Krievu karavīriem grib liegt viedtālruņus, Tramps izsludinās ārkārtas stāvokli (31)

ASV un ES

15. janvārī pienāca ziņa, ka ASV prezidents Donalds Tramps ir nolēmis valstī izsludināt ārkārtas stāvokli un parakstīt tam paredzētu rīkojumu, lai finansētu barjeras būvniecību uz robežas ar Meksiku – viena no viņa priekšvēlēšanu solījumiem. Šāds lēmums tika pieņemts pēc tam, kad ASV kongress ar balsu vairākumu apstiprināja likumu par federālās valdības finansēšanu. Iemesls – tajā barjeras būvei ir paredzēti tikai apmēram 1.4 miljardi ASV dolāru, taču Tramps pieprasa aptuveni četras reizes lielāku summu. Ārkārtas stāvokļa izsludināšana ļaus novirzīt finansējumu barjeras celtniecībai no citiem avotiem.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Lēnām tuvojoties 2020. gadam un jaunām ASV prezidenta vēlēšanām, Donalds Tramps ir spiests aktīvāk sākt spēlēt politiskās spēles un migrācijas jautājums ir tām ļoti pateicīga sfēra. Tās ietvaros tiek uzburts ārējais ienaidnieks un mēģināts pārdot ideju, ka Tramps ir veiksmīgākais aizstāvis pret tā tīkojumiem. Šajā gadījumā ienaidnieki ir no Latīņamerikas ienākošie migranti, bet tīkojumi ir vēlme pārvākties uz dzīvi Amerikas Savienotajās Valstīs. Barjeras celtniecība ļaus Trampam apgalvot, ka viņš ir izpildījis vienu no saviem priekšvēlēšanu solījumiem un ir tiesīgs pretendēt uz atkārtotu ievēlēšanu 2020. gadā.

Postpadomju telpa

Otrdien, 12. februārī Krievijas parlamenta apakšpalāta atbalstīja likumprojektu par aizliegumu Krievijas karavīriem dienesta laikā (neskaitot atvaļinājuma brīžus) izmantot viedtālruņus un publiskot to atmiņā esošo informāciju. Tas pats aizliegums arī attiecas uz visām elektroniskajām ierīcēm ar kurām ir iespējams internetā izplatīt fotogrāfijas un videomateriālus un kuras var atklāt lietotāja atrašanās vietu. Turklāt šis likums aizliegs arī karavīriem stāstīt žurnālistiem (arī atvaļinājuma laikā) gan par savu, gan par citu karavīru izvietojumiem, uzdevumiem un ģimenēm. Informācijas neizpaušanas ierobežojumi attieksies arī uz dienestu pametušajiem. Tomēr lai likums stātos spēkā to vēl ir nepieciešams apstiprināt trešajā lasījumā, akceptēt parlamenta augšpalātā un arī parakstīt prezidentam.

Kāpēc tas ir svarīgi?

No vienas puses šāds lēmums militārajā vidē ir loģisks, jo ievērojami apdraud visas kara mašinērijas veiktspēju. Galu gala, pretinieki publicēto jūtīgo informāciju var izmantot, lai iegūtu būtiskas stratēģiskas priekšrocības. Tomēr no otras puses, to arī varētu iztulkot kā mēģinājumu aktīvāk noslēpt valsts starptautisko tiesību normu pārkāpumus Austrumukrainā un citos pasaules karstajos punktos. Karavīru sociālajos tīklos publicētās bildes Donbasā savulaik starptautiskajiem novērotājiem ļoti veiksmīgi palīdzēja atklāt Maskavas pirkstu Ukrainas destabilizācijā.

