/nginx/o/2019/02/12/11783187t1ha403.jpg)
Valsts galvojumu apmērs 2018.gada beigās veidoja 1,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 477,6 miljonus eiro, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē informēja Valsts kases pārstāvji.
Valsts galvojumos pagājušā gada beigās izsniegti 477,6 miljoni eiro
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Valsts kasē informēja, ka krīzes dziļākajā posmā, 2009.gadā valsts galvojumu apmērs sasniedza maksimālo apmēru pret IKP un pārsniedza 5%. Tas bija saistīts ar "Parex bankai" sniegtajiem valsts galvojumiem sindicēto kredītu atmaksai. Taču 2015.gadā galvojums šīs atbalsta shēmas ietvaros beidzās un valsts galvojumu apmērs samazinājās līdz pirmskrīzes līmenim, kas ir zem 2% no IKP.
Valsts kasē informēja, ka valstij piederošās "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") realizētās programmas veido 46% jeb 219,8 miljonus eiro no kopējā valsts galvojumu apmēra. "Altum" realizē dažādas uz uzņēmēju kreditēšanu vērstas programmas, kuri nepietiekama nodrošināja gadījumā nevar saņemt kredītu bankā, atbalstot mazos un vidējos uzņēmumus, lauksaimniekus un jaunuzņēmumus.
Otro lielāko daļu jeb 29% veido galvojumi slimnīcām un veselības aprūpes iestādēm. 2018.gada beigās slimnīcai "Ģintermuiža", Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcai, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai, Bērnu klīniskā universitātes slimnīcai un Daugavpils psihoneiroloģiskajai slimnīcai bija spēkā valsts galvojumi 140 miljonu eiro apmērā.
Studiju un studējošo kreditēšana 2018.gada beigās veidoja 17% jeb 80,8 miljonus eiro no valsts kopējā galvoto aizdevumu apmēra. No 80,8 miljoniem eiro niecīga daļa jeb padsmit tūkstoši nav izpildījuši savas kredītsaistības, jo studenti vai viņu galvotāji pasludināti par maksātnespējīgiem.
Vienlaikus Valsts kasē norādīja, ka līdzšinējā pieredze šo galvojumu sniegšanā studiju un studējošo kredītiem, to apkalpošana un kreditēšanā ir administratīvi smagnējs process. Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir ierosinājusi "Altum", Valsts kasei, Finanšu ministrijai un finanšu nozares asociācijai vienoties par to, kā būtu jāoptimizē šis process. "Priekšlikums tiek izstrādāts, un plānots, ka valdība jau šovasar saņems konceptuālu ziņojumu no IZM par to, kā būtu jāreformē studiju un studējošo kreditēšanas shēma," norādīja Valsts kasē.
Mazāko īpatsvaru - 2% jeb 11,2 miljonus eiro - valsts kopējā galvoto aizdevumu sadalījumā veido galvojumi Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK), kas kredītus ar valsts galvojumu saņēma laikā no 2006-2011.gadam. Arī šo kredītu apmaksai valsts budžetā ir paredzēts finansējums.
Valsts kasē informēja, ka 2016.gadā valstij bija iespēja daļu no LOK kredītiem pārkreditēt ar izdevīgākiem nosacījumiem, tādā veidā valsts budžetā ik gadu ietaupot 1,4 miljonus eiro.