Skola ir vieta, kur bērniem drošā un iekļaujošā vidē vajadzētu netraucēti uzņemt zināšanas un attīstīt savas stiprās puses, taču realitātē bieži vien pamatskola un vidusskola izvēršas par izdzīvošanas skolu, kur vājākos bērnus nežēlīgi izsmej un fiziski iespaido bravūrīgākie skolēni, reizēm pat neizjuzdami ne mazāko bijību pret mācībspēkiem vai citiem pieaugušajiem. Iemesls izsmiešanai var būt jebkas – izskats, apģērbs, akcents vai runas defekti, zināšanu līmenis, izcelsme u.c. Portāls TVNET skaidro, kas mudina bērnus izturēties vardarbīgi pret saviem vienaudžiem un cik barga ir likumdošana attiecībā uz bērna pāridarījumu bērnam.
“Kā bērni, tā jaunieši prot būt neticami nežēlīgi viens pret otru, un ir pārsteidzoši, cik akli mēdz būt vecāki pret savu atvašu pastrādāto,” saka kāda Rīgas skolas skolotāja, kura lūdz savu vārdu neatklāt. Pedagoga amatā viņa strādā jau teju 30 gadus un, kā pati saka, šajā laikā “ir redzējusi visu”.
“Bērniem aizvien straujāk zūd jebkāda cieņa un bijība gan pret pedagogiem, gan pieaugušajiem kopumā. Mūsu likumdošana un pārspīlētā bērnu tiesību aizsardzība daudzos skolēnos ir radījusi ārkārtīgi spēcīgu visatļautības sajūtu.
Cīnoties pret skolotāju reiz tik plaši piekoptajiem sodiem, piemēram, bērnu sišanu ar lineālu, likšanu kaktā, raušanu aiz auss u.c., mēs ļoti strauji esam iebraukuši otrā grāvī – skolēnos no bērna kājas tiek kultivēta apziņa, ka viņi ir mazie karaļi, kuri ir neaizskarami un likuma burta pasargāti.
Nesen man bija šāds gadījums – stunda tikko sākusies, bet vairāki jaunieši, klases “barveži”, nespēj un nespēj nomierināties. Kad jau trešo reizi viņus apsaucu, viens no viņiem vīpsnādams man saka: “Ja tu man vēlreiz uzkliegsi, es pasūdzēšos Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai, ka tu mani emocionāli iespaido.” Bērni ļoti labi apzinās savas tiesības, taču par pienākumiem, šķiet, ir aizmirsuši,” ar rūgtumu balsī saka pedagoģe.