Tāpat no 2018.gada valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likme tika paaugstināta par vienu procentpunktu, šos ieņēmumus novirzot veselības aprūpes nozares finansēšanai. Tomēr, kā iepriekš skaidrojusi veselības ministre Ilze Viņķele (A/P), tas patlaban nav attiecināts uz visiem legālās nodarbinātības veidiem, tostarp mikrouzņēmuma režīmā strādājošajiem, patenta maksājumu veicējiem un autoratlīdzību saņēmējiem.
Par MUN, kā arī citu ieņēmumu veidu ietekmi šajā jautājumā runā arī bankas “Citadele” galvenais ekonomists Mārtiņš Āboliņš, kurš norāda, ka MUN, tāpat arī autoratlīdzības ir tās nodarbinātības jomas, kurās jārunā par ļoti zemiem nodokļiem.
“No šiem nodokļiem iemaksas sociālās aizsardzības jomā ir ļoti nelielas, līdz ar to tās salīdzinoši maz piedalās veselības finansējuma veidošanā. Tās ir specifiskas nodokļu formas, par kurām jādiskutē – vai nu nodokļiem jāpaliek tādiem pašiem, vai arī jādomā veids, kā tos vairāk iesaistīt veselības jomas finansējumā,” pauž Āboliņš.
Runājot par iespējamajām izmaiņām, Āboliņš saka, ka izmaiņas, ja tādas arī varētu būt, tad varētu skart autoratlīdzības, pašnodarbinātības un MUN jomu. Eksperts pieļauj iespēju, ka teorētiski Latvijā varētu atgriezties arī obligātās veselības apdrošināšanas modelis, kad cilvēkam ir nepieciešams veikt noteiktas iemaksas veselības budžetā.
“Pagaidām ir pāragri runāt par to, vai un cik ātri kaut kādas izmaiņas varētu notikt. Man nepatīk, ka šī diskusija ir par veselības aprūpi, bet mēs atkal aizejam pie nodokļiem.