Gluži kā spoku pilsēta: gadu pēc olimpiādes sacensību norises vietās valda pamestība (2)

Uz 2018.gada olimpiskajām un paralimpiskajām spēlēm Dienvidkoreja uzbūvēja sešus sporta centrus, kā arī olimpisko stadionu. Tāpat tika atjaunoti seši jau esoši objekti, un tas viss kopumā izmaksāja vairāk nekā 700 miljonus eiro.

Tomēr šodien Kanninas Olimpiskajā parkā, kur pērn notika slidošanas sacensības, valda pamestība. Arī Phjončhanas Olimpiskā trase, kur dienvidkorejietis Sunbins Juns izcīnīja pirmo zelta medaļu Āzijas vēsturē skeletonā, ir noslēgta ar barjerām.

Tāpat neapmierinātību un protestus izraisījis varas iestāžu lēmums likteņa varā atstāt olimpisko slēpošanas trasi. Sākotnējā ideja paredzēja, ka pēc olimpiskajām spēlēm šeit tiks attīstīts slēpošanas kūrorts, tomēr realitāte izrādījās skarbāka – bijušās trases vietā vairs nekas nenotiek.

Dienvidkoreja iztērēja vairāk nekā astoņus miljardus eiro, lai attīstītu infrastruktūru, – tika izbūvēts 200 kilometru garš ātrgaitas dzelzceļš no Seulas uz Kanninu.

Jaunajam dzelzceļam vajadzēja sekmēt nabadzīgāko reģionu attīstību, tomēr tā nav noticis.

Problēmas skārušas arī kalnu slēpošanas trasi. Tā izbūvēta mežu rezervāta teritorijā, un tās būvei olimpisko spēļu organizatoriem izdevās iegūt atļauju izņēmuma kārtā. Organizatori solīja atjaunot meža platības, kas tika iznīcinātas olimpisko spēļu trases dēļ.

Tomēr pašlaik nav skaidrības, kas notiks tālāk. Vietējās pilsētiņas Čonsunas iedzīvotāji pieprasa, lai tiktu atjaunota trase, kas piesaistītu tūristus un sildītu vietējās pašvaldības ekonomiku, tomēr dabas aizstāvji uzsver, ka trasei šeit nav vietas – ir jāstāda jauni koki un jāatjauno mežs.

Viesnīcu biznesam neklājas vieglāk – pirms gada atvērtās viesnīcas šogad ar grūtībām saņem rezervācijas – tūristi bijušos olimpiskos objektus un to apkārtni neapmeklē, līdz ar to viesnīcu numuriņi tiek izpārdoti pat ar 80% lielām atlaidēm.

Savukārt Kanvondo provinces pārstāvji lieguši pieeju vairāk nekā 100 miljonus vērtajai bobsleja trasei. Atklāts, ka tās uzturēšanas izmaksas ir vairāk nekā miljons eiro gadā. Šī ir vienīgā tāda veida trase Dienvidkorejā, taču šīs valsts sportisti ir spiesti trenēties Kanādā, nevis bijušajā olimpiskajā trasē.

Tāpat, visticamāk, jau drīzumā tiks demontēta arēna, kurā norisinājās atklāšanas un noslēguma ceremonija, tās vietā tiks atklāts olimpiskais muzejs.

Tomēr atsevišķas celtnes tiek izmantotas – Kanninas Hokeja centrā decembrī pēc astoņu mēnešu pārtraukuma notika trīs dienu ilgs hokeja turnīrs. Februārī notika divi trīs dienu ilgi turnīri vīriešu un sieviešu izlasēm. Tajos piedalījās arī Latvijas izlases.

Taču, ņemot vērā, ka Dienvidkorejā nav profesionālas hokeja līgas, nav skaidrs, kā 90 miljonus vērtais sporta centrs piesaistīs apmeklētājus.

Kanninas ledus arēna, kurā notika daiļslidošanas un ātrslidošanas sacensības, pēc olimpiskajām spēlēm ir izmantota divreiz – tajā notikuši koncerti.

Korejas iedzīvotāji pauž neizpratni, kāpēc valdība, kas ieguldījusi miljardiem vonu olimpisko celtņu būvniecībā, tagad faktiski aizlaiž visu postā.

“Valdībai vajadzētu izstrādāt ilgtermiņa attīstību, kā lietot olimpiskās celtnes, palīdzēt attīstīt mūsu sportu,” saka 37 gadus vecais uzņēmējs Hans Hons, kurš apmeklēja Phjončhanu.

“Man kā šīs valsts iedzīvotājam nav pieņemami, ka tika investēta tāda nauda, lai tagad tas viss tiktu pamests likteņa varā, jo, redziet, “uzturēšanas izmaksas ir pārāk augstas”. Vienkāršie korejieši to nesaprot,” saka Hons.