Huawei 2019.gada "amerikāņu kalniņi" (3)

Sarežģītās attiecības ar ASV

"Huawei" ir otrais lielākais viedtālruņu ražotājs pēc Dienvidkorejas uzņēmuma "Samsung". 2018.gadā "Huawei" no otrās pozīcijas izspieda amerikāņu gigantu "Apple", kas tagad palicis trešajā vietā. "Huawei" patērētāju produktu nodaļas vadītājs Ričards Ju izteicies, ka 2019.gadā uzņēmums varētu kļūt par tirgus līderi - pat neskatoties uz to, ka "Huawei" produkcija nav plaši pieejama ASV.

Balstoties uz aizdomām, ka kompānijas tehnoloģijas potenciāli varētu izmantot Ķīnas izlūkošanas aktivitātēs pret ārvalstu valdībām, bruņotajiem spēkiem un lielajiem uzņēmumiem, Savienotajās Valstīs "Huawei" viedtālruņus no pārdošanas izņēma lielākie veikalu tīkli - tagad amerikāņu patērētājiem tos galvenokārt atliek meklēt "Amazon" plašumos.

Pagājušā gada augustā ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja likumprojektu, kas aizliedza izmantot "Huawei" ierīces ASV valdības vajadzībām. Vēl pavisam nesen Vašingtona brīdināja savus sabiedrotos atturēties no "Huawei" produktu izmantošanas, taču Eiropas valstu viedokļi šajā jautājumā atšķiras.

"Huawei" pozīcija - ASV lēmumi ir politiski motivēti. Uzņēmuma dibinātājs Rens Vaņdžou (kura meita - "Huawei" finanšu direktore Mena Vaņdžou - decembrī tika aizturēta Kanādā) pagājušonedēļ intervijā raidorganizācijai BBC bija kritisks pret Savienotajām Valstīm.

"Viņi nevar mūs sagraut," viņš sacīja. "Pasaule nevar no mums novērsties, jo esam tehnoloģiski augstāk attīstīti. Pat ja viņi pārliecinās citas valstis uz laiku neizmantot mūsu produktus, mēs vienmēr varam samazināt savu darbību."

Aizdomas un fakti

2019.gada 28.janvārī ASV Tieslietu departaments atslepenoja pret "Huawei" izvirzītu apsūdzību desmit punktos par profesionālo noslēpumu zagšanas mēģinājumu no amerikāņu uzņēmuma "T-Mobile", finanšu noziegumiem un melošanu ASV varasiestādēm. Tieslietu departaments apraksta iekšējo paziņojumu, ar kuru "Huawei" darbiniekiem laikā no 2012. līdz 2014.gadam esot piesolīti bonusi par konfidenciālas informācijas nozagšanu no citiem uzņēmumiem. 

Interesanti, ka abas puses vaino viena otru konkurences kropļošanā - no vienas puses ASV vaino "Huawei" mēģinājumos negodīgā ceļā gūt priekšrocības tirgū, bet no otras puses "Huawei" kritizē ASV par mēģinājumiem izstumt kompāniju no tirgus.

Publiskajā telpā izskanējušās aizdomas saistībā ar "Huawei" produktiem var iedalīt vairākās kategorijās: pirmkārt, iespējamā spiegošanas tehnoloģiju iestrādāšana produktos; otrkārt, Ķīnas valdības iespējas pieprasīt datus; treškārt - sankciju pārkāpumi (Mena Vaņdžou tika aizturēta saistībā ar aizdomām par Irānas sankciju pārkāpšanu); ceturtkārt - intelektuālā īpašuma zādzības.

Runājot par iespējamajiem spiegošanas riskiem, joprojām nav publiskoti konkrēti pierādījumi. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka Ķīna ir autoritāra valsts, kuras veiktā pilsoņu masu novērošana - internetā, sociālajos tīklos un ar kamerām uz ielām - nav nekāds noslēpums. Tiek uzskatīts, ka "Huawei" dibinātājs un prezidents Rens Vaņdžou savulaik strādājis Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijas jeb valsts bruņoto spēku informācijas tehnoloģiju pētniecības institūtā. Nesenā intervijā raidorganizācijai BBC viņš vairījās par šo tematu runāt, sakot, ka tie ir nevis fakti, bet gan tikai pieņēmumi. Viņš atzina, ka "Huawei" ir sava komunistiskās partijas komiteja, taču tā esot juridiska prasība visiem uzņēmumiem, kas darbojas Ķīnā.

""Huawei" ir privāta kompānija, un mūsu galvenā mītne atrodas Ķīnā. Mēs apzināmies savu ģeopolitisko situāciju: ja starp valdībām - jebkurām valdībām - būs strīdi, mēs būsim netiešie upuri," saka Lauhde. Viņš pastāv uz to, ka uzņēmumam vienmēr galvenās būs biznesa intereses, nevis "ģeopolitiskās spēles".

