Reirs: Iedzīvotāju nodokļu parādi ir progresivitātes rezultāts (6)

Ministrs uzsver, ka šī situācija tiks izvērtēta, un, ja būs iespējams, tad, saskaņojot ar uzņēmējiem un arodbiedrībām, tiks sagatavoti uzlabojumi.

“Tā ir darbaspēka nodokļu sistēmas progresivitāte, ko pieprasīja sabiedrība un ko valdība pieņēma pērn. Progresivitāte ir ļoti smagnēja un apgrūtinoša. Bet, ja mēs pieprasām progresivitāti un to ieviešam, tad nevar iztikt bez deklarēšanās,” skaidro ministrs.

Reirs norāda, ka deklarēšanās nebūtu nepieciešama, ja visi cilvēki strādātu tikai vienā darbavietā un ienākumi būtu vienādi. Tomēr mūsdienās ir situācija, ka cilvēkiem nereti ir vairākas darba vietas, tāpēc valstij nav iespējams uzskaitīt un kontrolēt, cik daudz nodokļus nepieciešams maksāt. Tādējādi iespējama situācija, kad persona ir saņēmusi vairāk nodokļu atlaižu, nekā tai pienākas.

“Tāpēc mēs pētīsim, vai ir iespējams izvairīties no šādas situācijas. Vērtējot situāciju kaimiņvalstīs, neredzam, ka būtu iespējams iztikt bez nodokļu deklarēšanas,” pauž Reirs un norāda, ka ir mehānisms, par ko tiek domāts Finanšu ministrijā - ļaut cilvēkam veikt savstarpējos norēķinus ar valsti divu vai trīs gadu laikā.

“Tas būtu situācijā, ja cilvēks strādā divos vai trīs darbos un nākamajā gadā viņam ienākumi samazinās, ja vienu darbu atstāj. Tad ar nākamā gada nodokļu pārmaksu būtu iespēja nodzēst iepriekš izveidojušos parādu.”

Reirs norāda, ka tiks pētītas budžeta iespējas, vai var palielināt neapliekamo minimumu. Ja iespējas būs, to varētu palielināt ātrāk.

Šāda situācija, kas izveidojusies, ir progresivitātes rezultāts.

"Teorētiski domājot, kā valsts var uzskaitīt nodokļu apjomu, ja cilvēks strādā divās darba vietās un vēl ārvalstīs – tas nav iespējams. Jāatzīmē, ka cilvēkiem, kuriem būs jāmaksā nodokļi, tas nav papildu nodoklis. Viņi samaksās nodokļus līdz tam līmenim, ko maksā vienā darba vietā strādājošais. Tā nav papildu vai lielāka summa.

Piemēram, jūsu kolēģis strādā augstākā pozīcijā un pelna vairāk, bet jūs strādājat divās darba vietās, un saņemat tādu pašu summu kā kolēģis. Tas, kurš strādā divās darba vietās, var saņemt lielākas nodokļu atlaides nekā tas, kurš strādā vienā darba vietā,” saka ministrs.

Šeit svarīgi atzīmēt, ka būs iespējams iesniegt dokumentus par attaisnotajiem izdevumiem, kas ļaus dzēst nodokļu parādu. Attaisnotie izdevumi būs par veselību, izglītību, maksājumiem trešajā pensiju līmenī un ziedojumiem. Reirs norāda, ka tas varbūt arī aktivizēs cilvēkus izmantot šādu iespēju - valsts garantētu nodokļu atmaksu iedzīvotājiem.

Ministrs gan atgādina, ka zināma iedzīvotāju daļa saņems nodokļu atmaksu.

“Viennozīmīgi gan nevar teikt, ka būs tikai nodokļu parādnieki. Būs arī cilvēki, kuri aizvadītajā gadā maksājuši lielākus nodokļus nekā nepieciešams, un valsts šo starpību atmaksās. Katrs gadījums tiks skatīts individuāli. VID ar katru personu meklēs pēc iespējas labākos risinājumus,” tā Reirs.

Viņš skaidro, ka sākotnējā ideja paredzēja no katra cilvēka ieturēt lielākus nodokļus. Tādējādi valstij būtu vairāk nekā 100 000 cilvēkiem jāatmaksā pārmaksātie nodokļi.

“Bet ko tas nozīmētu? Iedzīvotāji gada laikā šos līdzekļus nevarētu tērēt – šāds mehānisms jau bija 2017. gadā. Finanšu ministrija, ieviešot nodokļu reformu, uzskatīja, ka pareizāk ir kā citās valstīs, kad varbūt iekasē mazāk, bet tad, iesniedzot deklarāciju, iedzīvotājs redz, kāda ir starpība.

Mēs meklējam risinājumus. Ja būs labi piedāvājumi no uzņēmumiem un sabiedriskajām organizācijām, viennozīmīgi tos izskatīsim un ieviesīsim,” saka Reirs.

Viņš uzsver, ka nodokļu reformas ieguvums ir tas, ka mazo algu saņēmējiem ir mazāki nodokļi, lielāka ar nodokli neapliekamā summa, tāpat beidzot izkustējusies arī pensiju neapliekamā minimuma palielināšana, kas dod papildu līdzekļus pensionāriem.

Vēl viens risināms problēmjautājums ir ziedojumi.

“Normalizējoties situācijai un beidzoties pārejas posmam, noteikti atjaunosies arī ziedojumu plūsma. Tas, ka tā pašlaik ir faktiski apstājusies, ir graujoši gan sociālajai jomai – nevalstiskajām organizācijām, gan arī sporta organizācijām,” saka Reirs.

Ministrs atklāj, ka viens no priekšlikumiem ir bijis, ka katram strādājošajam, kas maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, būtu iespēja izvēlēties, vienu procentu no nodokļiem novirzīt valstij reģistrētām sabiedriskā labuma organizācijām. Tas notiktu elektroniski caur EDS, izvēloties, kurai organizācijai ziedot, – iedzīvotājiem vairāk iesaistoties sabiedrisko organizāciju kustībā.

“Arī sabiedriskajām organizācijām tad būtu vairāk jāstāsta, ko tās dara. Valsts bez nevalstiskajām organizācijām nevar iztikt, tām ir liela loma sociālo uzdevumu veikšanā,” saka Reirs.

Pilnu interviju ar finanšu ministru Jāni Reiru portālā TVNET lasiet trešdien, 13. februārī!