Raidījums: Šlesers un Šķēle veido tranzītbiznesu no Lietuvas uz Kaļiņingradu (23)

Latvijas, Lietuvas un arī mūsu partneru drošības dienesti vairākkārt brīdinājuši par drošības riskiem, ko rada Krievijai piederošā Kaļiņingrada. Tomēr bijušie politikas smagsvari no Latvijas Ainars Šlesers un Andris Šķēle Kaļiņingradā saskatījuši iespēju labi nopelnīt.  Viņi izveidojuši firmu, kurā pieņemti darbā korupcijā aizdomās turēti Lietuvas un Latvijas agrākie dzelzceļu vadītāji. Un kopā ar viņiem, kā arī ar Krievijas dzelzceļa meitas firmu notiek mēģinājums pārņemt Krievijas kravu tranzītu, kas caur Lietuvu tiek vestas uz Kaļiņingradu. Lietuvas atbildīgie dienesti tomēr šai Krievijas, Šķēles un Šlesera biznesa iecerei negrib piekrist, jo tajā saskata būtiskus riskus savas valsts drošībai.

Kad pirms pieciem gadiem lielākā daļa Eiropas valstu vēlējās ieviest sankcijas pret Krievijas dzelzceļa tā brīža vadītāju Vladimiru Jakuņinu, Latvija nolēma sadarbību ar Krieviju nesaraut. Satiksmes un ārlietu ministrija toreiz skaidroja, ka Latvijai tas būtu liels finansiāls trieciens.

Bijušajam Krievijas dzelzceļa vadītāja Vladimiram Jakuņinam ir ne tikai tuvas attiecības ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Viņam izveidojās cieša draudzība ar Latvijas un Lietuvas dzelzceļa vadītājiem Uģi Magoni un Stasi Dailidku (Stasys Dailydka). Un tās saglabājušās arī pēc tam, kad Jakuņinam nācās augsto amatu atstāt.

Agrāk ietekmīgo vīru biznesa intereses šobrīd izgaismojušās mūsu kaimiņos Lietuvā.

Lietuva pirms sešiem gadiem piedzīvoja skandālu, kad pret nacionālo dzelzceļa kompāniju “Lietuvas dzelzceļš” izmeklēšanu sāka Lietuvas pretkorupcijas aģentūra. Pastāvēja aizdomas, ka uzņēmuma vadītāja vietnieks Stasis Gudvalis (STASYS GUDVALIS) bija pieļāvis mākslīgi sadārdzinātus dzelzceļa iepirkumus un piedalījies koruptīvās darbībās. Viņa priekšnieks aizdomās turēto vietnieku aizstāvēja, bet tomēr pēc sabiedrības spiediena Gudvali nācās atlaist. Izmaksājot kompensāciju 8 mēnešalgu apmērā. Pusgadu vēlāk amats bija jāpamet arī pašam dzelzceļa ģenerāldirektoram (Stasys Dailydka), jo viņš bija centies uzpirkt kādu vietējo žurnālistu, lai tas gatavotu pozitīvas reportāžas par dzelzceļa kompāniju. Pēc šīs informācijas publiskošanas, dzelzceļa vadītājs atkāpās.

Tomēr agrākā Lietuvas dzelzceļa spice bez darba nepalika. Abi pirms pusotra gada nonāca valdē tobrīd tiko Lietuvā reģistrētā kompānijā LGC Cargo.

Pētot agrāko korupcijas skandālu, žurnālisti Lietuvā izgaismoja kā tālāk virzījušās agrāko valsts dzelceļa kompānijas vadītāju karjeras.

Un tas noticis ciešā sazobē ar vairākiem Latvijā ietekmīgiem uzņēmējiem, kuri, palīdzot ar Krievijas dzelzceļa sistēmu saistītām personām, grib iegūt ietekmi Lietuvas tranzītbiznesā.

Lietuvas uzņēmumā LGC Cargo pagājušā gada 3.jūlijā valdē nonācis Latvijas agrākais satiksmes ministrs Ainars Šlesers. Šeit viņš startē kā nosacīti Krievijas biznesa interešu pārstāvis. Jo gan viņš, gan arī Uģis Magonis strādā firmā EURO RAIL TRANS, kurā kontrolpakete pieder Krievijas dzelzceļa meitas firmai “RDŽ Loģistika”. Lietuvas mediji vēsta, ka šīs biznesa saites Krievijā tālāk ved līdz pat bijušajam Krievijas dzelzceļa šefam Jakuņinam, ar kuru Šleseram un Magonim esot draudzīgas attiecības. Kopā ar Šleseru un Magoni pastarpināti Lietuvas kompānijā parādās arī agrākā Latvijas politikas smagsvara Andra Šķēles intereses.

Kopš pagājušā gada vasaras Viļņas firmas LGC Cargo valdē iecelts Ivars Sormulis. Viņš ir valdes priekšsēdētājs Baltijas tranzīta servisā, kas Latvijā ir viens no lielākajiem privātajiem dzelzceļa operatoriem. Tā kontrolpake pieder Šlesera un Šķēles pārvaldītajai Rīgas tirdzniecības ostai. Sormulis Lietuvas Uzņēmumu reģistram kā savu deklarēto adresi uzrādījis kādu daudzstāvu mājas apartamentu Monako. Sormuļa brālis Ansis kopā ar Aivaru Lembergu sēž uz apsūdzēto sola tā saucamajā Ventspils amatpersonu lietā.

Lietuvas medijos pieminēta arī Uģa Magoņa sieva Anastasija, kura saistīta ar šo biznesa ideju. Pēdējo gadu viņas vārds uzrādās vēl kādā citā firmā “Railways Invest”, kas pastarpināti pieder diviem Krievijas pilsoņiem un arī agrākajam augsta līmeņa VDK darbiniekam ar tranzītbiznesu saitītajam Jurijam Šabašovam.

LGC Cargo pārstāvji Lietuvas medijos izteikušies, ka viņu interese ir tikt pie tranzītu kravu pārvadājumiem, ko Krievija caur Lietuvu un arī Latviju ved uz Kaļiņingradu. Tomēr kontrolējošās iestādes pusotra gada laikā kopš firmas nodibināšanas tā arī nav izsniegušas atļaujas, lai bizness varētu sākties. Lietuvas Komunikāciju un transporta ministrs to skaidro ar drošību. Jo tranzīts no Krievijas nozīmējot paaukstnātu apdraudējumu. Par to, ka Krievija šo dzelzceļa līniju varētu izmantot dažādu militāru darbību veikšanai, brīdinājušas arī vietējās drošības iestādes

Ainārs Šlesers un Andris Šķēle ar Nekā Personīga par iecerētajām biznesa idejām runāt nevēlājās. Bet EURO RAIL TRANS valdes padomnieks Uģis Magonis apstiprināja, ka Krievijas kravu pārvadāšanā Lietuvā viņiem esot tālejoši plāni.

Šlesera un Krievijas biznesmeņu pārstāvētais uzņēmums LGC Cargo nolēmis par viņuprāt negodīgo attieksmi sūdzēties Eiropas Komisijai.

Bet ar Krieviju saistītajiem biznesmeņiem neinteresē tikai austrumu virziens. Plāns esot iesaistīties arī Rail Baltica projektā. Kā un cik plaši pagaidām netiek atklāts.

Mūsu ārlietu ministrija uz mēģinājumu Krievijas dzelzceļa kompānijām piekļūt jaunajam megaprojektam Rail Baltica raugās ar bažām. Tāpēc iecerēts veikt pastiprinātas to firmu pārbaudes, kas Rail Baltica projektā gribēs iesaistīties.