Klimata pārmaiņas draud novest pie jaunas globālās krīzes 2008.gada stilā (14)

Pieci vispasaules līmeņa riska faktori - globālā sasilšana, augsnes auglības zudums, apputeksnētāju zudums, ķīmiskais piesārņojums un okeānu paskābināšanās - rada "jaunu apdraudējumu sfēru", ko pasaules valdības līdz šim nav uztvērušas pietiekami nopietni.

"Veidojas jauna, ļoti sarežģīta un nestabila apdraudējumu sfēra, kas draud ar nozīmīgu sociālo un ekonomisko sistēmu sabrukumu lokālā un potenciāli arī globālā līmenī," brīdina IPPR. "Jaunā apdraudējumu sfēra skar praktiski visas politiskās jomas. Diez vai dažādās sabiedrības pasaulē ir adekvāti sagatavojušās šo risku ierobežošanai."

Līdz šim vairums pētījumu uz vides riskiem raudzījās tikai caur savas jomas prizmu: klimata zinātnieki cēla trauksmi par izmaiņām klimatiskajās sistēmās, biologi koncentrējās uz sugu izzušanu un biotopiem nodarīto kaitējumu, kamēr ekonomisti rēķināja potenciālos zaudējumus, ko nodarīs vētru un plūdu pastiprināšanās. Taču kopsakarību ieraudzīšana starp visiem šiem faktoriem iezīmē visaptverošāku un draudīgāku ainu. 

Iespējamās sekas: ekonomiskā nestabilitāte, liela apmēra migrācija neapejamu apstākļu dēļ, konflikti un bads, kā arī iespējamais sociālo un ekonomisko sistēmu sabrukums.

IPPR jaunais ziņojums "This is a Crisis: Facing up to the Age of Environmental Breakdown" balstīts uz desmitiem iepriekš izdarīto pētījumu, pasaules valstu valdību dokumentiem un nevalstisko organizāciju sagatavotajiem datiem.

Ziņojuma autori norāda, ka dabiskās infrastruktūras - stabila, paredzama klimata un auglīgas zemes - noārdīšanās rada "domino efektu", kas negatīvā veidā atsaucas uz tādām jomām kā veselības aprūpe, ekonomiskā un sociālā nevienlīdzība un migrācija, kas savukārt palielina politiskās spriedzes un konfliktu iespējamību.

Domnīcas ziņojumā uzsvērts, ka cilvēku darbību sekas noved ne vien pie klimata izmaiņām, bet arī cita veida negatīvajām sekām uz planētu un cilvēku dzīvi.

Norādīts, ka klimata pārmaiņas norisinās vēl nepieredzētos tempos - palielinājies gan plūdu, gan ugunsgrēku un ekstrēmu laika apstākļu biežums, auglīga augsne tiek zaudēta ātrāk nekā tā spēj atjaunoties, ļoti strauji samazinājies kukaiņu skaits, kas ietekmē apputeksnēšanās procesus.

IPPR prognozē, ka pasaule varētu piedzīvot līdzīgu ekonomisko krīzi kā 2008.gadā, ja ASV turpinās palielināties postošu vētru, plūdu un meža ugunsgrēku biežums un apdrošināšanas kompensāciju pieprasījumu skaits apdraudēs finanšu institūciju pastāvēšanu.

Ziņojums arī brīdina par pārtikas jomas ievainojamību, jo piecas dzīvnieku un 12 augu sugas pārstāv 75% no visas pasaulē patērētās pārtikas. 

Ilgāku sausuma periodu un gaisa temperatūru celšanās rezultātā pastiprināsies migrācija, īpaši no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas centrālās un ziemeļu daļas, jo šīs teritorijas būs grūtāk apdzīvojamas, prognozē IPPR. Ziņojuma vadošais autors Lorijs Leiborns-Lengtons lēš, ka klimata krīzes iespaidā bēgļu gaitās dosies apmēram desmitreiz vairāk cilvēku nekā pēc Arābu pavasara, kad par bēgļiem kļuva vairāk nekā 12 miljoni cilvēku.

"Tas atsauksies uz Eiropu," viņš uzskata. "Labējā spārna kustības izmanto bailes no migrācijas, kā mēs redzējām "Brexit" referendumā Lielbritānijā. Kas notiks tad, kad daudz lielākam cilvēku skaitam nāksies pamest mājas klimatisko triecienu dēļ?"

IPPR aicina lēmumu pieņēmējus pasaules valstu valdībās noteikt šo risku ierobežošanu par prioritāti, rūpēties par dabas aizsardzību un uzņemt kursu atjaunojamās enerģijas izmantošanas virzienā.

Leiborns-Lengtons atzīst, ka viņu šokē nīkulīgās diskusijas sabiedrībā, kas nobāl, salīdzinot ar pastāvošo un gaidāmo problēmu mērogu. "Cilvēki par to nerunā pietiekami atklāti. Ja par to vispār runā, tad iestarpinot sarunas beigās, un visi kopīgi nodur acis. Mums tam vairs nav laika. Šie jautājumi arvien vairāk parādās medijos, bet mēs nedarām pietiekami," viņš saka.