdzinieki tuvākajā desmitgadē var cerēt uz uzlabojumiem transporta jomā? (27)

Kādas ir galvenās problēmas, uz ko norāda Valsts kontrole?

VK uzsver, ka Rīgas transporta infrastruktūras plānošanā ir lielas ambīcijas, taču trūkst skaidru risinājumu sasāpējušajām problēmām. Piemēram, Rīgas dome prioritāri ir noteikusi rūpēties par mazaizsargātākajiem satiksmes dalībniekiem, piemēram, gājējiem un velosipēdistiem.

Tomēr realitātē transporta infrastruktūra ir attīstīta haotiski, un būtiski pieaudzis arī ceļu satiksmes negadījumu skaits.

Arvien vairāk ceļu satiksmes negadījumi notiek ar velosipēdistiem un gājējiem. VK norāda, ka Rīgā trūkst risinājumu bīstamu gājēju pāreju likvidēšanai. Lai uzlabotu situāciju šajā jomā, VK iesaka Rīgas domei plānot un attīstīt transporta infrastruktūru, nosakot reālajai situācijai atbilstošas prioritātes.

Vēl viens būtisks aspekts ir Rīgas transporta sistēmai paredzētie tēriņi, kā plūsma netiek pietiekami kontrolēta. Šajā gadījumā jārunā par projektu vērtēšanu, jo Rīgā vērojama situācija, ka tiek izvērtēti vieni, bet vēlāk īstenoti citi – no “zila gaisa nokrituši” projekti, kuri nereti pat nav izvērtēti.

Kopumā 30 projektiem necaurskatāmi piešķirti 3,3 miljoni eiro, bet 5,4 miljoni eiro norakstīti zaudējumos. VK šajā gadījumā iesaka pašvaldībai nodrošināt caurskatāmību projektu vērtēšanā un secīgai būvdarbu veikšanai izmantot izstrādātos tehniskos projektus.

Rīgas iedzīvotāji noteikti ir pamanījuši situāciju, kad neilgi pēc ielu remonta vairākas reizes tiek uzlauzts svaigi ieklātais asfalta segums. Tas ir tādēļ, ka netiek saskaņota ielu seguma maiņa ar komunikāciju remontu.

Lai padarītu efektīvāku ielu remontu, VK iesaka pirms ielu seguma atjaunošanas novērtēt inženierkomunikāciju stāvokli un darbu secību saskaņot ar iesaistītajām pusēm.

Būtiskas problēmas Rīgā ir saistāmas ar auto transportu. Kā vienu no prioritātēm pašvaldība ir noteikusi samazināt automašīnu plūsmu pilsētas centrā. Tomēr realitātē Rīgas centra ielas joprojām ir pārslogotas – stāvvietas atrašana arī nav viegls uzdevums, jo Rīgas centrā stāvvietu pieprasījums par 10-15% pārsniedz piedāvājumu. A, B un R zonās stāvvietu lietošanas reižu skaits ir pieaudzis.

Kas attiecas uz mikrorajoniem, tajos 84% izbūvētās bezmaksas autostāvvietas nav palielinājušas iespējas novietot automašīnu stāvēšanai.

Autostāvvietās spēkā ir “piecu minūšu likums” - kad pirmās piecas minūtes mašīna var stāvēt bez maksas. Tomēr veicot apmaksu ar mobilo lietotņu vai īsziņu palīdzību, šis princips netiek ņemts vērā – tādējādi trīs gadu laikā rīdzinieki pārmaksājuši 166 tūkstošus eiro.

VK vērš uzmanību, ka 9,1 miljons eiro nonāk Rīgas satiksmes kopējā katlā un nav iespējams izsekot, vai līdzekļi tiek lietoti stāvvietu uzturēšanai un attīstībai. Vēl viena būtiska problēma – Rīgā nav “Park & Ride” stāvvietu, kas ļautu iedzīvotājiem automašīnu atstāt pilsētas nomalē un uz darbu doties ar sabiedrisko transportu.

Vienīgā šāda veida stāvvieta atrodas Ulbrokā, taču tā faktiski netiek izmantota tās neērtās atrašanās vietas dēļ. VK iesaka izstrādāt vienotu autostāvvietu politiku ar konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem un novērtēšanas sistēmu.

Ko par to saka pašvaldībā?

Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) norāda, ka VK atzinumā ir vairākas pareizas lietas, tomēr tās ir teorētiskas”.

“Praktiskajā dzīvē jāņem vērā visi riska faktori, kas attiecas uz remontdarbiem, lai arī ko tie neskartu – skolas, citas iestādes vai ielu remontus – tie visi saskaras ar ierobežotiem līdzekļiem.

No 2015. gada ir iztērēti lieli līdzekļi ielu remontos, kas prasa pieredzi gan satiksmes departamentam, gan ielu būvniekiem, gan komunikāciju turētājiem,” žurnālistiem pauda mērs.

Skaidrojot situāciju par neskaidro projektu realizāciju, Ušakovs norāda, ka nereti ielu remonti notiek, ņemot vērā praktisko situāciju un vajadzības, nevis darba grupas vērtējumu.

