"Čekas maisos" atrodamais Ogres tiesnesis apgalvo, ka neesot zinājis par atrašanos VDK kartotēkā (4)

Kociņš par savu karjeru VDK ar televīziju runā negribīgi. Tomēr atceras laiku, kad sācis strādāt Pirmajā nodaļā, kas uzrādīta arī Bičkoviča kartītē. Tajā gatavoti nelegāļi darbam ārzemēs. Līdz tam potenciālo darbinieku pārbaudes notikušas pat vairākus gadus. Kociņš noliedz, ka bijis Bičkoviča vervētājs. Ar to esot darbojies tobrīd Latvijas Universitātes rektora palīgs, kurš vienlaikus bijis čekas darbinieks Arvīds Inzelbergs. Pēc Kociņa teiktā noprotams, ka jau tobrīd Bičkovičs bijis VDK tiešā redzeslokā. 

VDK kartotēkas jeb tā saucamo čekas maisu publiskošana pagājušā gada nogalē atklāja, ka šī represīvā padomju varas struktūra kontrolēja visus sabiedrības slāņus. Sākot ar mākslu un kultūru, beidzot ar izglītību un zinātni. Un ka čekas dokumentos atrodamas ziņas par vēl vismaz vienu tiesnesi, kurš joprojām pilda šo nozīmīgo un nevainojamu reputāciju prasošo amatu. Tas ir Arnis Naglis no Ogres tiesas. Naglis “Nekā personīga” kategoriski noliedz sadarbību ar VDK. Kartītes esamība viņam pašam bijis milzīgs nepatīkams pārsteigums. 

Naglis no 80. līdz 88. gadam Ogrē bijis nodaļas vadītājs milicijas dienestā, kas cīnījās pret sociālistiskā īpašuma izlaupīšanu un spekulāciju. Kā "Nekā personīga" apliecina Totalitārisma seku dokumentēšanas centra ilggadējais vadītājs Indulis Zālīte, 80. gados šī milicijas nodaļa specoperācijas organizējusi kopā ar VDK, jo čekistu rokās bijis labāks tehniskais nodrošinājums slepeno uzdevumu veikšanai. Iespējams, šīs sadarbības ietvaros Naglis nonācis VDK sarakstos.

"Un savā laikā es esmu bijis operatīvais darbinieks, pēc universitātes beigšanas no 80. līdz 88. gadam strādājis OBHSS Ogrē spekulācijas apkarošanas un īpašuma saglabāšanas nodaļā par nodaļas priekšnieku, un mums pašiem bija operatīvā darbība, un es pats ļoti labi zinu, kā notiek vervēšana. Un mums arī bija savs aģentu tīkls. Un tā kā es nevaru atbildēt, komentāru vairāk nebūs," saka tiesnesis.

Tiesneša Nagļa jeb aģenta “Slavika” kartītē norādīts, ka viņš bijis uzskaitē VDK 2. daļas 1. nodaļā. Tā nodarbojās ar ārzemnieku uzraudzību. Kartīti parakstījis daļas priekšnieka vietnieks Vladimirs Komogorcevs - neatkarīgā Latvijā viņš strauji tika pie turības un bijušā čekista vārds parādījies vairākos tranzītbiznesa projektos. Bet kā aģenta Slavika vervētājs uzrādīts Boriss Karpičkovs.

Viņš pēc karjeras VDK īsu brīdi pastrādāja atjaunotās Latvijas dienestos, bet tiem radās aizdomas, ka Karpičkovs ziņas piegādā arī Maskavai. Turklāt bijušo čekistu aizturēja par krāpniecību. No mājas aresta Karpičkovam izdevās izbēgt, izlecot pa logu. Dažus gadus vēlāk viņu aizturēja Londonā, bet britu dienesti čekistu Latvijai neizdod.

Kopš tā laika Karpičkovs uzturas Rietumos un regulāri nāk klajā ar skandaloziem paziņojumiem medijos. Piemēram, populārajā programmā “Labrīt, Lielbritānija” apgalvojot, ka viņu līdzīgi kā dubultaģenta Skripaļa ģimeni krievu dienesti centušies noindēt. Katrā intervijā bijušais VDK darbinieks neaizmirst pieminēt, cik neizdevusies un neveiksmīga valsts ir Latvija. 

Ogres tiesnesis Arnis Naglis uzstāj, ka Karpičkova un Komogorceva aizpildītā kartīte ar viņa vārdu neesot īsta. Pierādīt taisnību tiesājoties Naglis negrib. Ja kādam būtu bijušas aizdomas par viņa pagātni, dienesti būtu cēluši trauksmi. Trauksmes neesot bijis, un tāpēc Naglis uzskata, ka var turpināt strādāt par tiesnesi. Arī šonedēļ viņš vadīja vairākas tiesas sēdes. 

Tieslietu ministrs uzskata, ka Ogres tiesnesim paveicies, jo likumā ir robs. Uzdevums pārbaudīt ziņas par tiesnešiem Totalitārisma seku dokumentēšanas centra pārraudzītajos “čekas maisos” esot spēkā no 94. gada. Naglis par tiesnesi sācis strādāt agrāk, un tāpēc pārbaude, visticamāk, par viņu neesot notikusi.

Tomēr čekas maisu uzraugi par tiesneša Nagļa atrašanos VDK kartotēkā pat divreiz ir snieguši ziņas gan Ogres pašvaldībai, gan Tieslietu ministrijai. Pirmo reizi vēstule 94. gadā sūtīta Ogres pilsētas domes priekšsēdētājam Edvīnam Bartkevičam, jo Naglis ticis ievēlēts Ogres domē par deputātu.

Vēstulē minēts, ka totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā ir ziņas, ka Arnis Naglis varētu būt bijis VDK informators. Bartkevičs apstiprina - Naglis uz brīdi domē pastrādājis un tad pazudis. Kas īsti noticis - agrākais mērs neatceras. 

Otru vēstuli Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs 2002.gada novembrī raksta Tieslietu ministrijas Personālvadības departamentam. Arī tajā teikts, ka SAB rīcībā ir ziņas, ka Arnis Naglis ir bijis LPSR VDK aģents un uz viņu attiecināmi likumā noteiktie ierobežojumi. Tobrīd ministriju tikko kā sācis vadīt Aivars Aksenoks no "Jaunā laika". Arī Aksenoks neatceras šādu informācijas saņemšanu no SAB.

Nagļa gadījums ir unikāls un, visticamāk, citu tiesnešu, par kuriem VDK maisos atrodamas čekas kartītes, varētu nebūt. Tāpēc Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja Inese Siliņeviča, kura analizējusi vairākas agrāko čekistu lietas, neuzskata, ka būtu pareizi viena precedenta dēļ mainīt likumu.

Pareizāk būtu tiesnesim pašam noņemt jebkādas aizdomas par sevi un taisnību pierādīt tiesā. Pretējā gadījumā ar savu rīcību viņš var radīt tikai kaitējumu tiesnešu profesijai. 

Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs direktors Indulis Zālīte apgalvo, ka pārliecināties par Arņa Nagļa kartītes īstumu varētu, izmantojot VDK uzskaites žurnālus. Bet Latvijā saglabājušies tikai tie, kas datēti līdz 1987. gadam. Pārējie, kuros būtu atrodams arī 90. gada martā savervētā Nagļa vārds, atrodas Maskavā un Latvijas dienestiem nav pieejami.