Pētījums atklāj: mājas uzkopšanai ir terapeitisks spēks (1)

Mūsdienu komerciālisma laikmetā daudzās mājās valda nekārtība – šodien veikalos ir pieejams it viss, un vairumam mūsdienu cilvēku gadās neapdomīgi iegādāties mantas, kas nemaz nav vajadzīgas vai ātri vien apnīk. Tā laika gaitā rodas lieko mantu kaudzes un mājas teju vai aizaug ar krāmiem. Tomēr tas ne vienmēr ir slikti – mājas attīrīšana un mantu pārskatīšana spēj uzlabot garastāvokli, turklāt liekās mantas ir iespējams atdot ziedojumos, kas savukārt raisīs gandarījuma sajūtu. To pierāda Losandželosas universitātes 2010. gada pētījums – tīrot māju uzlabojas mājinieku attiecības un būtiski samazinās stress.

Pētījumā tika analizēti 60 pāri ar vidēji augstiem ienākumiem. Pētnieki lūdza pāriem nofilmēt nelielu savas mājas tūri un tajā paskaidrot, kādas ir viņu emocionāli vērtīgākās mantas. Pētījuma autori videoklipos analizēja pāru verbālās komunikācijas nianses, kad tie runāja par mājas remontdarbu plāniem, par krāmiem, nepabeigtiem remontdarbiem un darbiem, kas būtu jāpaveic. Rezultātā tika noskaidrots, ka nekārtīgāko māju īpašnieces bija mazāk veselīgas un viņu organismā daudz lielākā koncentrācijā izdalījās stresa hormons kortizols. Savukārt tām sievietēm, kuru mājās problēmu ar krāmiem nebija, bija ievērojami mazāks kortizola līmenis.

Losandželosas universitātes pētniece Darbija Saksbī skaidro, ka krāmi liek cilvēkiem izjust nemitīgu vajadzību ķerties pie mājas kārtošanas, taču smadzenes regulāri cenšas tikt galā ar atbildības izjūtu. Savukārt, sakārtojot skapi un iztīrot mantu krātuves, smadzeņu aktivitāte patiešām samazinās, kas sniedz atvieglojumu. “Tā ir īsta brīvības izjūta. Jo mazāk mantu ir mājoklī, jo mazāk smadzenēs rodas signāli par lēmumiem, kuras mantas vajadzētu izmest, kad kārtot un kā pieķerties kārtošanai,” skaidro psiholoģe Saksbī.

Līdz ar psiholoģiskajiem aspektiem tīrīšana un uzkopšana arī fiziskā līmenī apmierina ķermeni un prātu. Uzkopšana rada tādas pašas emocijas un sajūtas kā garāka pastaiga. “Daudzi no mums pavada laiku pie ekrāniem. Mēs rakstām, domājam un dzīvojam abstraktā pasaulē. Jau doma vien par fizisku darbu, piemēram, pastaigu, treniņu vai mājas tīrīšanu, liek smadzenēm pārslēgties uz citu režīmu,” atklāj pētniece Saksbī.