/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2018/12/27/11680100t1h2e51.jpg)
Krievija apsver īslaicīgu "atslēgšanos" no globālās interneta telpas, lai pārbaudītu valsts kiberaizsardzības spējas, ziņo raidorganizācija BBC. Paredzēts, ka izmēģinājums notiks līdz 1.aprīlim, bet precīzs datums vēl nav zināms.
Krievija plāno izmēģināt "atslēgšanos" no interneta (55)
Papildināts
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
(Papildināta ziņa.)
Pagājušogad parlamentā tika virzīts likumprojekts "Digitālās ekonomikas nacionālā programma", kas iezīmēja nepieciešamās tehnoloģiskās pārmaiņas, lai īstenotu šāda veida atslēgšanos. Likumprojekts nosaka, ka Krievijas interneta pakalpojumu sniedzējiem jābūt gataviem darboties gadījumā, ja ārvalstis censtos Krieviju izolēt interneta vidē.
NATO un alianses sabiedrotie draudējuši ar sankcijām Krievijas pastrādāto kiberuzbrukumu un cita veida digitālās iejaukšanās dēļ.
Likumprojektā iekļauti tādi plāni kā Krievijas līmeņa interneta domēnu sistēma, kas varētu turpināt darbu starptautisko serveru atslēgšanas gadījumā. Interneta pakalpojumu sniedzējiem būs jānodrošina datu apmaiņa starp valdības noteiktiem saņēmējiem, izslēdzot datu nokļūšanu ārpus Krievijas.
Galu galā visu interneta lietotāju aktivitātes tiks virzītas starp šiem valdības noteiktajiem "punktiem", ko daudzi eksperti pielīdzina Ķīnas masveida interneta cenzūras sistēmai.
Krievijas mediji ziņo, ka vietējie interneta pakalpojumu sniedzēji lielākoties atbalsta likumprojektu, taču dalās viedokļi par to, kā īstenot tajā izteiktās idejas. Krievijas valdība apmaksā interneta pakalpojumu sniedzējiem nepieciešamās digitālās infrastruktūras izmaiņas, lai tie varētu pilnvērtīgi veikt izmēģinājumu, norāda BBC.
Krievijas Valsts Dome otrdien pirmajā lasījumā pieņēmusi likumprojektu par Krievijas interneta telpas izolēšanu no globālā interneta. Par likumprojektu nobalsoja 334 deputāti, pret 47, ziņo portāls "Meduza". Informācijas politikas komitejas vadītājs Leonīds Ļevins norādīja, ka dažus likumprojektā iekļautos punkts vēl nepieciešams labot, bet to varēšot izdarīt otrajā lasījumā.
Ķīnas "lielais ugunsmūris" ir mūsdienu vislabāk pazīstamais cenzūras instruments. Šādus ugunsmūrus iespējams apiet ar virtuālo privāto tīklu (VPN) palīdzību, jo tie slēpj datora atrašanās vietu. Taču Ķīna vēršas pret VPN izmantošanu, par ko draud cietumsods.
Ņemot vērā, ka vairums telekanālu un laikrakstu jau ir Krievijas valdības kontrolē, internets ir teju vienīgā vide, kur Krievijā var pastāvēt neatkarīgi mediji un pilsoniskā aktivitāte.