Neatkarības referendums apdraud 58 miljardus vērtu derīgo izrakteņu ieguvi Klusā okeāna salā (6)

Pangunas karjerā derīgo izrakteņu ieguve notika vēl pagājušajā gadsimtā, no 1972. līdz 1989. gadam. To veica BCL un tā mātesuzņēmums, taču darbu nācās pārtraukt, jo vardarbības uzliesmojumos dzīvību zaudēja vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku.

Tā kā Bugenvila ir Papua Jaungvinejas autonomais reģions, kompānija BCL brīdina, ka vietējā reģionālā valdība varētu liegt pieeju derīgo izrakteņu ieguvei. Pastāv bažas, ka ar likuma spēku tiks noteikts, ka ārzemju uzņēmumi derīgos izrakteņus varēs iegūt, uz noteiktu laiku īrējot karjerus. Tādējādi neviens uzņēmums nevarēs iegūt īpašumtiesības uz karjeriem.

Austrālijā reģistrētā BCL jeb “Bougainvile Copper Ltd.” pārstāvji norāda, ka šādi tiek apdraudēta derīgo izrakteņu ieguve uz salas, tomēr kompānijas pārstāvis Marks Hičkoks norāda, ka uzņēmums cīnīsies par iespēju iegūt īpašumtiesības uz karjeru.

Vairāk nekā 30 gadus slēgto raktuvju likteni izšķirs tas, kā attīstīsies politiskie notikumi. Tiek vēstīts, ka Bugenvila gatavojas neatkarības referendumam. Lai aizvietotu subsīdijas no Papua Jaungvinejas, potenciāli jaunās valsts valdība varētu noteikt dažādus ierobežojumus ārvalstu kompānijām, kas vēlēsies iegūt derīgos izrakteņus.

Pangunas raktuvēs ir apzināti vairāk nekā 5,3 miljoni metrisko tonnu vara un 19,3 unces zelta. Šāds bagātību kopums varētu būt 58 miljardus dolāru vērts.

Tad, kad Pangunas raktuve darbojās, tā bija viena no lielākajām derīgo izrakteņu ieguves vietām pasaulē, un tā nodrošināja 44% no Papua Jaungvinejas eksporta. Tomēr 1989. gadā sākās protesti pret derīgo izrakteņu ieguvi, kādēļ BCL bija spiesta slēgt raktuves. Lai apspiestu nemierus Bugenvilā, Papua Jaungvinejas armija uz salu nosūtīja savus karavīrus.

Miera līgums tika noslēgts 2001. gadā, kad tika noteikta salas autonomija, kas vēl vairāk pastiprināja vietējo varasiestāžu ideju par neatkarības balsojumu.

Piedāvātie likuma grozījumi paredz, ka valsts atsakās noteikt vienas kompānijas īpašumtiesības uz raktuvēm, līdz ar to kā alternatīva tiem, kas vēlas iegūt derīgos izrakteņus, ir paredzēta īpaša īres maksa. Turklāt derīgo izrakteņu ieguvējiem nepieciešams maksāt kompensācijas tuvumā esošo zemesgabalu īpašniekiem.

Tomēr BCL ir gatavi cīnīties, lai likuma izmaiņas tiktu mainītas un kompānijai izdotos atgūt tiesības pār Pangunas raktuvēm. Iesniegumā Bugenvilas reģionālajai valdībai BCL uzsvēruši, ka derīgo izrakteņu ieguves atsākšanai būs nepieciešams ilgs laiks – vispirms būs nepieciešami 7-8 priekšdarbi, kas prasīs ieguldīt aptuveni sešus miljardus dolāru.

BCL māteskompānija “Rio Tinto Group” no savas daļas atteicās 2016. gadā, tādēļ uz Pangunas raktuvēm tā vairs nepretendē. Tomēr BCL ir saglabājusi raktuves akcijas 36% apmērā – pārējās daļas pieder Papua Jaungvinejas un Bugenvilas valdībām.

BCL norāda, ka Bugenvila valdība atteikusies nodot nepieciešamās akcijas un īpašumtiesības uzņēmumam, jo tas apdraudētu mieru uz salas, kas nepieciešams laikā, kad tuvojas neatkarības referendums.

Tiek norādīts, ka pirmos piecus gadus pēc raktuvju atvēršanas Bugenvila negūs peļņu no tās. Vietējie likumi paredz, ka uzņēmumam pēc pirmās produkcijas laišanas apritē ir nepieciešams norēķināties par tirdzniecības tehnoloģiju izmaksām, kā arī atmaksāt parādus. Tomēr BCL vadība centusies pārliecināt vietējo valdību, ka raktuves dos pozitīvu efektu vietējai ekonomikai.

Kompānija norāda, ka pret derīgo izrakteņu ieguvi iebildumu nebūtu arī vietējiem iedzīvotājiem, jo uzņēmums vietējiem iedzīvotājiem garantētu daudzas jaunas darba vietas.