LPS iebilst Nemiro viedoklim par pašvaldību darbību un to informatīvajiem izdevumiem (1)

Vēstulē pausts viedoklis par nesen plašsaziņas līdzekļos izskanējušo ministra redzējumu uz pašvaldību darbību, proti, konkurences kropļošanu un pašvaldību informatīvajiem izdevumiem.

"Pašvaldību savienība atzinīgi novērtē ministra pausto gatavību sadarboties ar LPS, tas ir būtiski, jo mūsu kopīgais mērķis ir ekonomiski stabilas pašvaldības, ilgtermiņa attīstība, vienota izpratne par reģionālo attīstību. Tomēr vairāki Nemiro izteikumi vieš bažas, ņemot vērā subjektīvo redzējumu, tāpēc nosūtījām ministram vēstuli, kurā minēti fakti, skaitļi un dati par pašvaldību darbību," pauda LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

Vēstulē minēts, ka pašvaldības nav tikai "saimnieciskas organizācijas", kā publiski paudis ministrs. Tām ir ne vien valsts deleģētā kompetence, proti, īstenot valsts politiku, bet arī autonomā kompetence - īstenot patstāvīgu politiku savu iedzīvotāju un savas teritorijas attīstības interesēs. Pašvaldību darbības pamats ir iedzīvotāju labklājība, reģionālās izaugsmes veidošana, demokrātijas veicināšana, uzsvēra LPS.

"Pašvaldības nekad nav darbojušās, lai veicinātu konkurences kropļošanu, bet gan saimnieciski, ekonomiski un pārdomāti pārvalda savu saimniecību, līdzekļus un finansējumu. Pašvaldības darbojas savu iedzīvotāju interesēs, un to mērķis ir izveidot infrastruktūru, kas nepieciešama, lai veidotu konkurētspējīgu un ilgtspējīgu teritoriju un valsti kopumā," norādīts vēstulē.

Tāpat tajā sniegts arī plašs skaidrojums par pašvaldību informatīvo izdevumu izdošanas principiem, akcentējot, ka arī šajā jomā pieejami vairāki pētījumi, kas apliecina to pastāvēšanas nepieciešamību. LPS norāda, ka ministrs šos izdevumus nosaucis par "pašvaldību avīzēm", lai gan šāds apzīmējums nav atbilstošs pat no likuma viedokļa, uzsvēra LPS.

"Pašvaldību informatīvie izdevumi ir absolūti ierasta prakse arī daudzviet citur Eiropā. Svarīgi, ka laikā, kad tik daudz tiek diskutēts par Latvijas kiberdrošību, ir nepastarpināts informācijas sniegšanas avots - pašvaldību informatīvie izdevumi," teikts vēstulē.

Vēstules noslēgumā LPS aicina ministru uz turpmāku sadarbību, lai kopā turpinātu darbu pie demokrātiskas un attīstītas valsts veidošanas, kuras centrā ir iedzīvotāju vēlmes. Tas saskan arī ar Eiropas vietējo pašvaldību hartu, ko ir ratificējusi arī Latvija.

Kā ziņots, intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" ministrs paudis viedokli, ka pašvaldību nodarbošanās ar uzņēmējdarbību kropļo konkurenci, bet pašvaldību avīzēs nav objektīvas informācijas un tās nav vajadzīgas vietvaru funkciju veikšanai, tāpēc gan pašvaldību uzņēmējdarbība, gan arī pašvaldību avīzes būtu jāierobežo.

"Mums nepatīk, ka pašvaldības arvien vairāk sāk nodarboties ar uzņēmējdarbību," sacījis ministrs, norādot, ka šo uzņēmējdarbību var iedalīt divās kategorijās - vienkārša pašvaldības uzņēmumu darbība kā, piemēram, "Rīgas ūdens" mēģinājums ielauzties dzeramā ūdens tirgū, un laikraksti, kur "reģionālās preses segmentā ir ielīdušas pašvaldību izdotās avīzītes, ja tās tā var nosaukt".

"Visbeidzot, Konkurences padomes stiprināšana ir svarīgs jautājums. Redzams, ka lēmumi, tostarp farmācijā, ir samērā izsvērti, objektīvi un analītiski, tādēļ iespējams, ka Konkurences padomes funkcijas varētu tikt paplašinātas, taču šis jautājums vēl jāizrunā valdībā un ar nozarēm," intervijā laikrakstam paudis ekonomikas ministrs.

Viņš gan atzinis, ka pašvaldību lobijs savu interešu aizstāvēšanā vienmēr bijis ļoti stiprs, bet esot jāsaprot, kas ir valsts pamatā, proti, politiku veido likumdevējs un izpilda izpildvara, bet pašvaldības ir saimnieciskas organizācijas, kurām ar politikas veidošanu nevajadzētu nodarboties. "Tas līdz šim vienmēr bijis otrādi. Esmu strādājis Jelgavas novada pašvaldībā, un man ir sava pieredze. Varbūt, ka šobrīd tas skan teorētiski, bet šādu stāvokli kādudien vajadzētu sasniegt. Arī administratīvi teritoriālā reforma notiks."