Vai Latviju atkal gaida izmaiņas nodokļu politikā? (26)

Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks sarunā ar portālu TVNET bija visai skeptisks, norādot, ka pašlaik notiek aktīvas diskusijas par to, kā efektīvāk veicināt iemaksas sociālajā budžetā.

“Pagaidām par nopietnām pārmaiņām runāt ir pārsteidzīgi. Nodokļu politika jāmaina tikai tad, ja tiešām nav iespējams atrast citus risinājumus. Pašlaik valdībai jāanalizē, cik daudz līdzekļu nepieciešams veselības jomas finansēšanas maiņai, kā arī citām jomām.

Ja valdība solīja, ka šo noteikto laiku, līdz 2020. gada beigām, izmaiņu nodokļu politikā nebūs, tad nedomāju, ka tas varētu mainīties. Tomēr tādu iespēju pilnībā izslēgt nevar, jo tā ir dzīve – kaut kas var ieviest savas korekcijas,” norāda Kazāks.

Kazāks arī uzsver, ka jaunā nodokļu politika sāka darboties salīdzinoši nesen – vēl nav pat pirmo vērtējumu par tās efektivitāti. Secinājumi radīsies tuvāko mēnešu laikā, kad būs iespējams apkopot pilnu ainu par pagājušo gadu, kas bija nodokļu reformas pirmais gads.

Valdības sēdē izskanēja arī priekšlikums pārskatīt mikrouzņēmumu nodokļa regulējumu (MUN). Finanšu ministrs atzina, ka MUN nav pozitīva efekta, uz ko norādījuši arī starptautiskie eksperti, tomēr šā gada budžetā MUN mainīts netiks.

Tāpat no 2018.gada valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likme tika paaugstināta par vienu procentpunktu, šos ieņēmumus novirzot veselības aprūpes nozares finansēšanai. Tomēr, kā iepriekš skaidrojusi veselības ministre Ilze Viņķele (A/P), tas patlaban nav attiecināts uz visiem legālās nodarbinātības veidiem, tostarp mikrouzņēmuma režīmā strādājošajiem, patenta maksājumu veicējiem un autoratlīdzību saņēmējiem.

Par MUN, kā arī citu ieņēmumu veidu ietekmi šajā jautājumā runā arī bankas “Citadele” galvenais ekonomists Mārtiņš Āboliņš, kurš norāda, ka MUN, tāpat arī autoratlīdzības ir tās nodarbinātības jomas, kurās jārunā par ļoti zemiem nodokļiem.

“No šiem nodokļiem iemaksas sociālās aizsardzības jomā ir ļoti nelielas, līdz ar to tās salīdzinoši maz piedalās veselības finansējuma veidošanā. Tās ir specifiskas nodokļu formas, par kurām jādiskutē – vai nu nodokļiem jāpaliek tādiem pašiem, vai arī jādomā veids, kā tos vairāk iesaistīt veselības jomas finansējumā,” pauž Āboliņš.

Runājot par iespējamajām izmaiņām, Āboliņš saka, ka izmaiņas, ja tādas arī varētu būt, tad varētu skart autoratlīdzības, pašnodarbinātības un MUN jomu. Eksperts pieļauj iespēju, ka teorētiski Latvijā varētu atgriezties arī obligātās veselības apdrošināšanas modelis, kad cilvēkam ir nepieciešams veikt noteiktas iemaksas veselības budžetā.

“Pagaidām ir pāragri runāt par to, vai un cik ātri kaut kādas izmaiņas varētu notikt. Man nepatīk, ka šī diskusija ir par veselības aprūpi, bet mēs atkal aizejam pie nodokļiem.

Šis jautājums par nodokļiem jau ilgāku laiku ir aktuāls, un arī Fiskālās disciplīnas padome pagājušajā nedēļā pauda, ka tas pats MUN ir krīzes laika nodoklis, kas ir reformējams,” saka Āboliņš.

Savukārt Fiskālās disciplīnas padome komentāros par iespējamajām izmaiņām nodokļos bija atturīga. Padome raugās, kāda ir atkāpe no iepriekš prasītās naudas budžetam veselības nozarei strukturālajai reformai, kas ir salīdzinoši neliela summa.

“Padomē pagaidām līdz šim nav bijusi diskusija par šo jautājumu. Līdz februāra beigām padomē tiks iesniegts uzraudzības ziņojums par šā gada budžetu, kas līdz šim tiek veidots. Padome saistībā par šo ziņojumu sava mandāta robežās izteiks viedokli, un šajā procesā būsim kritiski,” norāda padomes pārstāve Dace Karlsone.

Viņa piebilda, ka Fiskālās disciplīnas padome atturas no nozaru politiskajiem lēmumiem, taču skatās uz kopējo ainu, ņemot vērā oficiālās atkāpes no iepriekš noteiktā budžeta.

“Mēs ilgi nebijām apmierināti, jo nebija informācijas, kā šī atkāpe tiks izmantota, taču tajā brīdī, kad Veselības ministrija tika “uzlikta uz sliedēm”, mēs ieguvām caurspīdīgu un precīzu informāciju par to, kā šie papildu līdzekļi tiks izlietoti – kādas būs aktivitātes, kādas būs izmaiņas. Šobrīd mēs redzam rezultātu,” saka Karlsone.

Tomēr vismaz šogad nodokļu politika netiks mainīta. Vai tas notiks nākamgad – par to diskusijas sāksies aprīlī, īsi pēc tam, kad tiks pieņemts 2019. gada budžets. Pagaidām runāt par drīzām izmaiņām nodokļu sistēmā ir pāragri.