Aizdomas par krāpšanos ar invalīdu pārvadājumiem Rīgas mikroautobusos (14)

Par invalīdu braucieniem sabiedriskajā transportā maksā valsts. Divus miljonus saņem arī  Rīgas mikroautobusu satiksme. Uzņēmums deklarē, ka tam katrs sestais pasažieris  ir bijis invalīds.  Tas ir neticams skaits. Trīs līdz piecas reizes vairāk nekā citiem pārvadātājiem.

Par pirmās un otrās grupas invalīdu pārvadāšanu valsts pagājušajā gadā pasažieru transporta uzņēmumiem maksāja 18 miljonus eiro.

Lielāko summu - 9 miljonus saņēma Rīgas dome, kas to tālāk sadalīja Rīgas satiksmei un Rīgas Mikroautobusu satiksmei.

Lai pilsētas transportā brauktu ar atlaidēm, rīdziniekiem vajadzīgi personalizēti e-taloni, kas jāreģistrē katrā braucienā. Ja invalīdam nav personalizēta e-talona, viņš pie transporta vadītāja var saņemt nulles biļeti, ja uzrāda invalīda apliecību.

Rīgas mikroautobusu satiksmes minibusos pagājušajā gadā pārvadāti nepilni 12 miljoni pasažieru, 1,7 miljoni jeb 14 procenti no tiem bijušu invalīdi. 2017.gadā invalīdu proporcija bija vēl lielāka – 17 procenti jeb katrs sestais pasažieris bijis ar smagām veselības problēmām. Šis skaitlis ir pārsteidzošs. Autotransporta direkcijā apgalvo, ka vidēji valstī tādu ir divi līdz seši procenti no pasažieru skaita. Rīgas Satiksmē - četri procenti.

VSIA “Autotransporta direkcija” valdes priekšsēdētājs Kristians Godiņš raidījumam izteica cerību, ka tā nav kaut kāda apzināta uzņēmuma manipulācija ar datiem vai mākslīga nulles biļešu skaita palielināšana.

Autotransporta direkcijas uzdevums ir kontrolēt, vai pārvadātāji neblēdās, nepamatoti palielinot dotācijas apmēru. Līdz šim Rīgā direkcija  pētījusi, vai  atlaižu saņēmējiem ir invalīdu apliecības. Būtiski pārkāpumi nav atklāti. Tā nevarot pārbaudīt, vai nenotiek manipulācijas biļešu sistēmās, piemēram, pieskaitot nenotikušus braucienus. Tāpat neesot iespējams izkontrolēt, kā šoferi izsniedz nulles biļetes. Līdz šim direkcija nebija pievērsusi uzmanību, cik daudz invalīdu brauc Rīgas satiksmes transportā un cik privātajos mikroautobusos. Šādi dati pieprasīti tikai pēc "Nekā personīga" jautājumiem.

Godiņš sarunā ar raidījumu sacīja:

"Ja mums būs pamats aizdomām, ka tur notiek kaut kādas krāpnieciskas darbības, mēs no savas puses ieturēsim dotāciju izmaksas, un ja tās aizdomas pierādīsies, tad no mūsu puses būs arī sankcijas pret Rīgas domi kā līguma partneri,"

sarunā ar raidījumu atzina Godiņš.

Rīgas Mikroautobusu satiksme tiesības pārvadāt pasažierus ieguva 2012. gadā. Pagājušajā gadā firma līgumu pagarināja uz astoņiem gadiem. Uzņēmumu vada Vitālijs Komars. Patiesais labuma guvējs ir  Aleksandrs Brandavs.

Uzņēmums skaidro, ka lielā invalīdu proporcijas atšķirība no Rīgas satiksmes ir tādēļ, ka pašvaldības uzņēmums nepietiekami kontrolē savus pasažierus. Personalizēto e-talonu īpašnieki nereģistrējot savus braucienus, bet citi invalīdi vadītājam neprasot izdrukāt nulles biļeti. Minibusā iekāpšana ir pa vienām durvīm, tāpēc reģistrējot visus. Un invalīdiem ļoti patīkot šis transporta veids.

RMS katrā maršrutā nodrošinot īpaši pielāgotu minibusu ar zemo grīdu cilvēkiem ar kustību traucējumiem, lai būtu ērtāka iekļūšana/izkļūšana. Šī pasažieru grupa labprātāk izmantojot piedāvāto komfortu un servisu. Ar minibusiem  ātrāk un ērtāk var nokļūt līdz iecerētajam galamērķim, šo minibusu priekšrocību novērtē arī cilvēki ar invaliditāti. Tas arī izskaidrojot faktu, kāpēc ar RMS minibusiem šī pasažieru grupa pārvietojas daudz vairāk un biežāk.

Tam nepiekrīt Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis:

"Nu, es neticu tam! Nevarētu tā būt. Protams, cilvēki ar invaliditāti droši vien braukā, un ir jau arī 3. grupas invalīdi vai otrās grupas, kuriem tā pārvietošanās ir vienkāršāka un kuri nav nav acīm redzami invalīdi, 17 procenti, kas brauc un izmanto sabiedrisko transportu, ir ļoti daudz. Nu ļoti, ļoti daudz.