Taču tas rada jautājumu - vai tādā gadījumā "Huawei" nevajadzētu pacensties aktīvāk kliedēt bažas par konkrētiem kiberdrošības riskiem un saitēm ar Ķīnas valdību tā vietā, lai nāktu klajā ar nekonkrētiem paziņojumiem par politiskajām spēlēm un centieniem ierobežot konkurenci?

"Ja kāda valsts mūs neielaiž, tad mēs nevaram ieiet tās tirgū. Mēs cenšamies turpināt diskusijas, bet, ja ASV negrib ielaist "Huawei", tad mūsu tur nebūs. Tā ir realitāte," saka Laude. ""Huawei" ir daudz diskutējis ar Ķīnas valdību, sakot - neieviesīsim noteikumus, kas kaitē Ķīnas ekonomikai un uzņēmumiem, kā arī ārvalstu investīcijām."

Tomēr kompānijas rīcība dažreiz nonāk pretrunās ar biznesa loģiku - tā šķietami samierinās ar nozīmīga tirgus zaudēšanu un tā vietā, lai publiskajā telpā apspriestu konkrētus kiberdrošības jautājumus, pārmet oponentiem kādas slēptās intereses. Tomēr tas varētu mainīties - izskatās, ka nesenie skandāli Kanādā un Polijā noveduši pie krīzes komunikācijas iedarbināšanas, kas varētu izmainīt uzņēmuma turpmāko virzību. "Huawei" vadošie darbinieki šogad intervijas sniedz daudz aktīvāk nekā iepriekš. 

Kursa maiņu intervijā apstiprina arī Lauhde, solot, ka "Huawei" turpmāk daudz aktīvāk apspriedīs kiberdrošības jautājumus - tas esot ielikts jaunajā stratēģijā. "Mēs strādājam nevis reaktīvajā, bet gan proaktīvajā režīmā," viņš saka.

"Huawei" attiecības ar Eiropu - arī sarežģītas

Par spīti tam, ka "Huawei" būtībā izslēgts no ASV tirgus, kompānija uzrāda labus pārdošanas rezultātus Ķīnā un Eiropā. 

Šī gada janvārī Polijā aizdomās par spiegošanu tika aizturēts pārdošanas direktors Vans Veidzjins. "Huawei" zibenīgi atlaida Vanu un publicēja paziņojumu, apgalvojot, ka darbinieks rīkojies patvaļīgi un viņa darbības neesot nekādi saistītas ar kompāniju.

Līdz ar Vanu tika aizturēts kāds bijušais Polijas izlūks, kam arī uzrādīta apsūdzība spiegošanā - noziegumā, par kuru draud līdz pat desmit gadus ilgs cietumsods.

"Šādi gadījumi vienmēr ir nepatīkami," saka Lauhde, piebilstot, ka paļaujas uz Polijas likumsargiem un tieslietu sistēmu. Viņš norāda, ka Polijas valdība uzreiz esot informējusi, ka lieta neesot saistīta ar Vana profesionālo darbību - uz to patiešām norādīja Polijas drošības dienesta pārstāvis. Taču kā ziņo Polijas televīzija TVP, Iekšējās drošības aģentūra pārmeklējusi vairākas adreses, tai skaitā "Huawei" Polijas biroju.

Pēc notikušā Polijas ārlietu ministrs Joahims Brudziņskis aicināja ES un NATO dalībvalstis ieņemt vienotu nostāju par to, vai "Huawei" izslēgt no saviem tirgiem. Pašlaik šajā jautājumā nav vienotības.

Arī Latvijas Valsts drošības dienesta (VDD) darbakārtībā ir jautājums par Ķīnas uzņēmuma "Huawei" ražoto tehnoloģiju iespējamiem drošības riskiem.

Lai arī valstu valdību līmenī turpinās diskusijas, Eiropas patērētāji iecienījuši salīdzinoši lētākos "Huawei" tālruņus un citas mobilās ierīces. Pat Polijā pēc spiegošanas skandāla nenoplaka "Huawei" ierīču pārdošanas apjomi, janvārī apliecināja uzņēmuma Eiropas nodaļas vadības darbinieks Georgs Majers.

Svarīgākais jautājums - vai "Huawei" ierīces ir drošas? - tā arī paliek karājamies gaisā. ASV saka "nē", "Huawei" uzstāj uz stingru "jā", bet daudzas citas valstis nostiepj vien nepārliecinātu "nezinu"... Pašlaik vājais punkts ir "Huawei" līdzšinējā reakcionārā sabiedrisko attiecību stratēģija, ieņemot samērā noslēgtu pozīciju un krīzes situācijās visbiežāk reaģējot ar nekonkrētiem paziņojumiem par ģeopolitiskajām spēlēm. Caurspīdīgums un pašiniciatīva, pierādot uzņēmuma kiberdrošības līmeni un politisko neatkarību, "Huawei" palīdzētu izvairīties no nozīmīgu tirgu zaudēšanas un neradītu tik daudz jautājumu par to, kamdēļ līdzšinējā stratēģija ne vienmēr izcēlusies ar šīm vērtībām.