Vardarbība skolās: Rīgas Angļu ģimnāzijā piekauj trešklasnieku

Rīgas Angļu ģimnāzijas telpas ir plašas, gaišas un izremontētas. Skolas gaiteņos skraida smaidīgi un, šķiet, laimīgi bērni. Tomēr ne katra diena šeit ir tik labvēlīga.

Pirmdien Kaspars, kura dēls mācās Rīgas Angļu ģimnāzijas 3. klasē, saņēma nepatīkamu un satraucošu ziņu: dēlu esot piekāvuši vairāki 4. klases skolēni. Incidents, pēc Kaspara stāstītā, esot noticis ģērbtuvē uzreiz pēc sporta nodarbības. Zēnam vajadzēja vairāk laika, lai apģērbtos, un viņš nepaspēja to izdarīt līdz nākamās klases atnākšanai. Divi 4. klases skolēni sāka zēnu apsaukāt, stāsta bērna tēvs Kaspars. Pēc tam zēnu nogāza uz grīdas un sāka spārdīt. Saskaņā ar ārstu slēdzienu, bērnam kautiņā ir izmežģīta potīte.

“Pēc sporta nodarbības viņam uzbruka vairāki 4. klases puikas. Apsaukājās, nogāza zemē, turēja, izdarīja spēcīgu sitienu pa kāju, ārsti ir uzlikuši ģipsi. Līdz ar to uz skolu kādu pusmēnesi noteikti iet nevarēs. Kā es no viņa esmu sapratis, tad ne pirmo reizi tie puikas apceļas. Tā ir nākamā klase, kas nāk pēc trešās klases uz nodarbību. Un acīmredzot ir vēlme apcelt tos mazākos un rādīt savu varenību.”

Kaspars apgalvo, ka viņa dēls cieš no vecāku bērnu sliktās izturēšanās jau vismaz dažus mēnešus. Tāpat vīrietim ir bažas, ka skola nevēloties risināt problēmu pēc būtības.

“Nodrošināt situāciju, kad bērnus pēc nodarbībām pieskata kāds skolotājs, nevis viņi tiek atstāti savā vaļā un dara, ko grib. Tā vietā tika piedāvāts bērnam ģērbties klasē,” bažīgs ir piekautā bērna tēvs.

Savukārt Rīgas Angļu ģimnāzijas vadība noliedz, ka Kaspara dēls tiktu vajāts un ka tas notiktu ilgākā laika posmā. Skolas direktore Maija Kokare saka, ka izglītības iestāde risina šo konfliktu saskaņā ar skolā pieņemto kārtību.

“Protams, zēnu ģērbtuvēs, tāpat kā meiteņu ģērbtuvēs, mēs nenodrošinām pastāvīgu uzraudzību. Ir dežurējošais skolotājs, kurš arī iejaucās tad, kad tika ziņots par šo konfliktu, un pārtrauca šo konkrēto notikumu. Viņš aizveda cietušo pie medmāsas, un turpat cietušā radinieks, kas ir vectēvs laikam, viņam arī atnāca pakaļ,” pauda Kokare.

Tomēr bērnu-pāridarītāju vecāki uz skolu pagaidām netika izsaukti. Kā liecina sarakste starp Kasparu un izglītības iestādi, skolas sociālais pedagogs ir runājis gan ar bērniem-pāridarītājiem, gan arī ar “dežurējošo sporta administratoru”. Lai lemtu par turpmākām darbībām, skolai nepieciešams uzklausīt Kaspara dēlu sakarā ar notikušo, piebilda ģimnāzijas direktore Maija Kokare.

Viņa tāpat atzīmēja, ka iekšējā izmeklēšanā tika atklāts, ka iespējamais konflikta cēlonis bija tieši Kaspara dēla rīcība. Saskaņā ar neapstiprinātām ziņām, zēns varētu būt izmetis atkritumu tvertnē kāda cita skolēna apģērba gabalu. Notikušā apstākļi vēl aizvien tiekot skaidroti, apgalvoja Kokare. Tāpat direktore apgalvo, ka bērna tēvam pēc incidenta esot zvanījusi klases audzinātāja. Taču Kaspars saka - klases audzinātāja viņam neesot zvanījusi.

Pēc Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktores Renātes Albergas vārdiem, vardarbība pret skolēniem no citu skolēnu puses Latvijā notiekot regulāri. Ne retāk kā reizi mēnesī VBTAI nododot informāciju par šādiem gadījumiem Valsts policijai, zināja stāstīt Alberga.

Vecākiem, uzzinot par to, ka viņu bērns skolā ir piedzīvojis vardarbību, pēc Albergas domām, jāvēršas policijā.

“Fiziskas vardarbības pakāpi var noteikt policija. Tādēļ nekavējoties jāvēršas policijā. Ļoti rekomendētu šādu vēršanos policijā vecākiem novadīt līdz tādai stadijai, kad rakstveidā ir iesniegta informācija, iesniegums un vecāki ir saņēmuši apliecinājumu, ka šī informācija ir saņemta. Varbūt ne mutiski, bet tiešām dokumentāri, lai izsniedz kopiju viņiem,” atzīmēja Alberga.

Tāpat amatpersona norādīja, ka VBTAI kompetencē ir vērtēt to, ko skola ir vai nav darījusi saistībā ar konfliktsituāciju starp skolēniem. Šo informāciju VBTAI tālāk var nodot vai nu attiecīgajai pašvaldībai, kas nodibinājusi skolu, vai arī Valsts policijai.

Saskaņā ar VBTAI pēdējiem pieejamiem datiem par vardarbību Latvijas skolās, 2017.gadā inspekcija konstatējusi 66 emocionālās un/vai fiziskās vardarbības gadījumus starp vienaudžiem Latvijas izglītības iestādēs, ieskaitot vispārizglītojošās, speciālās, internātskolās u.c.    

Savukārt, kā liecina Izglītības kvalitātes valsts dienesta apkopotā informācija par 2016. gadu, no 1020 dienestam uzdotajiem jautājumiem ar vardarbību skolēnu starpā izglītības iestādēs bija saistīti 37 jautājumi.  

Vardarbība pret līdzcilvēkiem nav pieņemams veids, kā risināt konfliktu. Tomēr pieaugušie bieži vien aizmirst saviem bērniem iemācīt, ka jebkuru konfliktu var atrisināt ar prātu. Pie kā noved savstarpējo konfliktu risināšana izmantojot fizisku spēku, lasiet nākamnedēļ TVNET rakstu sērijā par vardarbību Latvijas skolās.