Tuvie Austrumi

13. un 14. februārī Polijas galvaspilsētā Varšavā norisinājās ASV un Polijas kopīgi rīkota ārlietu ministru konference par Tuvo Austrumu jautājumiem. Politikas komentētāji šo konferenci pamatoti bija nodēvējuši par anti-Irānas konferenci, jo tajā netika pārstāvēta nedz pati Irāna, nedz tās reģionālie sabiedrotie – piemēram, Libāna, Sīrija, Krievija. Tāpat arī ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Frederika Mogerīni nepiedalījās grafika noslogotības dēļ, bet vairākas ES un arī arābu valstis tika pārstāvetas nevis ministru, bet gan zemāka ranga diplomātu līmenī.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Trampa Irānas iegrožošanas un izolēšanas politikai uzņemot apgriezienus, prezidentam ir svarīgi parādīt, ka viņš spēj mobilizēt vienotu reģiona un pasaules ietekmīgāko valstu fronti, kura atbalstītu viņa politisko kursu. Tā mērķis būtu piespiest Irānu atgriezties pie sarunu galda par jauna Kopīgā visaptverošā rīcības plāna (JCPOA) noslēgšanu. Tomēr ir jautājums vai šādu fronti patiesi izdotos panākt. Par to liecina gan daudzie dalības atteikumi, gan arī zemāka līmeņa diplomātu pārstāvniecība (šāds žests parasti vēsta – «negribam bojāt attiecības, taču šajā konferencē proponētā politika nav pilnībā mūsu interesēs»). Jebkurā gadījumā, tā vien šķiet, ka Irāna pagaidām ASV spiedienam piekāpties negrasās un gatavojas vēl kādu laiku pretoties.

Centrālāzija

Tikmēr Āzijas vidienē ir atkal notikusi attīstība mūžsenajā Kašmiras konfliktā. Piektdien, 15. februārī Kašmirā spridzinātājs pašnāvnieks detonēja ar sprāgstvielām pilnu automobili Indijas policijas konvoja tuvumā, kura rezultātā tika nogalināti 44 paramilitāro grupu kaujinieki. Indijas premjerministrs Narendra Modi jau ir paziņojis, ka notikušajam par kuru ir atbildīga Pakistāna sekos spēcīga valsts atbildes reakcija.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Lai gan šķiet, ka šāda eskalācija nokaitētā atmosfērā ir pašsaprotama, tomēr tā notiek laikā, kad Indijā pavasarī ir gaidāmas jaunas vēlēšanas, kurās premjeram Narendram Modi varētu uzvarēt būt grūti. Šāds konflikts līdzīgi kā Trampa gadījumā ļauj mobilizēt sabiedrību aiz ārējā ienaidnieka idejas. Tas Modi ir īpaši svarīgi tāpēc, ka asāka vēršanās pret Pakistānu bija viens no viņa priekšvēlēšanu solījumiem un viņam ir nepieciešams šajā sfērā pārdot kādus panākumus.

Latīņamerika

Savukārt Dienvidamerikā uzmanības lokā joprojām turpina būt Venecuēla, kurā divi prezidenti – Nikolass Maduro un Huans Gvaido turpina cīņu par varu. Ņemot vērā, ka Maduro režīms ir nobloķējis ASV sūtītās humānās palīdzības piegādes, Gvaido aicināja valsts iedzīvotājus organizēt demonstrācijas pie valsts robežas kur pagaidām atrodas automašīnas ar humāno kravu. Tādā veidā pret Maduro pieaugtu spiediens, kura rezultātā viņam nāktos piekāpties.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Ja patiesi notiks šādas demonstrācijas pastāv liels risks, ka varētu sākties sadursmes starp protestētājiem un armiju, kas novedīs pie asinsizliešanas. Tas tāpēc, ka bloķēšanas pasākumos ir iesaistīta Venecuēlas armija, kura vēl arvien paliek lojāla Nikolasam Maduro. Tiesa, vienmēr pastāv iespējamība, ka ierindas karavīri izvēlēsies neklausīt to ģenerāļu pavēlēm un nostāties protestētāju pusē. Tomēr paredzēt vai tā patiešām notiks pagaidām ir ļoti sarežģīti.