"Lursoft": 14. janvārī likvidēti vairāk nekā 6600 uzņēmumi

Tiek vēstīts, ka 14.janvārī likvidēti 6 647 komersanti. Tas ir visu laiku augstākais uzņēmumu skaits, kas likvidēts vienas dienas laikā. Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Guna Paidere medijiem uzsvērusi, ka reģistrs aktīvi strādā, lai ieviestu “Moneyval” ziņojumā sniegtās rekomendācijas un uzlabotu situāciju naudas atmazgāšanas novēršanas jomā Latvijā.

Tas arī bijis galvenais iemesls, kāpēc UR janvārī veica automatizētu ekonomiski neaktīvo kapitālsabiedrību izslēgšanu no reģistra.

"Šogad vēl tiks izslēgtas īpaši augsta riska komercsabiedrības, kas nebūs atklājušas to patiesos labuma guvējus, kā arī tiks turpināta ekonomiski neaktīvo kapitālsabiedrību izslēgšana no komercreģistra vienkāršotās likvidācijas kārtībā," skaidroja Paidere.

Vārdiem seko arī darbi, un statistika par 13.februāri liecina, ka šīs dienas laikā likvidēti 3408 uzņēmumi, kuriem noteikti sekos vēl citi likvidēšanas viļņi.

“Lursoft” izpētījis, kas ir 2019.gada 14.janvārī likvidētie uzņēmumi. Kas bijuši to īpašnieki, cik sen šīs kapitālsabiedrības nav iesniegušas pārskatus un cik daudz tās palikušas parādā valstij nesamaksātajos nodokļos.

Lauvas tiesa jeb 75,81% no visiem 14.janvārī likvidētajiem uzņēmumiem bijuši reģistrēti Rīgā, bet vēl 14,74% - Pierīgā. Skatoties likvidēto uzņēmumu sadalījumu pa reģioniem, redzams, ka vismazāk "kritušo" ir Latgalē - vien 40 uzņēmumi. Tikmēr Kurzemē šajā dienā likvidēti 202, Vidzemē - 207, bet Zemgalē - 179 uzņēmumi.

Likvidēto uzņēmumu vidējais vecums ir 8 gadi, bet starp likvidētajiem bijis arī viens uzņēmums, kas pastāvēšanu beidzis vēl pirms savas 1. dzimšanas dienas. Tas ir kāds aizvadītā gada aprīlī reģistrēts uzņēmums SIA "Cleveroad", kurš mājvietu atradis Purvciemā, norādot, ka tā pamatdarbība saistīta ar datorprogrammēšanu.

Apskatot, kurās nozarēs iepriekš darbojušies vai vismaz vēlējušies strādāt 14.janvārī likvidētie uzņēmumi, redzams, ka populārākā to vidū ir joma, kas saistīta ar citur neklasificēto individuālo pakalpojumu sniegšanu.

Šajā nozarē ietilpst uzņēmumi, kas nodarbojas ar tetovēšanas, eskorta, iepazīšanās dienestu pakalpojumiem, tāpat arī veic astrologu un spirituālistu darbību. Tostarp šajā nozarē iekļauti uzņēmumi, kas ekspluatē ar monētām darbināmus pašapkalpošanās automātus, piemēram, fotokabīnes.

Likvidēšanas vilnis 14.janvārī skāris arī vairāk nekā 200 būvniecības uzņēmumus, no tiem neviens nav iesniedzis gada pārskatu par saimniecisko darbību 2017.gadā.

14.janvārī likvidēto uzņēmumu vidū liels klupšanas akmens bijusi gada pārskatu neiesniegšana, jo no 6647 uzņēmumiem pārskats par 2017.gadu pieejams vien par 12 firmām. Lursoft izpētījis, ka vairāk nekā puse jeb 58,37% no pētījumā analizētajiem uzņēmumiem savas darbības laikā nav iesnieguši nevienu gada pārskatu, savukārt 5,25% uzņēmumiem pēdējais pārskats bijis vien par tālo 2010.gadu.

Likvidētie uzņēmumi nebūt nav aktīvas, strādājošas kompānijas. Drīzāk, izpētot padziļinātāk to datus, redzams, ka šiem komersantiem nav bijusi doma par uzņēmuma attīstīšanu nākotnē.

Pēc “Lursoft” datiem, no š.g. 14.janvārī likvidētajiem uzņēmumiem 90,08% jau bijusi apturēta saimnieciskā darbība, 87,23% likvidēšanas brīdī bijis reģistrēts nodrošinājums. Piedevām, teju trešdaļai no šiem uzņēmumiem likvidēšanas brīdī bijis arī nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro. Likvidēto uzņēmumu kopējais nodokļu parāds janvāra sākumā sasniedzis 10,48 miljonus eiro.

No tiem lielākais nodokļu parādnieks bijis 2006.gadā dibinātais SIA "Logistics Consluting Service", kam jau ilgstoši nodokļu parādu apjoms pārsniedzis 1 miljonu eiro, bet likvidācijas brīdī tas sasniedzis jau 1,76 miljonus eiro.

Pēc uzņēmuma sniegtās informācijas, tā pamatdarbība bijusi saistīta ar konsultēšanu komercdarbībā un vadībzinībās, kā arī metālu un metāla rūdu vairumtirdzniecību. Pēdējos piecus gadus “Logistics Consulting” vienīgā īpašniece bijusi Krievijas pilsone Jekaterina Rezviha.

Šis uzņēmums nav vienīgais, kura kapitāldaļu turētāji bijuši ārvalstnieki. 30,12% gadījumu likvidēto uzņēmumu 100% visas daļas piederējuši ārzemniekiem un to kopējais pamatkapitāls bijis 12,40 miljoni eiro. No tiem 17,93% uzņēmumi piederējuši personām no Krievijas, 15,13% - no Lietuvas, bet 13,34% - no Baltkrievijas.