Krievija draud ar kodolraķetēm, Sanderss piesaka šahu Trampam (22)

ASV un ES

Tā vien izskatās, ka Amerikas Savienotās Valstis (ASV) lēnām sāk pāriet jauno, 2020. gada prezidenta vēlēšanu gaidās. Šonedēļ bijušais kandidāts uz šo amatu, demokrāts Bērnijs Sanderss paziņoja, ka ir gatavs jau atkal izaicināt Donaldu Trampu un predentēt uz šo visai pasaulei ārkārtīgi svarīgo amatu. Savā paziņojumā par kandidatūru Sanderss solīja aizstāvēt svarīgas vērtības – ticību taisnīgumam, kopienai, aktīvisma politikai un Vērmontas iedzīvotāju sanāksmēm. Viņš arī pauda asu kritiku prezidentam Donaldam Trampam, apgalvojot, ka viņš ir valsts mēroga apkaunojums un patoloģisks melis.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Bērnijs Sanderss 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās bija viens no spēcīgākajiem amata kandidātiem. Lai gan viņš neieguva demokrātu partijas nomināciju, viņa idejas par sociālo taisnīgumu un labklājības valsts modeli ieguva plašu rezonansi. It īpaši viņu atbalstīja gados jauni cilvēki. Lai kā viņam veiktos nākamgad, nevar noliegt, ka politiķi var uzskatīt par samērā ievērojamu izaicinātāju Trampam. Atsevišķi analītiķi pat pauž viedokli, ka demokrāti ar Sandersu pie stūres būtu uzvarējuši arī 2016. gadā. Vai tas izdosies šoreiz? To uzzināsim diezgan drīz.

Krievija

Šonedēļ norisinājās attīstība arī jautājumā par ASV izstāšanos no līguma par vidēja un tuva darbības rādiusa raķešu likvidāciju. Krievijas prezidents Vladimirs Putins, sakot ikgadējo uzrunu parlamentam par stāvokli valstī, apgalvoja, ka Maskava būs spiesta izstrādāt jaunas raķetes, lai aizsargātos no iespējamās ASV kodolraķešu novietošanas Eiropā. Putins arī apgalvoja, ka Krievija jau pašlaik izstrādā virsskaņas raķeti, kuras darbības rādiuss ir 1000 kilometru un kuru varēs lietot gan pret jūras, gan pret sauszemes mērķiem.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Putina runa skaidri signalizē, ka Krievija savu jau diezgan pasen sākto armijas reformu ir gatava attiecināt arī uz kodolarsenāla modernizāciju. Tāpat tā signalizē, ka Krievija nepieciešamības gadījumā ir gatava sākt kodolbruņošanās sacensību ar ASV, kuras rezultātā visvairāk ciestu tieši Eiropas Savienības valstis. Neskatoties uz to, vai tas patiešām notiks, šāda līguma sabrukšana ir būtisks trieciens kodolbruņojuma kontrolē visā pasaulē. Jācer tikai, ka nesagrūs arī tā saucamais START līgums, kurš regulē stratēģiska līmeņa kodolbruņošanos. Jāatceras, ka tā termiņš beidzas jau 2021. gadā.

