Kā saprast vīna etiķeti?

Sešus tūkstošus gadu senā vīna pasaule ir sarežģīta un noslēpumaina - ko vērts ir vien fakts, ka vīnā var būt ap 500 aromātu! Lai veidotos saruna ar vīnu, par to jāinteresējas. Vīns ir filozofija, zinātne, māksla, aizraušanās, bauda. Ak, jā, arī miljardu bizness. Skaidrs gan ir viens: vīns nav dzira, ar ko apdullināties. 

Atšifrēt vīna personību

Vīna pase ir tā etiķete. Ja prot to lasīt, vīna biogrāfija atklājas kā uz delnas. Tomēr lieta tāda, ka norādes uz etiķetes nebūt nav tik viegli atšifrēt. “Te ir viens āķis - ir Vecās pasaules un Jaunās pasaules vīni.

Čīles, Argentīnas, Dienvidāfrikas, ASV, Jaunzēlandes, Austrālijas vīnu etiķetes ir viegli izlasīt. Ja vīns ir gatavots no vienas, divām vīnogu šķirnēm, tās ir minētas etiķetē. Ja no vairāk, tad, visticamāk, tās būs minētas aprakstā etiķetes aizmugurē.

Tāpat uz etiķetes ir minēts ražotājs, ražas gads, valsts, reģions,“ iesāk "Sky" lielveikala vīnzinis Jānis Kaļķis. 

“Ar Veco pasauli nav tik vienkārši - katrā valstī ir cita uz etiķetēm attiecināma likumdošana. Līdz ar to, lai izlasītu un saprastu, ir jāzina konkrētās valsts likumi un reģionālās īpatnības, jo, piemēram, Francijā Elzasas un Burgundijas reģiona vīna etiķetes atšķiras. Savukārt Bordo iekšienē - tā sauktajos subreģionos, klasifikācija ir cita.”  Tātad vienotas receptes, kā lasīt vīna etiķeti, nav. 

Ja esi nolēmis izvēlēties “apzināti”, nevis paļauties uz vīnziņa ieteikumu vai intuīciju, atliek vien doties vīna  aizspogulijā un pašam izpētīt vīna audzēšanas un ražošanas nianses.

Piemēram, sarežģītā franču vīna etiķete atklāj daudz informācijas par vīnu. No tās var uzzināt, vai vīns pudelē pildīts tajā vīna darītavā, kuras laukos audzēts. Starp citu, uz dažām pudelēm ir stilizēts, bet visai precīzs pils vai muižas attēls. Ir norādes, kas liecina par vīna prestižu un labo slavu.

Spāņu vīnu specifika ir reglamentēts vīna gatavināšanas laiks, kas parādās uz etiķetes. Crianza nozīmē, ka vīns gatavināts 2 gadus, no kuriem vismaz 6 mēnešus mucās; Reserva -  3 gadi (no kuriem 12 mēneši mucās); Gran Reserva - 5 gadi (2 gadi mucās). Vācieši savus vīnus klasificē pēc vīnogu gatavības pakāpes. Cukura saturu uz etiķetes nekad nenorāda. Par to zināmā mērā var spriest pēc alkohola līmeņa un specifiskās atzīmes, kas norāda uz vīnogu novākšanas laiku, - Kabinett, Spatlese, Auslese, Beerenauslese, Trockenbeerenauslese un Eiswein.

Neapstājies pie viena!

Ja neesam bruņoti ar  labām zināšanām vīna lietās, vienkāršotais variants ir pievērst uzmanību reģionam, kurā vīnogas augušas, un šķirnei. Vīns, kurā alkohola saturs ir zemāks par 12 grādiem, uzskatāms par vieglu, no 12 līdz 13,5 grādiem par vidējas miesasbūves, savukārt stiprāks skaitās smagas miesasbūves vīns.

 “Vīna garša atkarīga no daudz kā - neapšaubāmi no vīnogu šķirnes, ozolkoka mucas, kurā tas turēts, un tā tālāk. Uz Vecās pasaules vīna etiķetes var būt minēts tikai reģions, kas automātiski nozīmē noteiktu vīnogu šķirni. Piemēram, Chablis ir tikai balts un sauss vīns, ko ražo tikai no Chardonnay balto vīnogu šķirnes, šampanieti Blanc de Blancs gatavo tikai no Chardonnay,”  stāsta Jānis Kaļķis.

Vai franču un itāļu vīni a priori ir labāki par rumāņu vai bulgāru vīniem? “Labu vīnu var pagatavot jebkur, kur aug vīnstādi! Svarīgi ir nevis Rumānija vai Francija, bet klimats, augsne un vīndaris - trīs vaļi. Pārējais ir blakusfaktori.

Vīns ar to arī ir burvīgs, ka ir nebeidzams savās izpausmēs. Nevajag apstāties pie vienas šķirnes vai krāsas!

Piemēram, kurš gan zina, ka šis brīnišķīgais Austrijas Morillon ir Chardonnay? Katrai šķirnei kādā reģionā var būt alternatīvs nosaukums.”

Ar vīnu kā ar reliģiju

Ir vairāki veidi, kā cilvēki veikalā izvēlas vīnu. Lielākā daļa sāk ar vienkāršāko: balts, rozā, sarkans vai dzirkstošs. Ar to problēmu nav. Tālāk daļa lūkojas uz cenu, daļa uz vīnogu šķirni. “Vīns ir baudas dzēriens, tāpēc tā izvēle atkarīga no noskaņojuma, laika apstākļiem, tā, kas atradīsies uz šķīvja un kas sēdēs jums pretim.” 

Un tomēr cenai vienmēr ir liela loma.

Ja vīns ir ieliets pudelē, tas nozīmē, ka tas ir dzerams un paredzēts noteiktai auditorijai. Es nevaru par kādu vīnu teikt, ka tas nav dzerams.

"Es pats ikdienā mājās lietoju vīnus, kuru cena svārstās no 8 līdz 15 eiro. Protams, kādreiz iznāk iedzert ko dārgāku. Katram ir savas prasības, kas atšķiras no zināšanām attiecīgajā jomā un konta stāvokļa bankā,” saka vīnzinis.

Un kā ir ar izlavēto vīna veselīgumu? “Ar vīnu ir tāpat kā ar reliģiju: vienas atbildes nav.

Ir izpētīts, ka baltvīns pozitīvi ietekmē kaulu sistēmu, sarkanvīns uzlabo asinsriti, pasargā no sirds asinsvadu slimībām, šampanietis ir noderīgs smadzenēm.

Tomēr viss ir atkarīgs no cilvēka fizioloģiskajām īpatnībām, izdzertā vīna daudzuma un kvalitātes. Būdams vīnzinis, es vīnu dzeru katru dienu.

Lai saprastu vīnu, viss ir vienkārši, to vajag degustēt un degustēt.

Vīnziņi joko, ka pirmā saprašana nāk pēc pirmās izdzertās paletes, bet palete ir 600 pudeles."

Drīzumā par to, kāpēc kopā sader šampanietis un melnie ikri, kas rada ugunsgrēku un kāpēc pēcgarša ir svarīgāka?