"Luminor Bank": Latvijai ir jādara viss, lai neiekļūtu "Moneyval" "pelēkajā sarakstā" (1)

"Mums ir jādara viss, lai šajā "pelēkajā sarakstā" nenokļūtu," teica Gabrilovica.

Viņa atzina, ka šobrīd pastāv risks, ka Latvija nepaspēs paveikt visus "Moneyval" uzdevumus, turklāt arī valdības maiņas process bija samērā ilgs, kas nozīmē, ka daudzi darbi stāvēja uz vietas. "Tas no dienas kārtības nekur nav pazudis. Turklāt viena lieta ir nerezidentu banku darba sakārtošana, otra - naudas atmazgāšana un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas kopumā. Tā ir lieta, par kuru runā visā pasaulē. Latvijā līdz galam nav izskaustas arī pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas shēmas. Tiesās lēmumi tiek pieņemti lēni. Tas būs izaicinājums visas šīs lietas sakārtot," teica Gabrilovica.

Viņa piebilda, ka šobrīd ir jomas, kurās ir izdarīts daudz, bet ir arī virkne pozīciju, kuras tiek vērtētas un kur īpašs uzlabojums līdz šim nav panākts. "Tas attiecas uz tiesu sistēmu, kā arī piemēroto sankciju izpildes kontroli. Pozitīvā ziņa ir, ka izmaiņas ir redzamas Kontroles dienestā. Ir izmaiņas tajā, kā Ekonomikas policija izmeklē finanšu noziegumus, taču vienlaikus lēmumu pieņemšanā, saucot pie atbildības, kur tas nepieciešams, ir vēl kur augt. Redzamu notiesāšanas gadījumu vēl joprojām ir maz, un tas par kaut ko liecina. Tādēļ, jā, ir ļoti daudz izdarīts, bet ļoti daudz vēl ir jādara, un mums vairs nav daudz laika, lai mēs pierādītu, ka esam panākuši vajadzīgo efektu. Mums ir laiks tikai līdz vasaras beigām. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai jaunā valdība, tostarp premjers un Finanšu ministrija, mērķtiecīgi rīkotos. Tāpat iepriekšējā pieredze liecina, ka ļoti svarīga ir komunikācija un tas, cik skaļi mēs stāstām par savu paveikto, vai mēs starptautiskajiem ekspertiem izskaidrojam, kas ir izdarīts, lai viņiem ir visa informācija un vērtējumi nav subjektīvi," uzsvēra Gabrilovica.

Jautāta, ko Latvijai reāli nozīmētu nonākšana "pelēkajā sarakstā", "Luminor Bank" filiāles vadītāja Latvijā sacīja, ka šādā gadījumā liela daļa korespondējošo banku un starptautisko institūciju Latviju uzskatīs par paaugstināta riska zonu.

"Pašlaik "pelēkajā sarakstā" īpaši daudz valstu nav, tādēļ tas var apgrūtināt sadarbību ar starptautiskiem uzņēmumiem un Latvijas uzņēmumiem var apgrūtināt darbību starptautiskajos tirgos. Visiem starptautiskajiem maksājumiem tiks pievērsta papildu uzmanība - tie var aizkavēties, par tiem var prasīt papildu dokumentāciju, var būt korespondējošās bankas, kuras ar Latviju vispār izvēlas nestrādāt. Līdz ar to ietekme uz starptautisko uzņēmējdarbību noteikti būs. Jautājums ir arī par ārvalstu investīcijām - vai kāds gribēs ieguldīt valstī, kura ir pelēkajā zonā? Līdz ar to risks pastāv, un tas nav 0,1% - tas ir lielāks," teica Gabrilovica.

Viņa arī piebilda, ka Vienotā eiro maksājumu telpa (Single Euro Payments Area - SEPA) ir Eiropas regulēts tirgus, un tajā maksājumi būs jānodrošina, bet Latvijā pietiekami daudzi uzņēmumi darbojas arī ārpus SEPA - tirdzniecība notiek gan Austrumu virzienā, gan ar Ameriku, un SEPA nav pat Apvienotajā Karalistē, kas ir liela Latvijas tirdzniecības partnere. "Tādēļ ietekme noteikti būs," atzina Gabrilovica.

Tāpat viņa norādīja, ka nonākšana "pelēkajā sarakstā" ir nopietns risks valsts reputācijai un investīciju piesaistei.

"Vienlaikus "pelēkais saraksts" vēl nav "melnais saraksts". Tādēļ pat šajā gadījumā mums tiks dots gads, lai no "pelēkā saraksta" tiktu ārā. Vienlaikus ir jārēķinās, ka par starptautiskiem maksājumiem tiks lūgti papildu skaidrojumi, un dienā to ir ļoti daudz. Tas nozīmē papildu slogu gan bankām, gan uzņēmumiem. Tādēļ labāk mums ir šajā pelēkajā sarakstā nemaz nenokļūt," sacīja Gabrilovica.

Tajā pašā laikā viņa norādīja, ka izskanējušie apgalvojumi, ka nonākšanai "pelēkajā sarakstā" ietekme var būt līdz pat privātpersonu līmenim, jo kaut kur varētu nepieņemt, piemēram, Latvijā izsniegtas maksājumu kartes, ir pārspīlējums. "Tas gan ir pārspīlējums. Tas tiešām skars starptautiskos maksājumus un uzņēmējdarbību," teica Gabrilovica.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka "Moneyval" noteikusi Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu. Tās ziņojumā par Latviju kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. "Moneyval" Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās - patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.