“Pašvaldības darbs ir saistīts, lai piepildītu pilsētas iedzīvotāju vēlmju piepildīšanu. Jā - mēs šeit runājam par to, ka tas ir smags darbs, lai nodrošinātu infrastruktūras – gan sabiedriskā transporta, gan citu satiksmes dalībnieku vajadzību apmierināšanu.

Tas ir izaicinājums, kam mēs esam ķērušies klāt kopš 2015. gada. Mums šajā laikā ir bijuši dažādi – gan neveiksmīgi, gan arī veiksmīgi projekti,” pauda mērs.

Savukārt Rīgas domes satiksmes departamenta direktors Emīls Jakrins ironiski pateicas VK par veikto revīziju. “Jārunā par atšķirīgu izpratni jēdzienos – tas, ko žurnālisti un VK sauc par projektēšanu, faktiski ir uzskatāma par izpēti. Nav iespējams paredzēt, kādas būs projektēšanas izmaksas.

“Iegūglējot” nav iespējams saprast, kā veidosies konkrētais projekts. Ja sākotnējās aplēses, izmērot garumu, dziļumu un citus parametrus, var liecināt, ka projekts izmaksās miljonu, tad tā īstenošanas laikā var izmaksas var desmitkāršoties.”

Ko par to saka opozīcija?

Rīgas domes opozīcijas deputāts Vilnis Ķirsis (V) sarunā ar TVNET norādīja, ka fakti, ko savā ziņojumā atklāja VK, ir acīmredzami kliedzoši, taču tas nav uzskatāms par negaidītu pārsteigumu.

“Tas viss bija acīmredzams, un beidzot to atklāti ir pateikusi institūcija ar autoritāti. Kas no tā mainīsies? Domāšanu ir grūti izmainīt. Baidos, ka nekas nemainīsies...” pauž Ķirsis.

Viņš atklāj, ka Satiksmes komiteja katru pavasari un rudeni sasauc sēdi, lai spriestu par darāmajiem un padarītajiem darbiem.

“Rudenī secinot, ka bērni ar gladiolām rokās 1.septembrī ir spiesti iet caur būvlaukumu, arī pat tad Ušakova kungs ne reizi vien uzsvēris, ka Jakrinam piešķirama prēmija. Līdz ar to, kā saka Einšteins, ar domāšanu, kas novedīs pie sistēmas sabrukšanas, pašu sistēmu mainīt nevar. Es neredzu, ka esošās domes vadībā varētu nākt apskaidrība, ka kaut kas ir jāmaina,” saka Ķirsis.

Opozīcijas deputāts gan pauž cerību, ka VK ziņojums var kļūt par labu argumentu pret Rīgas domi jau valdības līmenī:

“Jaunā valsts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces rokās šis ziņojums varētu kļūt par savdabīgu beisbola nūju, lai pieprasītu no Rīgas domes konkrētus termiņus, kad tiks īstenoti VK ieteikumi.

Neredzu, ka pašreizējā dome labprātīgi rīkotos, lai Rīgu padarītu labāku.”

Tāpat politiķis norāda, ka politiskās piesegšanas Rīgas domē dēļ cieš parastie rīdzinieki. Transporta joma nav vienīgā, jo Rīgā vairumā jomu ir problēmas, taču transporta infrastruktūra ir acīmredzamākā.

“Otrdien nācās samazināt ātrumu uz Zemitānu tilta, Čaka iela izskatās apmēram tāpat kā pēc Otrā pasaules kara. Tas ir īlens, kas lien ārā no kopējā maisa,” pauž Ķirsis.

Kā Rīgas domei veicies ar VK rekomendāciju izpildi?

VK vadītāja Elita Krūmiņa žurnālistiem sacīja, ka Rīgas pašvaldība nereti atsakās pildīt VK revīzijās iegūtos ieteikumus. Līdzīgās domās ir arī Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins, kurš portālam TVNET norādīja, ka Rīgas pašvaldības uzņēmumos revīzijas notiek regulāri, un tajās tiek doti ieteikumi, ar kuru izpildi gan tik labi Rīgas domei nesokas.

“Jāsaka godīgi, ka ieteikumu ieviešana dzīvē vai nu nesokas, vai arī izpratne un ieinteresētība nav bijusi pietiekama, lai to paveiktu. Faktiski mēs šādu situāciju esam redzējuši no revīzijas uz revīziju,

un to pierāda arī jaunākais gadījums kapitālsabiedrībā “Rīgas meži”. Mūsu skatījumā tur bija novērota iejaukšanās uzņēmējdarbībā bez jebkāda pamatojuma. Aicinājām izvērtēt, vai nav jāizbeidz šāda veida nepamatota iejaukšanās. Līdz šim nav manīta atsaucība no Rīgas domes puses ieviest šo ieteikumu,” saka Korčagins.

Viņš piebilst, ka Rīgas pašvaldības uzņēmumos ir virkne lietu, ko nepieciešams pilnveidot.

“Runājot par revīziju [satiksmes jomā], mēs šos ieteikumus esam saskaņojuši ar pašvaldību, un Rīgas dome tos ir apņēmusies īstenot,” pauž Korčagins.

Arī Ušakovs sacīja, ka Rīgas domes Satiksmes departamenta darbā būtiska reorganizācija patlaban nav nepieciešama, taču visi Valsts kontroles ieteikumi tiks ņemti vērā, lai uzlabotu pašvaldības darbu.