Tuvie Austrumi

Šonedēļ pienāca arī ziņa no sava veida Eiropas civilizācijas nospieduma Tuvajos Austrumos – Izraēlas. Divi lielākie pašreizējā Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu konkurenti – bijušais Izraēlas armijas virspavēlnieks Benijs Gancs un opozīcijas politiķis Jairs Lapids paziņoja par savu spēku apvienošanu pirms aprīlī gaidāmajām Izraēlas parlamenta (Kneseta) vēlēšanām. Šī apvienošana izpaužas kā startēšana no kopēja saraksta, kurš būtu bāzēts uz kreisi centriskām idejām.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Šo gājienu varētu tulkot kā mēģinājumu nešķelt abu partiju atbalstītājus divās nometnēs, kurām ir samērā līdzīgas politiskās idejas (piemēram, vairāk iekļaujoša sabiedrība, nevis ebreju pārākums). Tas ir svarīgi, jo Netanjahu ir apvienojis zem viena karoga arī trīs Izraēlas labējā politiskā spārna partijas - «Likud», «Jūdu nams» un «Nacionālā vienotība». Līdz ar to tā vien izskatās, ka vēlēšanās varētu būt cīņa starp labēji un kreisi noskaņotiem spēkiem. Savukārt no šīs cīņas iznākuma būs atkarīga arī Izraēlas un Palestīnas konflikta tālāka attīstība. Ja pie stūres turpinās būt Netanjahu, visticamāk, Izraēla turpinās būt tikpat nepiekāpīga Palestīnas valstiskuma izveides jautājumā. Savukārt otra spektra uzvara varētu vismaz daļēji atvērt dialoga logu. Tiesa, jāpiebilst, ka vairums analītiķu uzskata, ka uzvarēs tomēr Netanjahu.

Tālie Austrumi

Savukārt Tālajos Austrumos aktīvi norisinās gatavošanās otrajam Donalda Trampa un Kima Čenuna samitam (norisināsies jau 27. un 28. februārī). Šonedēļ Vjetnamas galvaspilsētā Hanojā ieradās Ziemeļkorejas delegācija ar galveno sarunvedēju ar ASV – Kimu Hjokčolu priekšgalā. Domājams, ka vizītes mērķis bija pārbaudīt tikšanās vietu – Vjetnamas valdības viesu namu, kurā uzturēsies abi valstu vadītāji.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Otrais Trampa un Kima Čenuna samits ir uzskatāms par ārkārtīgi būtisku notikumu Āzijas starptautiskajām attiecībām un pasaules kodolbruņošanās kontroles režīmam kopumā. Paredzēts, ka tikšanās laikā abas puses turpinās dialogu, kurš tika sākts jau pirmā Trampa-Kima samita laikā. Veiksmīgu sarunu gadījumā abas puses varētu vienoties par konkrētiem soļiem, kurus Ziemeļkorejai vajadzētu veikt, lai panāktu Korejas pussalas pilnīgu atbrīvošanu no kodolieročiem. Tiesa, sarunu progress pagaidām ir bijis salīdzinoši lēns un Tramps nav slēpis, ka ASV pirms jaunās tikšanās bija gaidījusi vērā ņemamākus panākumus.

Latīņamerika

Izskatās, ka Venecuēlā notiekošā krīze ir piesaistījusi arī slavenību uzmanību, jo šajā nedēļā pazīstamais uzņēmējs un miljardieris Ričards Brensons rīkoja īpašu atbalsta koncertu politiskās krīzes skartajiem Venecuēlas iedzīvotājiem. Koncerts notika Venecuēlas kaimiņvalstī Kolumbijā, un tajā uzstājās ievērojamas mūzikas zvaigznes no spāniski runājošās pasaules. Ieeja koncertā bija par brīvu, taču tika pieņemti ziedojumi Venecuēlas iedzīvotāju atbalstam.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Šāda darbība ir uzskatāms piemērs, kā slavenības uz politikas pamata var spodrināt savu tēlu sabiedrībā. Lai gan nenoliedzami mērķis ir cēls un Venecuēlas iedzīvotājiem ir nepieciešama jebkāda palīdzība, tomēr Brensona iespējas ietekmēt šajā valstī notiekošos procesus ir minimālas. Galvenokārt tāpēc, ka prezidents Nikolass Maduro bloķē humānās palīdzības piegādes valsts iedzīvotājiem. Uz koncerta simbolisko raksturu norāda arī izvēlētā vieta – Kolumbija. Tieši Venecuēlas robežu ar šo valsti Maduro ir draudējis slēgt nākamo. Tiesa, no šāda koncerta ir arī kāds ievērojams labums – tas piesaista plašu uzmanību un neļauj sabiedrībai Venecuēlas notikumus aizmirst.