Kubas iedzīvotāji lemj par jauno konstitūciju (1)

Šī varētu būt pirmā reize kopš 1959.gada, kad kubieši pie balsošanas urnām izrādīs vērā ņemamu nepakļaušanos valdošajam komunistiskajam režīmam.

To vēlētāju skaits, ka nobalsos pret jauno konstitūciju, varētu sasniegt pat ceturto daļu, kas ir ievērojami vairāk nekā viencipara skaitļi, kurus iepriekšējās vēlēšanās opozīcijai nekad nav izdevies pārsniegt, norāda Kubas eksperti.

Tomēr jaunā konstitūcija ienes nopietnas izmaiņas vecajā pamatlikumā, kas tika pieņemta Aukstā kara ziedu laikos, jo tajā pirmo reizi komunistiskās Kubas vēsturē tiek atzīts privātīpašums, kā arī ārvalstu investīciju un interneta loma.

Lai gan tiek saglabāta centralizētā ekonomikas plānošana, jaunais pamatlikums nosaka prezidenta pilnvaru termiņa ierobežojumus, ievieš premjerministra amatu un paredz pašvaldību reformu.

Jaunajā konstitūcijā iekļauti arī svarīgi tiesību principi, piemēram, tiesības uz advokātu aizturēšanas gadījumā, ka arī "habeas corpus" princips, kas nosaka, ka personu nevar turēt apcietinājumā bez iepriekšēja tiesas lēmuma.

Pašreizējā konstitūcija tika apstiprināta 1976.gadā, kad par to nobalsoja 97,7% no 5,6 miljoniem reģistrēto vēlētāju. Toreiz pret komunistisko konstitūciju balsoja tikai 54 000 kubiešu.

Tagad vairums analītiķu prognozē, ka pret jauno konstitūciju balsos proporcionāli ievērojami lielāka daļa no astoņiem miljoniem šobrīd balsstiesīgajiem vēlētājiem.

"Šoreiz es sacītu, ka "jā" sacīs aptuveni trīs ceturtdaļas iedzīvotāju," uzskata reformistiski noskaņotā kultūras žurnāla "Temas" galvenais redaktors Rafaels Ernandess.

"Mēs esam pieraduši pie domas, ka gadījumā, ja kaut kas netiek pieņemts ar 98%, tad nav konsensa, lai gan citās valstīs 65% saņemšana būtu milzu panākums," norāda Ernandess.

Pērn valdības ierosinātās sabiedriskās debates pat noveda pie dažām nelielām izmaiņām dokumenta galīgajā versijā, kuru decembrī apstiprināja Nacionālā sapulce.

Tomēr valdība, izmantojot savu monopolu uz publisko telpu, transportu un tradicionālajiem medijiem, izvērsusi masīvu kampaņu, lai panāktu maksimālu atbalstu jaunajai konstitūcijai.

Kubas prezidents Migels Diass-Kanels mudinājis balsot par jauno pamatlikumu, jo tas "aizstāv suverenitāti, neatkarību un kubiešu vīriešu un sieviešu godu".

Kamēr valdība konstitūcijas atbalstīšanu pasniedz kā patriotisku rīcību, opozīcija norāda, ka "nē" balsojums būs nozīmīgs solis, lai atbrīvotos no komunistiskā režīma.

Arvien spēcīgākā pilsoniskā sabiedrība un pieaugošais to kubiešu skaits, kam pieejams internets, sabiedriskās debates padarījis daudz aktīvākas nekā agrāk.

"Tirāniju mēs varam pievārēt vienīgi tad, ja atbalstu sniedz ikviens, kas vēlas brīvu un demokrātisku Kubu (..). Tāpēc es balsoju pret," tviterī paziņojis Kubas Patriotiskās apvienības līderis Hosē Daniels Ferrers.

Tikmēr varasiestādes referenduma priekšvakarā veikušas kratīšanas opozīcijas aktīvistu mājās un dažus no tiem uz laiku aizturējušas.

Tajā pašā laikā daļa kubiešu, kas nav apmierināti ar reformu ierobežoto raksturu, tomēr saka, ka balsos par jauno konstitūciju.

54 gadus vecais Havannas tirgotājs Alehandro Ernandess atzīst, ka piedāvātas pietiekami lielas izmaiņas, lai viņš tās tomēr atbalstītu.

"Tas nenozīmē, ka es visam piekrītu. Piemēram, augstāko personu valstī - prezidentu - jāievēl tautai, nevis Nacionālajai sapulcei," uzskata Ernandess.

Sākotnēji iecerētā laulības definīcija, kas pavērtu ceļu viendzimuma laulībām, izsauca tik lielu sabiedrības pretestību, ka konstitūcijas projekta autori galu galā laulības definīciju vispār izslēdza no pamatlikuma teksta.

Taču pieaugošā evaņģēliskā kustība, kurai jau ir tūkstošiem sekotāju, tieši šī iemesla dēļ aicina balsot pret jauno konstitūciju.

"Es balsoju pret, jo laulības kā vīrieša un sievietes savienības izslēgšana paver durvis nākotnē kam tādam, kas ir pretrunā ar mūsu ticību un Bībeli," norāda Havannas baptistu sludinātājs Rubens, kurš joprojām piesargājas atklāt savu uzvārdu.

Līdzīgu nostāju ieņēmusi arī katoļu baznīca, kas iestājas arī pret pamatlikumā saglabātajiem ideoloģiskajiem žņaugiem, režīma monopolu uz medijiem un izglītības sistēmu un investēšanas tiesību attiecināšanu vienīgi uz ārvalstniekiem.

Tas, ka jaunā pamatlikuma preambulā "par absolūtu pasludināts, ka vienīgi sociālismā un komunismā persona var pilnībā saglabāt savu cilvēcisko cieņu, ir pilnīgi nepieņemami," uzsver Kubas Bīskapu konferences sekretārs Hosē Felikss Peress.