Raidījums: cik viegli ir nozagt mākslas darbu Latvijā? (4)

Kā norāda Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) vadītāja Māra Lāce, pēdējā zādzība, kas vainagojusies ar panākumiem, muzejā tika veikta 1992. gadā.

Zādzība notikusi klusā vasaras dienā, un, kā atzīst Lāce, tas bija ļoti nepatīkams gadījums, taču pēc desmit gadiem, 2002. gadā, gleznu izdevies atgūt. "Zagļi bija iztēlojušies, ka pēc 10 gadiem šo gleznu neviens vairs nemeklēs, un mākslas darbs nonāca tirdzniecībā," stāsta Lāce.

Muzejā ir gan apsardze, gan videonovērošanas sistēma, gan darbinieki, kuri ikdienā gādā par mākslas darbu drošību, piebilst direktore. Dažām gleznām ir iestrādāta arī GPS sistēma, lai zādzības gadījumā varētu izsekot tās atrašanās vietai.

Ja tiek nozagta glezna, kas atrodas valsts īpašumā, par to informē pat Interpolu.

Jāpiebilst, ka vērtīgākā glezna, kas izstādīta LNMM, maksā apmēram pusmiljonu eiro. 

Aigars Grīnbergs, antikvariāta un izsoļu nama "Mākslas vēstniecība" vadītājs, atsauc atmiņā kādu gadījumu, kad no kāda muzeja Cēsu pusē tikušas nozagtas trīs vērtīgas gleznas.

"Nākamā dienā kāds jauneklis ieradās pie mums, veikalā, un piedāvāja vienu gleznu. Tobrīd par zādzību vēl neko nezināju; uzdevu jaunietim vairākus jautājumus par gleznu, bet viņš par mākslas darbu neko daudz nezināja. Tas likās aizdomīgi (..). Tika veikta vesela aizturēšanas operācija, vainīgos apcietināja un gleznas tika atgūtas," stāsta Grīnbergs.

Grīnbergs piebilst, ka zagtos mākslas darbus realizēt ir teju vai neiespējami. Ir gadījumi, kad zagļi mākslas darbus atnes uz izsoli, ar izsoles organizētājiem noslēdz līgumus, uzrāda savus dokumentus, taču izsoles laikā ierodas vai nu īpašnieks, vai policija un paziņo, ka darbs ir zagts, un garnadzis tiek aizturēts.

Jāpiebilst, ka zaglis, gleznu pārdodot melnajā tirgū, iegūst vien 5%-10% no gleznas vērtības.