:format(webp)/nginx/o/2019/02/13/11785034t1h97a0.jpg)
Krievijas Valsts Dome otrdien pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par autonoma nacionālā interneta tīkla izveidošanu, kas darbotos izolēti un neatkarīgi no globālā tīmekļa. Taču Krievija nav tā dēvētā suverēnā interneta izgudrotāja - līdzīgi plaša apmēra projekti jau gadiem ilgi īstenoti Ķīnā un Irānā. Kā tie darbojas, skaidro raidorganizācijas BBC Ķīnas un Persijas līča ziņu dienestu pārstāvji.
Hovards Džans, "BBC News" Ķīnas nodaļas vadītājs
Ķīna darbu pie interneta "suverenizācijas" sāka jau 90.gados. Tika izveidota paralēlā struktūra, ko tiešā veidā vai caur spēcīgiem monopolistu uzņēmumiem kontrolē valdība.
"Lielais Ķīnas ugunsmūris" darbojas trīs līmeņos. Pirmais - ģeogrāfiski noteikta datu plūsmas kontrole, kas atsijā nevēlamās plūsmas. Otrais - Nacionālā interneta un komunikāciju biroja veiktā domēnu kontrole, liedzot piekļuvi atsevišķām mājaslapām. Trešais līmenis ir manuālā kontrole, ko veic "interneta harmonizācijas kontrolieri" jeb miljoniem cenzoru, no kuriem katrs atbildīgs par kādu nelielu ģeogrāfisku rajonu, piemēram, pilsētas ielu vai ciemu.
Ķīnas interneta segmentā pastāv lielo globālo vietņu līdzinieki. Piemēram, Ķīnai ir savas "Facebook", "Google", "YouTube" un "Amazon" versijas. Vietējā interneta tirgus ir sadalīts vairāku lielu Ķīnas kompāniju starpā, tāpēc ārvalstu uzņēmumiem ir teju neiespējami savus pakalpojumus piedāvāt Ķīnas auditorijai.
Internets kalpo kā sabiedrības novērošanas un kontroles mehānisms - katrs pārkāpums atsaucas uz pilsoņa reitingu tā dēvētajā sociālo kredītu sistēmā.
Tehniski ierobežojumus ir iespējams apiet ar virtuālo privāto tīklu (VPN) palīdzību, taču tas nav nemaz tik vienkārši, jo šādu pakalpojumu pieejamība Ķīnā ir ierobežota un gandrīz visos gadījumos tos nodrošina Ķīnas valdības kontrolē esoši uzņēmumi.
Dažu profesiju pārstāvjiem - piemēram, pētniekiem augstskolās - nepieciešama pieeja globālajam tīmeklim. Tādos gadījumos VPN tiek izsniegts zibatmiņā, kam piesaistīts "interneta harmonizācijas inspektors".
Neskatoties uz daudzajiem ierobežojumiem, Ķīna ir nozīmīgs tirgus. Vairākiem ārvalstu medijiem, piemēram, CNBC un "Financial Times", ir filiāles Ķīnā. Domājams, ka to darbībām rūpīgi seko Ķīnas cenzori, taču apmaiņā pret darbošanos pēc vietējiem noteikumiem šiem izdevumiem ir iespēja intervēt augstas amatpersonas un tamlīdzīgi.
Puria Mahrujana, "BBC News" Persijas līča nodaļas redaktore
Irānas valdība centās izveidot "paralēlo" internetu, taču tas neizdevās par spīti tam, ka projektā tika ieguldīti samērā lieli līdzekļi.
Tagad valdība cenšas regulēt internetu ar aizliegumu un monitoringa palīdzību, taču ne tik stingri kā Ķīna. Tiek filtrēta valstī ienākošā datu plūsma no tādām vietnēm kā "YouTube", "Facebook" un "Google". Fotogrāfiju aplikācija "Instagram" nav aizliegta, taču uz to attiecas valdības ieviestie noteikumi, piemēram, nav fotogrāfiju, kurās redzamas sievietes bez galvassegām.
Oficiāli aizliegti tādi pakalpojumi kā "Telegram" un "Twitter", tomēr tos joprojām turpina izmantot liels skaits iedzīvotāju, tai skaitā arī valdības ierēdņi. Iekšlietu ministrijas darbiniekiem ir apstiprināti "Twitter" konti, no kuriem tie mēdz sarakstīties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu.
Irānas valdība mēģināja ieviest populāro vietņu analogus, nevis tos pilnībā aizliegt. Tomēr veiksmīgs izrādījās tikai "YouTube" aizvietotājs.
Internetu uzrauga "kiberpolicija" - Irānas Tieslietu ministrijas struktūra.
Atšķirībā no Ķīnas noteikumu apiešana nav pārāk sarežģīta. Visu veidu VPN pakalpojumi un HTTP tuneļi ir viegli un lēti pieejami. Tos izmanto ne vien jaunieši, bet arī irāņi cienījamā vecumā, kurus apmācījuši bērni un mazbērni.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)