Baznīca atzīstas par mūķenēm, Maķedonija maršē uz NATO (3)

Eiropa

Šajā nedēļā Romas Katoļu baznīcas pāvests Francisks atzina, ka katoļu priesteri un mācītāji visā pasaulē ir seksuāli izmantojuši mūķenes. Vienā gadījumā tās pat ir tikušas turētas kā seksa verdzenes. Francisks uzsvēra, ka baznīca par šo problēmu ir zinājusi jau sen un cīņa pret to vēl arvien turpinās. Viņš arī norādīja, ka jau viņa priekšgājēja Benedikta XVI laikā tieši seksuālās izmantošanas dēļ ir tikusi slēgta viena no sieviešu kongregācijām.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Šāds šķietami drosmīgs pāvesta solis notiek neilgi pēc Vatikāna sieviešu žurnālā iekļautās publikācijas, kurā tiek nosodīta garīdznieku vēršanās pret mūķenēm. Nereti seksuālās attiecības beidzas ar nevēlamu grūtniecību un arī katoļu baznīcas neatļautajiem abortiem, teikts publikācijā. Visticamāk, ka šādā situācijā Francisks izjuta spiedienu atzīt viņa institūcijas kļūdu šajā mūžsenajā jautājumā, jo tādā veidā bija maksimāli iespējams mīkstināt triecienu katoļu baznīcas jau tā cietušajai reputācijai. Ja viņš to darījis nebūtu, viņš, visticamāk, tiktu apvainots drosmes trūkumā un cilvēkos rastos iespaids, ka baznīca vēlas ko noslēpt.

Postpadomju telpa

Ceturtdien, 7. februārī Ukrainas Augstākā Rada apstiprināja izmaiņas valsts konstitūcijā un arī minētajā pamatlikumā nostiprināja Ukrainas stratēģisko virzību uz Eiropas Savienību un NATO. Tagad konstitūcijas preambulā ir teikts, ka Augstākā Rada apliecina ukraiņu tautas eiropeisko identitāti, kā arī Eiropas un Eiroatlantiskā kursa nenovēršamību. Tāpat konstitūcijā teikts, ka Augstākās Radas pilnvaras ir noteikt valsts iekšpolitikas un ārpolitikas principus, kā arī realizēt valsts stratēģisko kursu uz Ukrainas dalības iegūšanu Eiropas Savienībā un NATO.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Lai gan ņemot vērā politisko situāciju šāds žests ir tikai deklaratīvs, tomēr tas ir būtisks signāls Krievijai, ka dienas, kad Ukraina balansēja starp Austrumiem un Rietumiem un ir pagājušas. Tiesa, nevar zināt ko nesīs nākotne, taču ir skaidrs, ka vismaz tuvākajā laikā Ukraina turpinās būt būtisks Rietumu sabiedrotais. Jautājums vai Rietumu politiskās intereses ļaus šo sadarbību novērtēt.

Tuvie Austrumi

Svētdien, 3. februārī Romas Katoļu baznīcas pāvests Francisks ieradās vēsturiskā vizītē Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), kas bija pirmā reize pasaules vēsturē kad šīs baznīcas galva apmeklē islāma ticības šūpuli – Arābijas pussalu. Vizītes laikā, kura norisinājās līdz 5. februārim, pāvests tikās ar Abū Dabī kroņprinci Muhamedu Bin Zajedu Al Nahjānu. Viņš arī piedalījās starpreliģiju konferencē un tikās ar musulmaņu garīgajiem līderiem. Turklāt pāvesta vadīto misi Abū Dabī sporta centra stadionā apmeklēja desmitiem tūkstoši katoļu un arī vairāki tūkstoši islāma ticības pārstāvji.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Ierodoties šādā nebijušā vizītē jau atkal parādās katoļu baznīcas centieni uzlabot pasūbējušo starptautisko tēlu. Ņemot vērā, ka Francisks starptautiski pozicionējas kā progresīvais pāvests, viņam ir izdevīgi parādīt, ka katoļu baznīca cenšas veicināt dialogu arī ar citām ticībām. Savukārt, ņemot vērā islāma un kristietības attiecību sarežģīto vēsturi, vizīte uz Arābijas pussalu ir spēcīgs signals pasaulei, ka katoļu baznīca ir gatava senās nedienas aizmirst. Tāpat šāda vizīte nenoliedzami ir izdevīga arī pašiem Arābu Emirātiem. Ne velti lidmašīnā ceļā uz Vatikānu Francisks uzsvēra, ka AAE ir atvērti dialogam starp dažādu ticību cilvēkiem un arī starpkultūru dialogam.

Foto: Pāvesta Franciska vizīte Tuvajos Austrumos

Balkāni

Trešdien, 6. februārī Maķedonija parakstīja iestāšanās protokolu ar NATO, paverot tai iespējas kļūt par alianses 30 dalībvalsti. Dokuments vēl ir jāratificē jau esošajām NATO dalībvalstīm. Pēc tam būs iespējams izteikt formālu uzaicinājumu pievienoties minētajam militārajam blokam.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Ņemot vērā, ka beidzot ir panākts atrisinājums ieilgušajam diplomātiskajam strīdam par Maķedonijas valsts oficiālo nosaukumu, Grieķija ir beidzot apsolījusi nelikt šķēršļus Ziemeļmaķedonijas Republikas (valsts jaunais nosaukums) iestāšanās centieniem Eiropas Savienībā un NATO. Savukārt, Ziemeļmaķedonijas pievienošanās militārajam blokam būtu būtiska Transatlantiskās sabiedrības uzvara un nostiprinātu tās ietekmi Balkānos. Lai gan Ziemeļmaķedonija pati par sevi ir ļoti maza valsts, tomēr tās pievienošanās kalpotu par signālu gan Ziemeļmaķedonijas kaimiņvalstīm, gan arī visai pasaulei, ka NATO ekspansija vēl arvien nav beigusies un bloks ir vienmēr gatavs uzņemt jaunus biedrus.

Latīņamerika

Jau trešo nedēļu pēc kārtas pasaules uzmanību piesaista notikumi Venecuēlā. Šajā nedēļā situācija turpināja būtiski attīstīties. Iesākumā Latvija un vairākas citas Eiropas Savienības valstis nolēma atzīt Huanu Gvaido par Venecuēlas pagaidu prezidentu, kas palielina pret Nikolasu Maduro starptautisko spiedienu. Neilgi pēc tam pienāca ziņas, ka Nikolasam Maduro lojālā armija ir nobloķējusi tiltu uz robežas ar Kolumbiju, lai nepieļautu starptautiskās humānās palīdzības piegādes (kā to lūdz Gvaido).

Kāpēc tas ir svarīgi?

Cīņa starp Huanu Gvaido un Nikolasu Maduro noteiks Venecuēlas tālāko likteni. Ja pie varas paliks Maduro, valstī visticamāk, ka turpināsies iepriekšējā ekonomiskā politika, kuras rezultātā valstī ir sācies milzīgs bads un aptuveni 3 miljons iedzīvotāju Venecuēlu jau ir atstājuši. Savukārt, Gvaido uzvaras gadījumā pastāv iespējamība, ka kaut kas varētu mainīties (protams, ka simtprocentīgu garantiju nav nekad). Vienlaikus šāda konfrontācija palielina arī lielvalstu sadursmju risku, jo tā vien izskatās, ka Krievija, Ķīna un citi ASV naidīgie spēlētāji no Maduro atbalsta atteikties negrasās.