Mums ir Latvijā 5 procenti vispār cilvēki ar invaliditāti, teiksim, 7 procenti ar invaliditāti no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Nu, nezinu, cik lielai jābūt vēlmei braukt ar mikroautobusiem, lai tāda situācija būtu. Nu nevar tā būt!

Braucienu uzskaiti Rīgā veic SIA Rīgas karte. Uzņēmumā 51 procents pieder Rīgas Satiksmei, pārējie Francijas uzņēmumam Xerox Business Solutions. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Francijas pilsonis Ēriks Fransuā Morizīrs. Valdē darbojas arī Rīgā pie varas esošās partijas Gods Kalpot Rīgai biedri – Pāvels Tulovskis un Aleksandrs Brandavs.

Aleksandrs Brandavs vienlaikus ir arī Rīgas satiksmes Elektronisko norēķinu un projektu daļas vadītājs. Komercreģistrā atrodams, ka viņš ir patiesais labuma guvējs pilnsabiedrībā Rīgas mikroautobusu satiksme. Arī šā uzņēmuma pasažierus uzskaita Rīgas karte.

Brandava 2017. gada amatpersonas deklarācijā norādīts, ka

viņam pieder māja un zeme Rīgā, kā arī trīs zemesgabali Rojas novadā. Bankās viņam uzkrāti 830 tūkstoši eiro. Aizdevumos viņš izsniedzis 1,3 miljonus.  Lielākās atlīdzības viņš saņem no SIA Rīgas kartes – 147 tūkstoši gadā, Rīgas satiksmē alga bijusi 31 tūkstotis.  Viņam pieder kapitāla daļas sešos uzņēmumos Krievijā, Maltā un Latvijā. 

2016. gads Brandavam bijis vēl ienesīgāks. Viņa uzņēmums “B noma” par miljonu pārdevis lepnu savrupnamu Jūrmalā. Viņš pats dažādos uzņēmumos guvis ienākumus 700 tūkstošu eiro apjomā.

Darba vietā Rīgas satiksmē Brandavs šonedēļ nebija. Viņam esot darba nespējas lapa.

Pārsteigts par mikroautobusu satiksmes uzrādītājiem rezultātiem ir Rīgas satiksmes valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss. Palielinātais invalīdu skaits viņa vadītajam uzņēmumam izmaksās  300 tūkstošus eiro.

"Šī statistika ir pārsteidzoša. Pirmais, ko mēs darīsim, mēs runāsim, kā tas tā nākas, kā tas ir iespējams. Otrs, ir jānoķer un jānokontrolē, kas tik tiešām ir kaut kādi pārkāpumi. Šobrīd mēs par to nevaram spriest. Bet, kā jau saku, ja salīdzina tīri analītiski, ja, cik tas ir bijis Rīgas satiksmes un mikroautobusu satiksmes, ja tā atšķirība būtu tur neliela, tad varētu būt, nezinu, ērtāk labāk izvēlās mazos busiņus, nekā lielos busus vai tramvajus vai kā savādāk. Bet, ja viņi atšķiras trīs reizes, tad tur kaut kas noteikti būtu jādara, domāsim, kādā veidā šo situāciju kontrolēt."

Par cilvēku pārvadāšanu Rīgas domē atbild  Satiksmes un transporta lietu komiteja.

Tās ilggadēju locekli un nu jau mēnesi arī priekšsēdētāju Vadimu Faļkovu dati nesatrauc. Atbildība par lielo nulles biļešu skaitu jāuzņemas Autotransporta direkcijai, kas gadiem nespēj ieviest vienotu norēķinu sistēmu visiem invalīdiem. Izskaidrot atšķirības datos viņš nespēj.

Uz jautājumu par iespējamo krāpšanu Faļkovs atbild:

"Cik man ir zināms, mikroautobusos ir uzstādītas  kameras, un es domāju, ja kādam ir tāds jautājums, šo lietu var visai viegli pārbaudīt."

Līdz šim neviens neko nav pārbaudījis. Tiesības kontrolēt biļetes Rīgas mikroautobusu satiksmē ir Rīgas satiksmes kontroles dienestam. Tomēr minibusu neviens nav pārbaudījis, jo no Rīgas satiksmes vadības bijis rīkojums kontrolieriem minibusus neaiztikt. Rīgas satiksmes jaunā vadība sola, ka tagad kontrolēs arī tos. Autotransporta direkcija prasīs skaidrojumu Rīgas domei.  

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs uz jautājumu par šo proporciju atbild:

"Nu, pirmām kārtām, man nebija iespējas un nebija pamata pētīt šīs proporcijas. Tas, ko jūs man stāstāt par 4 vai 14 procentiem, to es dzirdu no jums. Droši vien tāda atšķirība var izraisīt ja ne jautājumus, tad vismaz pamatu to izpētīt. Bet godīgi pateikšu, nokomentēt pašreiz, cik daudz invalīdu pārvadā viens vai otrs pārvadātājs, to es nevaru."