Viltīgs veids, kā apģērbu tirgotāji liek pircējiem vairāk naudas izdot par drēbēm (5)

Modes industrija jau izsenis ir viena no lielākajām industrijām pasaulē, un tā turpina augt. Kādēļ cilvēki bieži no apģērbu veikaliem iziet ar iepirkumu maisiņu rokās? Izrādās, ka šeit jārunā par cilvēka psiholoģiju, jo nereti pircējs nespēj pretoties zemām cenām un "vienreizējiem piedāvājumiem". 

Jau tradicionāli modes industrija tiek organizēta divās izteiktās sezonās - rudens/ziemas un pavasara/vasaras. Tā saucamie "ātrās modes" veikali strauji sāka attīstīties pagājušā gadsimta 70. gadu beigās, kad strauji mainījās arī modes tendences. Šajā laikā straujāka kļuva arī tehnoloģiju attīstība, arī ražošanas process kļuva plašāks. Ideja bija vienkārša - stilīgus apģērbus padarīt lētus un pieejamus. 

Tirgus pētnieki "ātro modi" raksturo kā mārketinga triku, kas ļauj tirgotājiem regulāri piedāvāt saviem klientiem ko jaunu. Tirgotāji rada pieprasījumu ar jaunām precēm, kas veikalu plauktos pastāvīgi tiek papildinātas. 

"Ātrā mode" īsumā funkcionē tā: dizaineri apmeklē modes šovus, uzrauga dažādas platformas, piemēram, "Instagram", un pēc tam sāk jaunu apģērbu modelēšanu. Apģērbi tiek izgatavoti un nogādāti veikalos. Veikalu tīklam "H&M" šis process aizņem mazāk nekā vienu nedēļu. 

Vienīgais veids, kā "ātrās modes" tīkli var gūt peļņu, ir masveidā pārdot apģērbus, kas tiem arī veiksmīgi izdodas.

"H&M" peļņa 2017. gadā bija 25 miljardi dolāru, kamēr uzņēmuma vadītāja bagātības mērāmas 1,9 miljardu dolāru vērtībā. 

Lai veikali nezaudētu pircējus, tiem nepieciešams regulāri mainīt sortimentu - ieguldīt līdzekļus ilgtermiņa apģērbos šiem veikaliem nav izdevīgi. Modes tendences mūsdienās mainās zibenīgi, un to ietekmē ne tikai slavenības, bet arī influcenceri sociālajos tīklos. Tieši tāpēc apģērbu veikaliem zibenīgi jāreaģē uz jaunumiem modes pasaulē. 

Tiek norādīts, ka sekošana jaunākajām tendencēm daudziem cilvēkiem psiholoģiski ir ārkārtīgi svarīga, un apģērbu tirgotāji to zina. Tieši tāpēc, dodoties uz tādiem veikaliem kā "Zara" vai "H&M", apģērbi vienmēr ir stilīgi un ar jaunu dizainu. Tomēr atsevišķa uzmanība ir jāpievērš tam, kas notiek šo tirdzniecības gigantu aizkulisēs. 

Pēdējo gadu laikā "ātrās modes" tirgotāji ir apsūdzēti jaunattīstības valstu lētā darbaspēka ļaunprātīgā izmantošanā, arī par darba apstākļu regulējuma trūkumu. Pērn cilvēktiesību aizsardzības grupa "Global Labor Justice" publicēja ziņojumu, kurā aprakstīti pārkāpumi rūpnīcās, kurās tiek ražoti "Gap" un "H&M" apģērbi, piemēram, nesamērīgi ilgas darba stundas, zemas algas un nedrošas darba vietas.

"Šis ziņojums skaidri parāda, ka mums jāturpina strādāt pie šo problēmu labošanas. Sieviešu un vīriešu līdzvērtīga nodarbināšana gan ekonomiski, gan sociāli ir veids, kā novērst dzimumu diskrimināciju. Mūsu pozīcija ir skaidra - turpināsim aktīvi attīstīt labus un taisnīgus darba apstākļus globālajā tekstila industrijā. Mēs uzklausīsim darbiniekus, kuriem ir tiesības izteikt savu viedokli," teikts "H&M" ziņojumā "Business Insider". 

No psiholoģiskā skatpunkta, cilvēkam ir grūti izvērtēt visus apstākļus. Ja pircējs redz vilinošu cenu, viņš sāks domāt par to, kā konkrētā prece izskatīsies viņam mugurā, nedomājot par to, ka lētais T-krekls, iespējams, ir darināts smagos apstākļos. 

Karnegī Melona universitātes pētnieki izpētījuši, ka cilvēka smadzenēs, redzot zemu cenu, rodas prieks un liels vilinājums iegādāties lēto preci. Tomēr paralēli ir arī negatīvas sajūtas - apziņa, ka par šo preci būs jāizdod zināma naudas summa. Tomēr, jo zemāka ir cena, jo vairāk dominē pozitīvās emocijas. 

Tiek norādīts, ka tirgotājiem nepieciešams izglītot patērētājus par to, kāpēc uz cenu zīmes redzamās cenas ir tik zemas. Saprotams, ka liela daļa cilvēku nevar atļauties par apģērbu izdot lielas naudas summas. Tomēr ir cilvēki, kuri iegādājas desmit dažādus apģērbus, no kuriem viens vai divi tiek izmesti, pat ne reizi neuzvilkti.

Zemās apģērbu cenas rada vēl citu problēmu - ir cilvēki, kuri apģērbus uzvelk vien dažas reizes un izmet tos mēslainē. Tieši tāpēc ik gadu atkritumos nonāk 14 miljoni tonnu apģērba. 

Nav šaubu, ka modes industrija arī turpmāk būs nozīmīga biznesa sastāvdaļa. Tomēr lielākie spēlētāji jau pašlaik sāk pievērst uzmanību "aizkulisēm" - kādi ir apģērbu ražotāju darba apstākļi, kā rīkoties, lai ierobežotu apģērbu nepamatotu nonākšanu atkritumos. Tam nepieciešama cilvēku izglītošana, ko apģērbu tirgotāji ir gatavi ieviest.