Rabīns: Nav pareizi īpašumu atgūšanu ierobežot laikā (5)

"Zinām, ka padomju valsts nacionalizēja visu īpašumu. Vairāk nekā 80% no Latvijas ebrejiem gāja bojā. Nebija neviena, kurš varēja paprasīt viņu īpašumus. Taču ir gadījumi, kad savulaik bojāgājušajiem ir palikuši pēcteči, taču viņiem neviens nav pat pateicis, ka viņu senčiem kaut kas te piederējis," norādījis Barkahans.

Pēc viņa teiktā, var gadīties, ka palikušie to uzzina par vēlu, jo valsts noteiktais denacionalizācijas termiņš pagājis. "Un tas attiecas ne tikai uz ebrejiem. Arī latvieši var būt tādā situācijā. Tāpēc, manuprāt, ir ļoti nepareizi, ka īpašumu atgūšana bija ierobežota laikā. Valsts padara cilvēkus atbildīgus par to, ka viņi nezināja," uzskata rabīns.

Tāpēc, viņaprāt, pirmā lieta, kas vajadzīga, ir likuma mainīšana, lai īpašumu atgūšana nebūtu ierobežota laikā.

Ja konkrēto īpašumu vairs nevar atdot, tad to var risināt kompensācijas veidā, viņš piebildis.

Viņaprāt, šajā Saeimā būs saruna par restitūcijas jautājumu. "Domāju, ka nebūs runa par to, lai atdotu īpašumu fiziskā veidā, visdrīzāk diskutēs par to, kādu summu kā kompensāciju atdot ebrejiem, un ar to arī noslēgt šo problēmu," paudis Barkahans.

Runājot par organizācijām, ne privātpersonām, viņaprāt, ir jārunā, jāizprot un jārēķinās ar to, kādā ir situācija ar ebreju sabiedrību Latvijā. "Dažu iemeslu dēļ tā sanācis, ka ebreju sabiedrība ir sadalīta, un tas nozīmē, ka nedrīkst būt tā, ka viss, kas būs iedots kā ebreju īpašumu kompensācija, nonāk tikai vienu rokās," viņš norādījis.

Viņš redz divus šajā situācijā ejamus ceļus. Viens - vispirms valstij jānoslēdz līgums, ka Ebreju draudžu un kopienu padome dalās ar tiem, kuru tajā nav.

"Es tur neesmu kā biedrs. Ja kompensāciju piešķirtu viņiem, mana organizācija uz to nevarētu pretendēt bez šāda valsts nosacījuma. Jo viņi cīnās pret mani personiski. Man nav nekādas jēgas un iespējas cīnīties pret [Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes vadītāju Arkādiju] Suharenko. Šajā gadījumā valstij būtu maksimāli godīgi jāsadala tā summa, kas iespējama kā kompensācija," klāstījis Barkahans.

Savukārt otra iespēja, viņaprāt, ir, ka valsts pati sadala, cik liela kompensācijas daļa tiek katrai no ebreju organizācijām. Viņš domā, ka šis variants būtu labāks.

Kā ziņots, Krišjāņa Kariņa (JV) valdības partiju parakstītais sadarbības līgums paredz, ka sadarbības partneri respektē cits cita tiesības virzīt likumprojektus un tiesības balsot atšķirīgi vairākos jautājumos. Viens no tiem ir jautājums par holokausta rezultātā zudušo Latvijas ebreju kopienu īpašuma tiesību restitūciju un kompensāciju.