Šajā dienā, 1923. gadā Tēbās, Ēģiptē Arheologs Hovards Kārters (Howard Carter) iegāja aizzīmogotajās Senās Ēģiptes valdnieka Tutanhamona kapenēs.
Diena vēsturē: arheologi atver kambari, kurā dus Tutanhamons
Senie ēģiptieši savus faraonus pielīdzināja dieviem, tāpēc tie pēc nāves tika ļoti rūpīgi mumificēti un apglabāti atsevišķās krāšņās kapenēs līdzās dažādiem dārgumiem, lai apglabātajam valdniekam pēcnāves dzīvē nebūtu jābūt nabagam.
19. gadsimtā arheologi bieži devās uz Ēģipti, lai meklētu faraonu kapenes. Tas bieži vainagojās ar panākumiem, tomēr daudzas no tām jau bija izlaupītas. Kad 1891. gadā Ēģiptē ieradās Kārters, viņš kļuva arvien pārliecinātāks, ka tur atrodas vēl vismaz vienas neatklātas kapenes, kurās guļ toreiz maz zināmā valdnieka Tutanhamona mūmija.
Kārteru finansiāli atbalstīja bagātais britu lords Karnarvons, tomēr 1922. gadā viņš paziņoja, ka meklējumi jāpārtrauc. Kārteram gan izdevās lordu pierunāt palikt Ēģiptē vēl vienu gadu. 1922. gada novembrī tas atmaksājās, kad Kārtera komanda kādu citu kapeņu drupās atrada pakāpienus.
Kāpnes pētniekus aizveda līdz antīkām un aizzīmogotām durvīm, uz kurām bija iegravēts Tutanhamona vārds. Kad Kārters un lords Karnarvons 26. novembrī iegāja kapenēs, viņus pārsteidza vairāk nekā 3000 gadu neskartais kapeņu interjers un bagātīgais dārgumu klāsts. Pētnieki turpināja pētīt četras kapenes telpas un 1923. gada 16. februārī Kārters atvēra pēdējā kambara durvis.
Kambarī atradās sarkofāgs ar trīs zārkiem, kas bija ievietoti cits citā. Pēdējā zārkā, kas bija darināts no tīra zelta, atradās faraona Tutanhamona mūmija.
Dārgumu vidū atradās zelta šķirsti, dārglietas, statujas, rati, ieroči un apģērbs, tomēr ideālā stāvoklī esošā mūmija pētniekiem bija lielākais dārgums, jo tā bija pirmā mūmija, kas atrasta. Par spīti draudiem, ka visus, kas spers kāju kapenēs, ķers lāsts, pētnieki rūpīgi kataloģizēja visus dārgumus un iznesa no kapenēm.
Pašlaik Tutanhamona mūmija un dārgumi atrodas Kairā, Ēģiptes muzejā.