Rīgas domes Satiksmes komiteja lems par Jakrina atlaišanu (2)

Opozīcijas deputāts, priekšlikuma iesniedzējs Vilnis Ķirsis (V) pirms jautājuma izskatīšanas pauda, ka jārunā nevis par to, ka departamentam ir ļoti daudz pienākumu, bet gan par to, ka, iespējams, jāmaina to deleģējums. Viņaprāt, Satiksmes departamentam nav kapacitātes izpildīt visus uzticētos darbus. "Mums jāsaprot, ka līdzekļi ir tik ierobežoti un situācija ir tik kritiska, ka jābūt skaidram algoritmam - kas ir visizdevīgākais un labākais ceļu uzturēšanai ilgtermiņā," sacīja Ķirsis.

Savukārt deputāts Vadims Baraņņiks (S) pauda pārliecību, ka nekāds cita veida ceļa segums, piedzīvojot Rīgas transportlīdzekļu satiksmes noslodzi un laikapstākļu maiņu, neizturētu ilgāk par esošo.

"Nomainot vadību, ceļi uzreiz nepaliks labāki. [..] Neviens arī nesolīja, ka Rīgā nekad nebūs bedru. Pirms trīs gadiem bija tik daudz jautājumu par Brīvības ielu un Krišjāņa Valdemāra ielu, bet tagad šo jautājumu vairs nav. Tāpat tiks atrisinātas problēmas ar citu ielu segumiem," argumentēja Baraņņiks.

Komitejas sēdē starp koalīcijas un opozīcijas deputātiem arī izcēlās diskusijas par "Saskaņas" priekšvēlēšanu solījumiem pirms sešiem gadiem, kā arī par partijas "Vienotība" kādreizējiem solījumiem un apvienības "Jaunā vienotība" vadītās pašreizējās valdības solījumiem.

Savukārt apspriežot Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumu, opozīcijas deputāti Jakrinu iztaujāja par viņa viedokli par tajā veiktajiem secinājumiem. Jakrins norādīja, ka aptuveni 70% no tiem neattiecas uz Satiksmes departamentu. Jakrins sacīja, ka departaments ieviesīs revīzijas secinājumos norādītos ieteikumus, taču savu personīgo viedokli par ziņojumā pausto kritiku viņš nepaudīs, jo, pēc viņa domām, VK norādītais ir "politisks".

Ķirsis iztaujāja Jakrinu par primāri remontējamām ielām un to izvēli. Satiksmes departamenta vadītājs norādīja, ka plānošanas periodā departaments mēģina realizēt lielos projektus, kas lielākoties ir Eiropas Savienības līdzfinansēti. Pēc viņa teiktā, departaments ielu seguma atjaunošanu, atšķirībā no VK, uzskata par liela apjoma remontu, nevis investīciju programmu.

Noslēdzoties jautājumu daļai, deputāti sāka debates, kurās šodien savu viedokli par VK revīzijas ziņojumu paspēja paust vien komitejas vadītājs Vadims Faļkovs (S). Lai raksturotu savu viedokli pašreizējo situāciju galvaspilsētas ielās, Faļkovs prezentēja ieskenētus avīžu rakstus no 20.gadsimta pirmās puses, argumentējot, ka aizvadītajā nedēļā paustā kritika par ielu uzturēšanu nav jaunums.

Tāpat Faļkovs prezentēja dzelzceļa projekta "Rail Baltica" plānojumus dažādos tā attīstības posmos, argumentējot, ka arī šis projekts ir mainījies vairākas reizes, līdz ar ko, nav skaidrs, kādēļ šobrīd Rīgas ielu remontdarbu plānojumu ieilgums tiek tik asi kritizēts.

Pēc savas prezentācijas Faļkovs izsludināja sēdes pārtraukumu līdz trešdienai, 20.februārim.

Kā ziņots, Valsts kontrole savā revīzijā konstatējusi, ka 2016.gadā un 2017.gadā Rīgas transporta nozares attīstībai kopumā bija pieejami 441 miljoni eiro, no kuriem liela daļa iztērēta nelietderīgi.

Tikmēr Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) paudis, ka daudzas Valsts kontroles konstatētās lietas esot pareizas no teorētiskā aspekta, taču praktiski tās tomēr esot grūti īstenojamas. Arī Jakrins paudis viedokli, ka daudzi pārpratumi revīzijā esot tieši dēļ atšķirīgās jēdzienu izpratnes, kā arī esot vairāki objektīvi iemesli, kādēļ projekti kavējoties vai tiekot atcelti.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) piektdien pieprasīja Ušakovam (S) divu nedēļu laikā sniegt paskaidrojumus par Valsts kontroles atklāto.

Tāpat vēstīts, ka līdz ar biežām gaisa temperatūras svārstībām pēdējās dienās ievērojami pasliktinājies Rīgas ielu stāvoklis un uz brauktuvēm izveidojušās dziļas bedres, kurās daudzi autovadītāji sabojājuši savus spēkratus.

Jakrins piektdien komitejas deputātiem pauda, ka, neraugoties uz līdzekļu trūkumu, ik gadu Rīgas ielās līdz martam visas bedres ir aizlāpītas. Pēc viņa teiktā, ik gadu bedru lāpīšanai Rīgas ielās tiek iztērēti aptuveni divi miljoni eiro, taču, lai pēc iespējas ātrāk uzlabotu ielu kopējo stāvokli galvaspilsētā, šim mērķim vajadzētu atvēlēt vismaz septiņus līdz astoņus miljonus eiro gadā.

Opozīcijas deputāts Ķirsis kritizēja Jakrina teikto, norādot, ka pēdējo gadu laikā no departamenta puses nav pausta informācija par līdzekļu trūkumu, līdz ar ko deputātam nav skaidrs, vai Jakrins ir kompetents pildīt savus amata pienākumus. Pēc Ķirša domām, no pašreizējās kritiskās situācijas uz Rīgas ielām būtu bijis iespējams izvairīties, ja vien departaments ik gadu, izskatot pašvaldības budžeta sadalījumu, nebūtu klusējis.