Klimata pārmaiņas draud izmainīt pat okeānu krāsu (2)

Zinātnieki to noskaidrojuši, izveidojot globālu modeli, kas simulē sīko radību augšanu, kuras dzīvo okeānos un ietekmē ūdeņu krāsu. Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature Communications”.

Okeāns izskatās zils vai zaļš saules staru, ūdens molekulu un dzīvās radības dēļ. Molekulas ūdenī absorbē visu saules gaismas spektra zilo krāsu, bet ūdens savukārt to atstaro atpakaļ. Rezultātā mēs okeānu redzam zilu. Savukārt ūdens izskatās zaļāks, ja tajā ir vairāk fitoplanktona - sīku augu kopums, kuri dzīvo ūdens slānī, pasīvi pakļaujoties ūdens kustībām, un, līdzīgi kā augi, izmanto hlorofilu, lai uztvertu galvenokārt zilās gaismas spektra daļas. Pēc tam tie fotosintēzes ceļā rada ķīmisko enerģiju, kas nepieciešama, lai dzīvotu. Kad šo radību ūdenī ir vairāk, ūdens izskatās zaļāks, bet kad to ir mazāks – zilāks.

Šo radījumu populācijas lielums ir atkarīgs no tā, cik apkārt ir saules gaismas, oglekļa dioksīda un barības vielu. Klimata pārmaiņas ietekmē okeānu straumes, kas nozīmē, ka dažos okeāna rajonos būs mazāk barības vielu, ar ko barojas fitoplanktons. Rezultātā fitoplanktona populācija kļūs mazāka.

Kopš 20. gadsimta 90. gadiem ar satelītiem tiek mērīts, cik hlorofila ir okeānā. Tā daudzums var mainīties klimata pārmaiņu vai laikapstākļu dēļ, bet izanalizējot satelīta uzņēmumus, iespējams izšķirt, kādi procesi norisinās tieši klimata pārmaiņu dēļ, tāpēc zinātniekiem izdevās atklāt, ka okeāni ievērojami mainīs savu krāsu daudz ātrāk, nekā uzskatīts iepriekš.

Pētījumā paredzēts, ka zilais tonis kļūs intensīvāks, visticamāk, subtropu reģionos, kur samazināsies fitoplanktona populācija. Savukārt tādos reģionos, kur ir vairāk barības vielu, piemēram, Dienvidu okeānā vai Atlantijas okeāna ziemeļu daļās, fitoplanktona populācija palielināsies, jo ūdeņi kļūs siltāki. Šie ūdeņi tātad kļūs zaļāki.

Klimata pārmaiņu dēļ līdz 21. gadsimta beigām krāsu nomainīs puse pasaules okeānu, teikts pētījumā.