Nedēļu pēc Desildas izglābšanas, septiņus gadus vecā kucīte ir nedaudz pieņēmusies svarā, bet nākotnē viņai būs vajadzīga īpaša aprūpe, jo dzīvnieks ne mirkli negrib palikt viens, saka “Mežavairogu” vadītāja Danuta Priede.

GALERIJA: Badā turētā sunene Desilda

Pirmdien Jelgavā veiktā, neatkarīgā ekspertīze noteiks kāds kaitējums nodarīts ilgstoši badinātā amerikāņu Stafordšīras terjera veselībai. Ekspertīzes rezultāti tiks nodoti valsts policijai un prokuratūrai, kas tālāk lems par dzīvnieka tiesisko statusu un likteni. “Dinamika ir pozitīva, bet atslābt nav pamata, jo jebkurā brīdī kādā orgānā var būt kļūme. Notikušais uz viņas veselību būs atstājis paliekošas sekas,” stāsta Priede.

Viņa atkal melo!

“Mežavairogos” abi septiņus gadus vecie amerikāņu Stafordšīras terjeri – Marko un Desilda nonāca 19. februārī no dzīvokļa Silakrogā, kur bija ilgstoši turēti badā, bez ūdens. Vai suņi izdzīvos, nebija zināms. Marko, kurš svēra tikai 15 kilogramus, pēc dažām dienām cīņu par dzīvību zaudēja.

Dzīvnieku aizstāvji cer, ka kliedzošais cietsirdīgas izturēšanās gadījums noslēgsies ar paraugprāvu, jo šī ir pirmā reize, kad par dzīvnieka saimnieku un viņa atbildību nav šaubu. Dzīvnieki ir reģistrēti un čipēti. Saimniece suņus bija atstājusi aprūpei nepazīstamiem cilvēkiem, kuri suņus atstāja mirstam mokošā bada nāvē.

Suņi badā bija apēduši divus dzīvoklī mītošos kaķus.

Tomēr sestdien “Mežavairogu” darbiniekus gaidīja nepatīkams pārsteigums. Ieradās Desildas juridiskā īpašniece un uzstājīgi apgalvoja, ka Valsts policija viņai esot izsniegusi atļauju vest suni uz Liepājas klīniku. “Kad lūdzām dokumentu uzrādīt, izrādījās, ka tāda tomēr nav,” pastāstīja Danuta Priede.

“Viņa atkal meloja! Nepazīstot šo cilvēku, bet redzot faktus, es domāju, ka šim cilvēkam trūkst godprātības.”

Patversmes vadītāja atceras, ka Desildas un mirušā Marko saimniece histērijā zvanīja un kliedza jau pirms vairākām dienām, bet tobrīd viņa nestādījās priekšā. “Viņa ir šķirnes dzīvnieku audzētāja, tāpēc nevarēja nezināt likumdošanas nianses. Viņa nepārdomāti nodeva suņus cilvēkiem, nepārliecinoties par viņu personībām, neveicot dzīvnieku pārreģistrāciju, nenoslēdzot līgumu.”

Tas ir tāpat kā atdot savas mašīnas atslēgas nejaušam cilvēkam un pēc tam brīnīties, ka ar automašīnu izdarīts noziegums.

Priede domā, ka cilvēki, kuriem bija uzticēti suņi, ir ar zemu izglītības un morāles līmeni un viņiem nav sajēgas par suņu veterinārajām un fizioloģiskajām vajadzībām.

“Mežavairogu” darbiniekus nedaudz biedē, ka Desilda, kuras svars nu jau pieaudzis par vairāk nekā kilogramu, varētu tikt atdota juridiskajai īpašniecei.

“Šobrīd tikai policija lemj par turpmāko rīcību ar suni. Ja saimniece mums uzrādīs atļauju paņemt suni, mums nebūs nekāda pamata suni viņai neatdot.”