30 heroīna gadi, kopā gandrīz deviņi gadi cietumā, 15 gadi - nodarbojoties ar prostitūciju. Tāds īsumā ir 47 gadus vecās Aļonas CV. Lielākā daļa meiteņu, ar kurām viņa kopā sāka strādāt uz ielas, vairs nav starp dzīvajām. Aļona ir dzīva. Un tas nozīmē, ka viņa savu biogrāfiju var turpināt rakstīt no baltas lapas. Vārds un dažas detaļas rakstā ir mainītas, viss pārējais ir dokumentāls atstāsts. 

Aļona ir smalka, slaida sieviete, ģērbusies plāni - džinsu biksēs, vieglā, gaišā vējjakā, kedās. Gaišie mati atglausti atpakaļ. Sejā netieši, bet nojaušami ierakstītas heroīna lietošanas pēdas. Ar lietussargu kā vairogu cīnoties pret slapjdraņķi un žonglējot starp peļķēm, ejam uz kafejnīcu, lai mierīgi parunātos. 

Viņa izvēlas augļu tēju un man par pārsteigumu sarunu par savu dzīvi iesāk nepiespiesti. Varbūt pie vainas brīvības eiforija pēc ieslodzījumā pavadītiem gadiem. 47 gadu vecumā viņā aizvien kaut kas naivs, meitenīgs. Var jau būt, ka viņas dzīve apstājās laikā, kad tajā ienāca heroīns. Pirms pieciem mēnešiem Aļona atgriezās no ieslodzījuma, kurā pavadīja piecus gadus. Kopumā aiz restēm viņa ir bijusi četras reizes - biežāk par zādzībām, pēdējo reizi par narkotiku glabāšanu un izplatīšanu.